IKEA veikals Rīgā

IKEA un Lidl varētu atstāt mazos veikalus bez pārdevējiem

154
(atjaunots 13:51 13.09.2018)
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri konkurē ar globālajiem spēles dalībniekiem, neļauj augt kadru deficīts.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Vācu zemo cenu veikalu tīkla Lidl un zviedru veikala IKEA ienākšana Latvijā varētu atstāt nelielos veikalus bez pārdevējiem un citiem darbiniekiem. Pie tam Latvijas valdība nevēlas nākt pretī mazajiem uzņēmējiem un nepieļauj viesstrādnieku ievešanu no citām valstīm, kā rezultātā mazie un vidējie tirdzniecības uzņēmumi nevar attīstīties, intervijā MK Latvija pastāstīja Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.

Iedzīvotāju aizplūdums, augsti nodokļi un nekāda atbalsta nozarei

Lielākais kadru deficīts Latvijā vērojams tirdzniecībā – Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 15% vakanto vietu atrodamas šajā jomā. NVA reģistrētas 4662 vakances, no kurām 660 ir tirdzniecības darbinieki (15%). Patiesībā tirgus vajadzības ir divkārt lielākas, uzskata Danusēvičs.

Kadru trūkums tirdzniecībā veidojies vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, valsts politika rada priekšnoteikumus darbinieku prombraukšanai uz Rietumeiropu, turklāt liek šķēršļus darbinieku ievešanai no austrumiem – no Ukrainas, Baltkrievijas, Ķīnas un Indijas. Turklāt valsts nepiedāvā mācību programmu līdzfinansējumu tirdzniecības speciālistu sagatavošanai. Svarīgs faktors ir arī zemās algas tirdzniecībā, ar kurām grūti pievilināt cilvēkus noliktavās un tirdzniecības zālēs. Taču, pēc Danusēviča domām, šī problēma nebūtu tik asa, ja valsts mainītu nodokļu politiku. Piemēram, viņš uzskata par nepieciešamu palielināt algas neapliekamo minimumu vismaz līdz 500 eiro.

Vācieši un zviedri var pārvilināt kadrus

Tirdzniecības nozarē Latvijā gaidāms sarežģīts periods, uzskata Danusēvičs. Jau darbu sācis veikals IKEA, plānots atklāt Lidl veikalu tīklu, pastāv risks, ka pārdevēji un fasētāji no nelielajiem veikaliem varētu pāriet darbā šajos gigantos.

"Ja viņi paņems sev 50-100 pārdevējus no citiem veikaliem, tas neietekmēs darba spēka deficītu pārāk asi. Taču, ja runa būs par tūkstoš cilvēkiem, tas ietekmēs citus tīkla veikalus. Tuvākajā perspektīvā algu pieaugums nozarē būs atkarīgs no tā, cik liels skaits darbinieku būs vajadzīgs jaunajiem spēlētājiem," – uzskata Danusēvičs.

Patlaban lielajos veikalos, piemēram, Maxima alga sastāda 500-700 eiro pirms nodokļu nomaksas. Salīdzinoši zemā darba apmaksa tiek kompensēta ar papildu bonusiem: pusdienas, transports uz darbu un atpakaļ, dāvanas svētkos un tā tālāk. Taču nelielie uzņēmumi bieži vien nevar to atļauties, un tajos algas ir vēl zemākas.

154
Pēc temata
Vācu tīklam Lidl ir lieli plāni Latvijā
Pazemojumi un iztrūkumi: vai tūkstotis eiro atrisinās pārdevēju deficīta problēmu?
Veikalu tīkla Lidl paradokss: zemas cenas kaitē pircējam
Populārākā profesija Latvijā – pārdevējs
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

18
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

18
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

26
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

26
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Jaunā māte ar bērnu un autiņbiksēm, foto no arhīva

Alimentus bērniem maksā valsts: kāpēc sievietes Latvijā nevēlas laist pasaulē bērnus

0
(atjaunots 14:26 06.06.2020)
Gandrīz puse laulību valstī izirst, pēc šķiršanās sieviete paliek viena ar bērniem. Tādos apstākļos ir grūti diskutēt par dzimstības palielināšanu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Radio Baltkom klausītāja paskaidroja ekspertiem, kāpēc dzimstība Latvijā krītas.

Programmā "Vakara interaktīvs. Izolācijas hronikas" tika apspriesta demogrāfijas tēma. Šonedēļ, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā sociologs Jānis Hermanis publicēja datus, kas liecina: 1991. gadā Latvijā bija aptuveni 718 tūkstoši bērnu vecumā līdz 18 gadiem, bet 30 gadus vēlāk – tikai aptuveni 377 tūkstoši, turklāt pēdējos 10 gadus šī rādītāja līmenis gandrīz nemainās.

Sieviete, kas piezvanīja studijai, pastāstīja savas domas: lieta tāda, ka sievietes nav pārliecinātas par savu partneri. Pēc viņas vārdiem, šķiršanās gadījumu skaits valstī ir pārāk liels, un atbildība par bērniem pēc attiecību iziršanas gandrīz pilnībā gulstas uz sieviešu pleciem.

"Man šķiet, visi aizmirst vienu iemeslu, kas ietekmē dzimstību ģimenēs. Cik pie mums šķiras? Apmēram 40%! Kāpēc sievietei dzemdēt bērnus, ja viņa nav pārliecināta par savu laulību. Kad cilvēki šķiras, viss paliek uz mammas pleciem, lielākoties viņa sedz visus materiālos izdevumus. Cik bērnus viņa var laist pasaulē? Nu, vienu vai divus. Kad ir divi vecāki, pat, ja viņi nevar palīdzēt materiāli, viņi morāli rūpēsies par bērnu. Es runāju no savas pieredzes. Abiem maniem bērniem alimentus maksāja valsts, nevis tētis," pastāstīja sieviete.

Georga lentīte
© Sputnik / Владимир Трефилов

Centrālās statistikas pārvaldes dati pat 2017. gadu liecina, ka nabadzības risks visvairāk apdraud vecākus, kuri audzina bērnus vieni. Ja ģimenē ir divi vecāki, risks būtiski mazinās.

Eurostat vēsta, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā par 16,4% samazinājies ģimeņu skaits ar bērniem. Mājsaimniecības ar bērniem, kurās ir divi laulāti pieaugušie, tikai mazliet pārsniedz pusi (52,6%) no ģimeņu kopskaita – tas ir zemākais rādītājs ES. Pie tam 55% ģimeņu ar bērniem Latvijā ir tikai viens bērns.

0
Tagi:
sociālā aprūpe, Latvija, bērni
Pēc temata
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Demogrāfs: bez ģimenes lietu ministrijas neizdosies paaugstināt dzimstību
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Pasaules brīvie latvieši pieprasa paaugstināt dzimstību