BelAES

Rinkēvičs nav apsolījis Lietuvai atteikties no BelAES enerģijas

26
(atjaunots 09:16 05.10.2018)
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs ieradies darba vizītē Rīgā. Ar kolēģi Edgaru Rinkēviču viņš apsprieda divpusējās un reģionālās sadarbīas jautājumus, drošības problēmas reģionā, Brexit un ES ilggadējo budžetu.

RĪGA, 4. oktobris — Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nav devis solījumu Lietuvai par to, ka valsts nākotnē neiegādāsies topošās BelAES ražoto enerģiju.

Preses konferencē pēc tikšanās ar Rinkēviču Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs paziņoja: Viļņa cer, ka Latvija atbalstīs Lietuvu jautājumā par Astravjecas AES Baltkrievijā, vēsta Baltic Course.

BelAES būvdarbi Astravjecā
© Sputnik / Василий Семашко

Rinkēvičs izvairījies apspriest jautājumu par elektroenerģijas iegādi, paziņojot, ka BelAES jautājums tiek apspriests gan ar Lietuvu, gan Baltkrieviju, un atzīmējis nepieciešamību pēc iespējas plašāk apmainīties ar informāciju, kas skar drošības sfēru.

Atgādināsim, ka jau 2016. gada sākumā Lietuva vērsās pie Latvijas, Igaunijas, Polijas un Somijas ar ierosinājumu vienoties par BelAES elektroenerģijas neielaišanu tirgū, jo uzskata, ka AES nav droša, taču iniciatīvu atbalstīja tikai Polija.

Jautājumu par enerģētiskā dialoga paplašināšanos ar Minsku Rīga izvērtē pragmatiski un lielāko nozīmi piešķir savām ekonomiskajām priekšrocībām. Par to, ka Latvijas un Baltkrievijas mijiedarbība enerģētikas jomā attīstās, liecina arī abu valstu ārlietu ministriju intensīvā diplomātija, kā arī sadarbība starpvaldību komisijas ietvaros

Ziemā Minsku apmeklēja arī Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis, kurš ar kolēģi Andreju Kobjakovu apsprieda tranzītu un tūrismu, kā arī parakstīja virkni starpvaldību līgumu, tostarp — vienošanos par operatīvu apziņošanu kodolavāriju gadījumos, informācijas apmaiņu un sadarbību kodoldrošības un radiācijas aizsardzības jomās.

Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, tiekoties ar Latvijas premjeru Māri Kučinski, pateicās Latvijai par nosvērto pieeju Baltkrievijas pirmās AES celtniecības jautājumā. "Esmu pateicīgs par to, ka jūs neejat pa šo nesaprotamu kursu — uzbrukumu Baltkrievijai par staciju," — viņš teica.    

26
Pēc temata
Lietuvas Seimā reģistrēts projekts pret "Rosatom"
Lietuvas EM: sinhronizācija ar Rietumiem slēgs ceļu BelAES enerģijai uz Lietuvu
Starptautiskie eksperti atzīmējuši BelAES būvdarbu pārskatāmību
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

5
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

5
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka

Parādu slogs gulsies uz bērniem: Latvijas MK iesaka mazināt apetīti

8
(atjaunots 07:38 14.07.2020)
Jau gada beigās Latvijas valsts parāds var sasniegt 50% IKP, un valdībai nāktos adekvāti vērtēt tēriņus, lai tie būtu efektīvi, uzsvēra Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Latvijas valdībai vajadzētu rūpīgāk vērtēt investīciju projektus, kas ierosināti koronavīrusa krīzes periodā, uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja Inna Šteinbuka. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 ēterā. 

Šteinbuka atgādināja, ka jebkuri parādi ir jāatmaksā, turklāt ne tikai pati parāda summa, bet arī procenti.

"Kad tas velkas gadiem, slogs gulstas uz nākamajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem..." viņa uzsvēra.

Pirms koronavīrusa krīzes valsts parāds sastādīja 39% no iekšzemes kopprodukta, tomēr jau līdz gada beigām tas var tuvoties 50% atzīmei un pat pārsniegt to, atzīmēja Šteinbuka. Protams, var salīdzināt šo rādītāju ar citām valstīm, kur situācija ir daudz sliktāka.

"Tomēr no otras puses, apetīti vajag apvaldīt," uzskata Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja.

Viņa uzsvēra, ka tagad ir svarīgi ieguldīt naudu tādos projektos, kuri nākotnē nesīs peļņu, bet no tās jau maksās nodokļus, algu.

"Mēs neredzam pietiekamu analīzi, kas mūs pārliecinātu: visi piedāvājamie investīciju projekti būs pietiekami efektīvi un ne tikai atmaksāsies, bet arī cels valsts konkurētspēju, cels darba atdevi," atzīmēja Šteinbuka.

Viņa atgādināja, ka valsts atbalsts var būt dažāds. Šteinbuka piekrita, ka ir izdevumi, no kuriem nevar atteikties: tas ir uzņēmumu atbalsts dīkstāves periodā, medicīnas finansējums. Taču jāpatur prātā arī citi izdevumi, kas palīdz stimulet ekonomikas izaugsmi.

"Ļoti svarīgi, lai šiem investīciju projektiem būtu konkrēts mērķis, lai tie pietiekami ātri nodrošinātu atdevi un lai tā nebūtu krāšņu lietu pirkšana, kas principā noderēs, taču ne šajos apstākļos," piezīmēja Šteinbuka.

