Sētnieks. Foto no arhīva

Vietējie vecākā gadagājuma cilvēki un jaunie viesstrādnieki: Latvija meklē darbaspēku

52
(atjaunots 15:50 02.04.2020)
Darba mūža pagarināšanas atbalsta projekts Latvijā nav devis cerēto rezultātu: tāpat kā tā sākumā iekārtot darbā bija iespējams vien katru ceturto senioru, tā arī paliek tagad.

RĪGA, 15. septembris – Sputnik, Jūlija Granta. Nodarbinātības valsts aģentūra atkal lieki izšķērdē Eiropas miljonus: šoreiz 10,6 miljoni eiro piešķirti vecāka gadagājuma bezdarbnieku (50+) iesaistīšanai darba tirgū. Nauda tiek tērēta kopš 2017. gada janvāra, taču rezultāta nav: kā jau projekta sākumā iekārtot darbā bija iespējams vien katru ceturto senioru, tā tas ir arī tagad. Trūkst reģionālā vektora, kaut gan vecāka gadagājuma nodarbinātības rādītāji Latgalē ir divreiz sliktāki, nekā Rīgā.

Projekts tika apspriests kārtējā Saeimas Sociālo lietu komisijas sēdē, kur vairums deputāti atklāti garlaikojās, kamēr Jeļena Lazareva ("Saskaņa") centās noskaidrot, kur pazūd nauda, savukārt Andris Bērziņš (ZZS) lika uzsvaru uz vecāka gadagājuma cilvēku iesaistīšanu "sociālajā uzņēmējdarbībā".

Nodarbinātības valsts aģentūras atskaite neiedveš optimismu.

1. Latvijas iedzīvotāji mūsdienās negaida nozīmēto pensionēšanās vecumu (šobrīd 62 gadi un 9 mēneši), bet gan cenšas izmantot likumā paredzēto iespēju finišēt priekšlaicīgi, par 2 gadiem agrāk, pat ar pusi pabalsta.

2. Senioru daļa bezdarbnieku armijā pēdējā desmitgadē nemitīgi palielinās un sasniegusi 40%. Ne jau tāpēc, ka viņu skaits pieaug, bet gan tāpēc, ka jaunieši emigrē.

3. Kategorijā 50+ 17% cilvēku nevar iekārtoties darbā 1-3 gadu garumā, katrs piektais – trīs un vairāk gadu laikā. Aģentūras uzskaitē viņi vidēji paliek 8 mēnešus – maksimālais termiņš, kad iespējams saņemt pabalstu. Savukārt, kad pabalsts beidzas, iestājas nabadzība.

4. Senioru pēdējo darba vietu topā ir palīgstrādnieks, apkopēja, pārdevējs, sētnieks, pavārs, kurinātājs, aukle, kravas mašīnas šoferis, kaut gan 14% senioru bezdarbniekiem ir augstākā izglītība, 47% — profesionālā izglītība.

5. Latvijā piecdesmit gadus vecs vīrietis vispesimistiskāk Eiropā raugās uz savu nākotni: viņš domā, ka priekšā ir vien 10,7 veselīgas dzīves gadu, līdz 61 gadam. Salīdzinājumam: zviedrs cer uz labu veselību līdz 77 gadiem (27 gadus), norvēģis – līdz 76 (26).

6. Vien katrs ceturtais vecumā no 55 līdz 64 vērtē savu veselības stāvokli kā teicamu. Savukārt Īrijā tādu ir trīskārt vairāk – 75%.

7. Daudzos gadījumos pensionāri un seniori strādā nepieciešamības, nevis sevis pilnveidošanas pēc. Tādēļ cilvēki strādā par zemu atalgojumu un nestrādā savā profesijā.

Tā kā Eiropā pensionēšanās vecums jau sen pieaudzis līdz 65-67 gadiem, Brisele tiecas izskatīt kategoriju 50+ kā darba rezerves. Tādēļ arī piešķīra deviņus miljonus darba mūža pagarināšanas atbalsta projektam, liekot arī Latvijai izmaksāt no Valsts kases 1,6 miljonus eiro. Ideja tika īstenota slikti, uzskata Jeļena Lazareva.

"Nauda atkal tiek tērēta Rīgā, kaut gan sen pierādīts, ka rezultatīvāks darbs ir reģionos. Aģentūra baro privāto darbuzņēmēju masas, kas nepārtraukti tērē Eiropas miljonus bezgalīgo kursu rīkošanai prakses vietā," — pauž sašutumu deputāte.

