Mucenieku iemītnieks (no kreisās). Foto no arhīva

Nav bēgļu nav naudas: Latvijai samazinās ES finansējumu

28
(atjaunots 12:43 13.09.2018)
Latvijai vēl izdevies saņemt papildu līdzekļus no eirofondiem zemnieku atbalstam nākamgad, taču turpmāk prioritāte tiks piešķirta finanšu piešķiršanai Dienvideiropas valstīm, kas cietušas migrantu pieplūduma uzbrukumā.

RĪGA, 13. septembris — Sputnik. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija saņēmusi miljardiem eiro no ES fondiem. Taču patlaban savienības budžets tiek nopietni izvērtēts, un Latvija gaidāmo pārmaiņu rezultātā tikai zaudēs, vēsta Skatiеs.lv.

Migranti. Foto no arhīva
© REUTERS / Marko Djurica

Nākamā gada budžetā vēl izdevies saņemt papildu līdzekļus Latvijai, kas tiks atvēlēti kompensācijām lietavās cietušajiem zemniekiem. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā Austrumeiropas valstīm būs aizvien grūtāk saņemt struktūrfondu finansējumu, jo prioritāti saņems dienvidu valstis, kas cietušas migrācijas krīzē, pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

Tagad ES plenārsesijā tiek izskatīts budžeta jautājums, plānots apstiprināt galvenos finansējuma virzienus nākamajam gadam.

Vaidere skaidroja, ka prioritātes nemainīsies – tās būs darba vietas, konkurētspēja, klimata izmaiņas, ekoloģija, drošība un aizsardzība. Politiķe apgalvoja, ka budžets būs par dažiem procentiem lielāks nekā agrākajos gados.

Viņa apstiprināja, ka ES briest liela mēroga budžeta reforma.

"Mums likās, ka viss ir vislabākajā kārtībā, ka Austrumeiropas un Viduseiropas valstis vienalga tiks vairāk atbalstītas. Tad tagad liekas, ka tās naudas plūsmas varētu virzīties vairāk dienvidu virzienā, jo tur ir lielas migrācijas problēmas, augsts bezdarbs," – skaidroja Vaidere.

Jautājumā par vairāku gadu budžetu jau tagad izcēlušās diskusijas un strīdi, visticamāk, pašreizējais SP sasaukums šo budžetu nesagatavos.

Vienlaikus ES mudināja dalībvalstis turpināt strukturālās reformas, lai attīstību sasniegtu saviem spēkiem. Šim mērķim nākamgad atvēlēti 300 miljoni eiro.

"Kad mazās valstis pievienojās Eiropas Savienībai, tika sagaidīts, ka tās attīstībā noķers vecās valstis, bet tas nenotika. Šīm valstīm nebija zināšanu, kā to izdarīt, un šīs zināšanas maksā. Ar strukturālo reformu programmu mēs varam palīdzēt un dot grūdienu," – uzskata EP deputāte no Horvātijas Ruža Tomašiča.

Pēdējā laikā vairākas vecās bloka valstis, arī Vācija, norāda: tās vēlas, lai bloka budžeta slogs tiktu sadalīts godīgi, tāpēc uz lielāku finansējumu var cerēt tikai tās Austrumeiropas valstis, kas izrāda solidaritāti bēgļu uzņemšanā.

Iepriekš vēstīts, ka bēgļu pārvietošanas programmas ietvaros Latvija uzņēmusi 380 cilvēkus, taču lielākā daļa no viņiem – 313 – pārcēlušies uz Zviedriju un Vāciju.

28
Pēc temata
The Local: vai medijiem jāstāsta par bēgļu noziegumiem
Vācija sāk nosūtīt bēgļus atpakaļ uz ES valstīm
The Local: kam ticis visvairāk bēgļu
Migranti maina varu Zviedrijā