Kas attiecas uz trim miljardiem eiro, ko Latvija varētu saņemt ES ekonomikas atjaunošanas ietvaros, Šteinbuka aicināja to skaitīt, kad nauda būs saņemta.

Šīs naudas saņemšanas izredzes ir pietiekami lielas, tomēr piedāvājums pagaidām tiek izskatīts, un, iespējams, Latvijai nepiešķirs tik lielus līdzekļus grantus, kā pašlaik plānots.

Šteinbuka uzskata, ka Latvijā var rasties problēmas ar nodokļu iekasēšanu, jo tautsaimniecības kopējais stāvoklis vēl joprojām ir nestabils un lielākā daļa rādītāju neuzlabojas. Svarīgi ir arī tas, ka bankas, kas jau pirms krīzes tikai nelabprāt izsniedzka kredītus, kļuvušas vēl piesardzīgākas, un šī tendence ātri nemainīsies.

"Tāpēc mēs nevaram teikt, kāds būs budžeta deficīts, un iespējas ar vajadzībām jāsamēro ļoti piesardzīgi," konstatēja Šteinbuka.

Viņa ieteica tērēt naudu tikai pašam nepieciešamākajam. Speciāliste vērtēja, ka valdības soļi krīzes periodā bija adekvāti, un jāturpina tādā pašā garā, izvairoties no īslaicīgiem lēmumiem.

8
Tagi:
valsts parāds, IKP
Pēc temata
Valdība nav izmaksājusi pat trešo daļu no iedzīvotājiem solītajiem 700 miljoniem eiro
Latvijas Ekonomikas ministra veikusi ilgtermiņa prognozes par pieprasītākajām profesijām
Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Vladimirs Lindermans

Lindermans pastāstīja, ar ko saistīta "vecāku lietas" atsākšana

0
(atjaunots 09:50 14.07.2020)
Latvijas Ģenerālprokuratūra ir pārliecināta, ka "valsts ienaidnieki" nedrīkst gūt uzvaru pār valsti, tāpēc ir jāpanāk viņu sodīšana, paziņoja tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Tiesībsargs un publicists Vladimirs Lindermans pastāstīja, ka Latvijas Ģenerālprokuratūra informējusi par kriminālprocesa atsākšanu sakarā ar viņa uzrunu Vislatvijas vecāku sapulcē 2018. gada martā.

"Vecāku sapulces" lieta ilga divus gadus, atgādināja Lindermans.

"Valsts drošības dienests konstatēja, ka nozieguma sastāva nav, un 2020. gada pavasarī lieta tika slēgta. Nesen Ģenerālprokuratūra pieņēma lēmumu atsākt lietvedību. Negribu izskatīt nekādus konspiroloģiskus iemeslus, pēc būtības, iemesls ir tikai viens – sistēmai nepatīk zaudēt," paziņoja Lindermans.

Publicists pastāstīja, ka aptuveni pirms mēneša viņš iesniedzis pieprasījumu par likumīgo naudas kompensāciju pēc procesa.

"Tādus iesniegumus izskata tieši Ģenerālprokuratūra, tāpēc lietas atjaunošanu var uzskatīt par atbildi: "valsts ienaidnieki" nedrīkst izcīnīt uzvaru pār valsti, tāpēc jāvelk lieta garumā pēc iespējas ilgāk un jāpanāk notiesāšana," atzīmēja Lindermans.

2018.gada 31.martā Rīgā notika Vislatvijas vecāku sapulce, kurā simtiem vecāku un viņu bērni, kā arī politisko un sabiedrisko organizāciju pārstāvji tikās zem Krievu skolu aizstāvības štāba lozungiem ar mērķi aizsargāt izglītību krievu valodā.

Pasākums, tā organizatori un dalībnieki ļoti nepatika Latvijas varasiestādēm, kas tobrīd intensīvi cīnījās pret krievu skolām, un Drošības policija (tagad – Valsts drošības dienests) zibenīgi saskatīja politiķu un tiesībsargu runās aicinājumus uz "sabiedrības šķelšānu" un visādu "starpnacionālā naida kurināšanu".

Šī iemesla dēļ pret krievvalodīgajiem tiesībsargiem un politiskajiem darbiniekiem tika ierosinātas vairākas krimināllietas.

Citu starpā bija arī Latvijas Krievu savienības priekšsēdētāja Tatjana Ždanoka, partijas valdes loceklis Iļja Kozirevs, kā arī publicisti Vladimirs Lindermans un Aleksandrs Gapoņenko.

Nākamo divu gadu laikā T.Ždanoka ne vienu reizi vien tika nopratināta, Kozirevs, Lindermans un Gapoņenko pat pasēdēja izmeklēšanas izolatorā. Pie tam Kozirevs tika aizturēts tikai pāris dienas, bet Lindermanu turēja ilgāk, savukārt Gapoņenko pat "sēdēja" Centrālcietumā gandrīz piecus mēnešus.

Линдерман рассказал, с чем связано возобновление "дела родителей"
0
Tagi:
Vladimirs Lindermans, Ģenerālprokuratūra
Pēc temata
"Vecāku lietas" mācība: laiks atmest politkorektuma važas
"Bīstamajiem" aktīvistiem aizbāztas mutes: vecāku sapulces dalībnieki saņēmuši "piedošanu"
"Baltiem diegiem šūts": krievu skolu aizstāvju lietā pielikts punkts
Ja cīnies par tiesībām, esi gatavs sēdēt: Lindermans par krievu iebiedēšanu Latvijā