Pati aģentūra atzīst: maksimālo efektu (94%) sniedz prakse darba vietā. Taču lielāka daļa piešķirto līdzekļu tiek tērēta apmācībai – gan profesionālai (nodarbinātības rezultativitāte 30%), gan neformālai (28%).

Vecāka gadagājuma profesionāļiem nepiedāvā uzlabot latviešu valodas zināšanas vai atsvaidzināt speciālās iemaņas, kaut gan ir acīmredzami, ka inženieri un tehniķi iet sētniekos ne jau tāpēc, ka viņiem patīk darbs svaigā gaisā.

Projekta paredzētos līdzekļus veselības uzlabošanai – 250 eiro uz cilvēku pietiks vienīgi pāris vizītēm pie stomatologa, to var nosaukt vien par nabagdāvanu. Pagarināt veselīgu dzīvi līdz zviedru standartam neizdosies.

Taču visu izdomātais var arī nebūt tik svarīgs, ja seniori uzsāks biznesu. Šis scenārijs ļoti iepatikās Andrim Bērziņam. Projekts paredz izveidot vismaz 200 jaunu uzņēmumu. Un jau 19 ir izveidoti divu gadu laikā. Atlikušajos 3 gados jāizveido 181. "Obligāti atgādiniet pat to jaunā sasaukuma deputātiem," — uzrunāja ierēdņus Bērziņš.

Žēl, ka šoreiz klusēja Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības, kas asi iestājas pret nekvalificēto strādnieku piesaistīšanu no ārzemēm. Derētu ieskatīties skaitļos, lai ieraudzītu: 23 279 esošo bezdarbnieku 50+ vecumā, ja atgriezt viņus pie kvalificēta darba, var būtiski samazināt Latvijas pieprasījumu darbaspēka ievešanai. Jo jau 2018. gada 1. janvārī valsts pieņēmusi gandrīz 5 tūkstošus viesstrādniekus no trešajām valstīm un 2700 cilvēku no ES valstīm (Lietuva, Bulgārija, Igaunija, Polija). Kopā ar ģimenes locekļiem tie ir 11 861 cilvēks. Un tas ir tikai sākums.

Labi būtu pieprasīt no Ministru Kabineta grozīt 10 miljonu vērtā projekta noteikumus, kamēr tas nav līdz galam iztērēts, piedāvāja Jeļena Lazareva. Taču kolēģi no valdības koalīcijas viņu neatbalstīja, un viss palika bez izmaiņām.

52
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Vienkārši negrib strādāt: Latvijā nabadzību saista ar slinkumu
Latvija iekļuvusi desmit pensionāriem nelabvēlīgāko valstu topā
Saeima steidzamā kārtā cenšas glābt Latvijas pensionārus no nabadzības
Latvija ir ES autsaiders pēc nabadzības riska bezdarbnieku vidū
Eurostat: Latvijā uz nabadzības robežas dzīvo 610 tūkstoši cilvēku
Eiro

Latvijas panākumu stāsts: ekonomisti atklājuši patiesību par vidējo algu 1100 eiro apmērā

8
(atjaunots 12:08 04.06.2020)
2020.gada pirmajā ceturksnī alga par pilnas slodzes darbu pirms nodokļu nomaksas Latvijā sasniedza 1100 eiro – par 6,8%, jeb 68 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tie ir Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nebūt ne visi ekonomisti ir vienisprātis ar tiem.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. 2020.gada pirmajā kvartālā vidējā alga pirms nodokļu nomaksas kritusies par 1,2% salīdzinājumā ar 2019.gada pēdējo ceturksni. Tā ir ilggadēja tendence, jo gada nogalē nereti tiek piešķirtas prēmijas un citas naudas balvas, turklāt parasti plašām masām gada beigas ir ražīgākas nekā sākums, stāsta lietišķais izdevums "Biznes Segodņa".

Bet kā tad īsti ir ar reālo, izmaksāto naudu? Vidējā alga neto šī gada pirmajā ceturksnī bija 812 eiro – par 6,3% lielāka nekā gadu iepriekš, taču par 0,8% mazāka, nekā 2019.gada pēdējā ceturksnī. Neto algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu celšanos, sastādīja 3,4%.

