Vecākā gadagājuma sieviete. Foto no arhīva

Ķīlis: Latvija var nonākt tiktāl, ka cilvēki nenodzīvos līdz pensijai

93
(atjaunots 09:39 24.09.2018)
Latvijas valdībai nāktos pārliecināt iedzīvotājus maksāt nodokļus un savlaicīgi parūpēties par savu pensiju, ir pārliecināts Roberts Ķīlis.

RĪGA, 12. septembris — Sputnik. Pensijas vecums Latvijā, iespējams, vēl palielināsies, ja valsts nespēs pārliecināt jauniešus izdarīt iemaksas, no kā nākotnē tiks veidota viņu pensija, paziņoja bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis radio Baltkom ēterā.

"Ja varasvīri nesarunāsies ar sabiedrību, nepaskaidros, kā valstī darbojas sociālās iemaksas, nāksies mainīt pensiju sistēmu. Viss var nonākt tiktāl, ka cilvēki vienkārši nenodzīvos līdz pensijai. Tas ir nacistisks problēmas risinājums," – viņš uzsvēra.

Viņaprāt, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nedomā par to, kā strādā pensiju sistēma un kā radīt uzkrājumu.

"Viņiem rūp tikai īstermiņa plāni, nevis tas, kas notiks pēc 30 gadiem. Tieši valstij ir jāveic lielākais darbs ar iedzīvotājiem, lai cilvēki sāktu rūpēties par uzkrājumiem nākotnes pensijai. Valdībai ir jāpanāk, lai to sadzird jaunieši. Ir jāstrādā ar cilvēku domāšanu, jāietekmē iedzīvotāju prāts," – norādīja Ķīlis.

Pensionāre. Foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Мокрушин

Iepriekš līdzīgu viedokli pauda Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks. Viņš paskaidroja, ka daudzi darbspējīgi Latvijas iedzīvotāji dodas peļņā uz ārvalstīm un dažkārt aizved līdzi arī ģimenes. Rezultātā iedzīvotāji Latvijā pastāvīgi noveco, vajag vairāk naudas pensijām, taču iedzīvotāji negrib maksāt nodokļus, no kuriem veidojas budžets pensijām.

Lai pensionāri nebūtu spiesti tuvākajā laikā ēst mazāk, jāpanāk, lai uzņēmumi maksātu darbiniekiem "baltās" algas, no kurām tiek ieturēti nodokļi, secināja ekonomists.

Atgādināsim, ka pilsoņu un nepilsoņu pensijas vecums Latvijā patlaban ir 63 gadi un 3 mēneši.

93
Pēc temata
Kāds darbs jāstrādā Latvijā, lai saņemtu pensiju 1000 eiro apmērā
Pensija pēc nāves: Latvijas iedzīvotājiem piešķirtas izvēles tiesības
Jelgavas pensionāri lūdz piešķirt viņiem bezmaksas braucienus sabiedriskajā transportā
Piecu eiro pensijas pielikums – un neļaujiet bērniem braukt projām no Latvijas
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

23
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

23
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju

24
(atjaunots 14:35 23.05.2020)
Latvijas transporta nozarē satiksmes ministrs Tālis Linkaits izceļ aviāciju, dzelzceļam viņš neprognozē kravas un iesaka samazināt izdevumus.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.

Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.

"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.

Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.

"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.

Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.

"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.

Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.

Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.

Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.

24
Tagi:
Latvija, dzelzceļa pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto no arhīva

Gadu no gada pieaug: nosaukta Rinkēviča pērnā gada ienākumu summa

0
(atjaunots 08:15 25.05.2020)
Neskaitot ienākumus, Latvijas ārlietu ministram pieder nekustamais īpašums, kā arī vairāki transportlīdzekļi.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2019. gadā uzkrājis 385 833 eiro, kas ir par 41 406 eiro vairāk, nekā 2018. gadā, raksta Press.lv ar atsauci uz ministra ienākumu deklarāciju par pagājušo gadu.

Zināms, ka 2018. gadā Rinkēviča uzkrājumu summa sastādīja 344 427 eiro, 2017. gadā – 310 102 eiro, 2016. gadā – 279 327 eiro.

2019. gadā ārlietu ministra kopējie deklarētie ienākumi sastādīja 78 640 eiro. Tai skaitā zināms, ka 72 931 eiro Rinkēvičs saņēma algā no Valsts kancelejas, savukārt 5 075 eiro viņš saņēmis no Ārlietu ministrijas.

Tāpat ir zināms, ka, neskaitot ārlietu ministra amatu, Rinkēvičs 2019. gadā bija UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents, kā arī Sabiedrības integrācijas fonda padomes loceklis, Saeimas deputāts un partijas "Vienotība" valdes loceklis.

Pērn ministrs saņēma naudas kompensāciju 250 apmērā no Luksemburgas aviokompānijas Luxair un tādu pašu kompensāciju no Vācijas aviokompānijas Lufthansa.

Turklāt Rinkēvičam nav nekādu parādsaistību un viņam pieder nekustamais īpašums un transportlīdzekļi.

Iepriekš Sputnik Latvija publicēja datus par ierēdņu algām esošās krīzes periodā.

Tika ziņots, ka vairumam parlamentāriešu algas svārstās starp diviem un trim tūkstošiem eiro. Tā, par martu 13 parlamentārieši saņēma uz rokām vairāk nekā 3000 eiro.

Pirms 12 gadiem, 2008. gada krīzes laikā, Saeimas deputāti pieņēma lēmumu samazināt sev algas par aptuveni piekto daļu, lai ātrāk izkļūtu no krīzes. Šoreiz tik cēls žests netiek manīts.

0
Tagi:
ienākumi, Edgars Rinkēvičs
Pēc temata
Linkaits piedāvā 4 miljardu eiro sadali: sarakstā iekļuva azartspēles
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Bezdarbnieku armija Latvijā? Nopērciet visiem divus koferus vai ziepes un striķi
Laiks iesniegt deklarāciju un piemaksāt klāt: VID atgādināja iedzīvotājiem par nodokļiem