Augstsprieguma vadi. Foto no arhīva

Uzņēmējs no Krievijas atvēris SDG elektrostaciju Latvijā

98
(atjaunots 21:21 12.09.2018)
Latvijā sākusi darbu pirmā elektrostacija, kas izmanto SDG. Nākotnē tiks uzbūvēta vēl viena – lielāka.

RĪGA, 12. septembris — Sputnik. Uzņēmējs no Krievijas, "Pēterburgas naftas termināļa" līdzīpašnieks Mihails Skigins investējis trīs miljonus dolāru elektrostacijas projektā, kas izmanto sašķidrināto dabasgāzi. Novatoriskā elektrostacija jau sākusi darbu, informēja gazeta.spb.ru.

SDG stacijas glabātavu apjoms sastāda 120 kubikmetrus, ģenerācijas jauda – 4 megavati.

No idejas līdz pirmā posma ekspluatācijas sākumam aizritējuši tikai 1,5 gadi. Ar pilnu jaudu stacija sāks strādāt šī gada nogalē. Biznesa plāns paredz, ka projekts atpirksies 4-5 gadu laikā.

"Mūsu stratēģija – kompensēt elektroenerģijas trūkumu vietās, kur nav gāzesvada. Latvijā ir liels skaits industriālo klasteru, kam trūkst elektroenerģijas. Mēs vērtējam, ka visā Latvijā vajadzīgas 20 tamlīdzīgas elektrostacijas ar dažādu jaudu – atbilstoši biznesa vajadzībām," – pastāstīja Skigins.

Mazā elektrostacija ir tikai pirmais solis Latvijā. Rīgā Skigins plāno uzbūvēt lielāku šāda veida staciju. Patlaban jau saņemta atbilstošā atļauja. Plānots, ka projekta īstenošanas pirmajā posmā Rīgā SDG glabātavas tilpums sasniegs 20 tūkstošus kubikmetru, pēc pilnās ekspluatācijas sākuma – aptuveni 40 tūkstošus kubikmetru. Stacijas būvdarbos plānots ieguldīt aptuveni 70 miljonus dolāru.

Projekts ietver arī SDG glabātuvju attīstību Latvijā un gāzes DUS tīklu izveidi kravas automašīnām.

Skigins ir pārliecināts – šai nozarei ir labas perspektīvas.

"Saudzīga attieksme pret dabu liek biznesam pāriet pie ekoloģiski piemērotājas degvielas, kas nepiekāpjas tradicionālās degvielas priekšā. Turklāt propāna un dīzeļdegvielas pašizmaksa ir augstāka nekā SDG, tātad transporta kompānijām tās ekonomiskā rentabilitāte ir augstāka," – Skigins pastāstīja portālam abnews.ru.

98
Pēc temata
Pirmā amerikāņu SDG partija ieradusies Klaipēdas ostā
Latvija domā pārāk lēni: Baltijas valstis nav vienojušās par SDG
Gazprom samazinājis gāzes piegādes Latvijai 10 reizes
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

21
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

21
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

30
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
30
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs komentēja ES sankcijas pēc incidenta ar Navaļniju

0
(atjaunots 11:36 27.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Vācijas un Francijas iniciētās sankcijas pēc incidenta ar Alekseju Navaļniju demonstrē Eiropas Savienības nespēju adekvāti novērtēt notiekošo, norādīja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta RIA Novosti.

15. oktobrī Brisele noteica ierobežojumus sešiem Krievijas pilsoņiem un zinātniskajam institūtam, bet Maskava apsolīja simetrisku atbildi.

Lavrovs atgādināja par Berlīnes augstprātīgo atteikšanos sniegt atbildes uz KF Ģenerālprokuratūras vairākkārtējiem pieprasījumiem Alekseja Navaļnija lietā. Diplomāts uzskata, ka šāds solis pārkāpj Vācijas saistības, ko paredz Eiropas konvencija par savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās.

"Vācijas un Francijas pārstāvji iniciējuši ES nelikumīgo sankciju kārtējo porciju pret Krievijas pilsoņiem, nevis ievēro šo starptautisko tiesisko dokumentu. Tas viss skumji un uzskatāmi ilustrē (Briseles – red.) vēlmi nostādīt sevi ārpus likuma," Lavrovs konstatēja intervijā horvātu avīzei "Večerni list".

Diplomāts piezīmēja, ka Krievija neatstās bez atbildes nedraudzīgos izlēcienus no Rietumu kolēģu puses, kuri ir aizmirsuši, kas ir diplomātija, un nolaidušies līdz banālai nekaunībai.

Lavrovs atzīmēja, ka Vašingtona un Brisele ir divkāršojušas pūles apturēt Krievijas attīstību, taču pie tam nesniedz nekādus pierādījumus apsūdzībās pret Maskavu. Viņš pauda cerību, ka partneriem Eiropā pietiks veselā saprāta un tālredzības, lai atjaunotu dialogu.

Incidents ar Navaļniju

Korupcijas apkarošanas fonda dibinātājs blogeris Aleksejs Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā. Mediķi diagnosticēja vielmaiņas traucējumus, kas radījuši krasas cukura līmeņa izmaiņas asinīs. Nav zināms, kāds bijis to iemesls, taču indes pacienta asinīs un urīnā netika konstatētas.

Divas dienas vēlāk Navaļnijs tika nogādāts Vācijā. Tur oficiāli paziņoja, ka Krievijas valstspiederīgais saindēts ar substanci no kaujas vielu "Novičok" grupas. Maskava nosūtīja pieprasījumu ar lūgumu sniegt sīkāku informāciju par Berlīnes laboratorijas analīžu rezultātiem, tomēr atbilde netika saņemta.

Zināms, ka Vācijas izlūkdienestam BND bija piekļuve "Novičok" no 90. gadiem. Turklāt tas pētīts aptuveni 20 rietumvalstīs, arī Lielbritānijā, ASV, Zviedrijā un Čehijā. Krievija saskaņā ar prezidenta dekrētu no 1992. gada pārtraukusi izstrādes ķīmisko ieroču jomā un 2017. gadā likvidēja visus šo vielu krājumus. To apstiprināja OPCW.

Oktobra sākumā OPWC paziņoja, ka Navaļnija organismā atrastas vielas, kas nav iekļautas aizliegto preparātu sarakstos, lai arī īpašību ziņā ir līdzīgas "Novičok". Tomēr ES ieviesusi sankcijas.

Patlaban A.Navaļnija stāvoklis uzlabojas, viņam paredzēta rehabilitācija.

0
Tagi:
sankcijas, Eiropa, Navaļnijs, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs par tiesībām, ASV nekaunību, New START un Navaļniju
"Lai ieriebtu Putinam": Latvijas bijušais ārlietu ministrs par Navaļnija "saindēšanu"
Krievijas ĀM atbildēja uz Vācijas ministrija paziņojumu situācijā ar Navaļniju
Krievijas IeM informē par rezultātiem, ko devusi pārbaude situācijā ar Navaļniju