Latvijas universitātes ekonomists Laimonis Sīmanis komentēja:

- Vidējā alga – tā ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Tā neataino reālo situāciju sabiedrībā un ir ļoti ērta atskaitēm. Mums valstī patiešām ir tāda ļaužu kasta, kas saņem ļoti lielas algas – politiķi, valsts uzņēmumu vai kompāniju un struktūru vadītāji, kuri sēž uz valsts grantiem un Eiropas naudas. Ir šauru, deficītu speciālistu kategorija, kuri tāpēc saņem algā, no Latvijas viedokļa, labu summu ar četriem cipariem.

Taču visvairāk valstī ir cilvēku, kuri ik mēnesi spiesti savilkt galus kopā ar, maigi sakot, pieticīgiem ienākumiem, zemākiem par iztikas minimumu. Saliekot kopā oficiālos ienākumus, ko saņem visi ar "deputātu" algām, un visi, kas iztiek ar mininālo algu, mēs saņemam tos pašus 1100 eiro. No šīs summas varam secināt tikai vienu: pirmo ienākumi aug kā sēnes pēc lietus uz otro rēķina.

Kas ar algām tālāk? Par to stāsta Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste:

- Mēs gaidām, ka vidējās algas bruto pieaugums šogad kopumā atradīsies stagnācijā, citiem vārdiem sakot, - būs tuvs nullei. Pirmais ceturksnis vēl rādīja visai krasu pieaugumu, bet otrajā ceturksnī mēs varējām saskatīt lejupslīdi. Tālākie notikumi darba tirgū saistīti ar epidemioloģiskās situācijas attīstību – cik lielā mērā tiks mīkstināti ierobežojumi un cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

8
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

20
(atjaunots 08:22 03.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

20
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Jurijs Svetovs

Politologs par karaspēka ievešanu ASV: valdība atzinusi, ka nespēj tikt galā

0
(atjaunots 12:20 04.06.2020)
Izmantot armiju pret civiliedzīvotājiem nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, norādīja politologs Jurijs Svetovs.

RĪGA, 4. jūnijs – Sputnik. Vairāk nekā 1,5 tūkstoši karavīru pārdislocēti uz armijas bāzēm Vašingtonas apkaimē, informēja Pentagona pārstāvis. Karavīri ir "paaugstinātā cīņas gatavībā". ASV galvaspilsētā turpinās protesti pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves dēļ, kam policists aizturēšanas laikā ar ceļgalu saspieda kaklu.

Tādos apstākļos izmantot armiju nozīmē atzīt, ka varasiestādes nespēj nomierināt protestus sabiedrībā, radio Sputnik ēterā pastāstīja politologs, žurnālists Jurijs Svetovs.

"Viena lieta, kad armijas palīdzība tiek izmantota spēcīgu stihisko nelaimju gadījumā, pavisam cita – kad karaspēku vērš pret saviem vēlētājiem," uzsvēra Svetovs.

Viņš pastāstīja, ka daudzi analītiķi uzskata: amerikāņu sabiedrība ir sašķelta, tostarp arī pēc rases pazīmēm.

"ASV armijā ir liels skaits afroamerikāņu karavīru. Kā viņi izturēsies? Vai izpildīs komandieru pavēles? Mediji vēsta, ka policisti atteikušies izpildīt tādus rīkojumus. Jebkurā gadījumā ASV valdība patlaban demonstrē visai pasaulei, ka nespēj tikt galā ar protestiem ar parastām metodēm," konstatēja Svetovs.

Politologs uzskata, ka noteikts sabiedrības loks atbalsta ASV valdības lēmumu izmantot armiju nekārtību apslāpēšanai. Grautiņu laikā cieš cilvēki, un apstākļos, kad iedzīvotāji ar ieročiem rokās aizstāv savu īpašumu, ASV valdība izlēma ievest armiju, piebilda Svetovs.

Līdz ar miermīlīgajiem protestiem Floida bojāejas dēļ vairākus simtus pilsētu ASV pārņemušas masu nekartības. Cilvēki pārkāpj valdības noteikto komandanta stundu un iziet pilsētu ielās naktīs, demolē veikalus, aizdedzina ēkas un automašīnas. Vairāk nekā 20 štatos nemieru apspiešanā iesaistīta Nacionālā gvarde. Visā valstī aizturēti aptuveni 9 tūkstoši nemieru dalībnieku.

Светов: власти США не могут справиться с протестами обычными методами
0
Tagi:
NBS, protesti, ASV
Pēc temata
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
Protesti ASV: kā amerikāņi cenšas uzvelt vainu Krievijai
Marodieri vai tiesību aizstāvji: latvieši strīdas par nekārtībām Amerikā