Apakšstācija. Foto no arhīva

Lētāko elektroenerģiju Lietuvai pārdod Kaļiņingrada un Baltkrievija

52
(atjaunots 21:21 12.09.2018)
Eksperti norāda, ka elektroenerģijas cena Lietuvā pieaugs, ņemot vērā zemo ūdens līmeni Ziemeļeiropas HES baseinos un AES būvdarbu pārtraukšanu Zviedrijā un Somijā.

RĪGA, 12. septembris – Sputnik. Bankas SEB Lietuvas filiāles vecākais ekonomists Tads Povilausks paziņoja, ka patlaban divas trešdaļas lētās elektroenerģijas Lietuva patlaban importē no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz bankas preses dienestu.

"Lai ko runātu par enerģētisko drošību, bez pieslēguma NordBalt elektroenerģijas plūsma no Kaļiņingradas apgabala un Baltkrievijas veido gandrīz divas trešdaļas Lietuvas elektroenerģijas importa," – paziņoja ekonomists.

Savā Lietuvas enerģētikas tirgus tendenču analīzē Povilausks uzsvēra, ka elektrības patēriņa cenas reģionā neizbēgami pieaugs.

Ekonomists atgādināja, ka, saskaņā ar biržas Nord Pool datiem, elektroenerģijas vidējā vairumtirdzniecības cena šī gada astoņu mēnešu laikā sasniegusi 47 eiro par megavatstundu – tā ir par trešo daļu lielāka nekā cena 2017. gadā.

"Domājamā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena 2018. gadā sastāda aptuveni 3,4 centus par kilovatstundu – tā ir trešā daļa no gala cenas. Taču tagad ir skaidrs, ka šogad elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas būs vismaz par centu augstākas," – norādīja Povilausks.

Ekonomists paskaidroja, ka pēdējos mēnešos elektroenerģijas cena fondu biržā pieaugusi vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ūdens līmenis baseinos, ko izmanto Ziemeļeiropas hidroelektrostacijas, ir zemāks nekā gadu iepriekš sausā laika dēļ. Otrkārt, Zviedrijā un Somijā uz laiku pārtraukti atomelektrostaciju būvdarbi. Treškārt, dabasgāzes vidējā cena vairumtirdzniecības tirgū šogad ir par ceturto daļu augstāka nekā pirms gada. Ceturtkārt, piemaksa par izmešiem tagad izmaksā gandrīz četrkārt vairāk.

Povilausks atzīmēja, ka dažas dienas augustā elektrība Lietuvā bija lētāka nekā Šveicē.

Jūnijā Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija parakstīja politisku vienošanos par triju Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem cauri Polijai ar jau esošā savienojuma LitPol Link palīdzību. Līdz 2025. gadam Baltijas valstīm ir jāatsakās no enerģētiskā loka BRELL (Baltkrievija, Krievija, Igaunija, Latvija, Lietuva).

Lietuva jau sākusi sagatavošanās darbus, lai atslēgtos no Krievijas energosistēmas. Republikas ziemeļaustrumu daļā esošās enerģijas padeves sistēmas rekonstrukcija ilgs četrus gadus. Kopējās izmaksas sastādīs 28,9 miljonus eiro.

Energodrošības ietvaros Lietuva apņēmusies apvienot savus elektrotīklus un enerģētikas tirgus ar Eiropas Savienības sistēmu tuvāko piecu gadu laikā. Šim nolūkam valstij ir jānoslēdz divi projekti: jāpabeidz elektrotīklu sinhronizācija ar ES līdz 2025. gadam un jāuzbūvē gāzesvads ar Poliju līdz 2021. gadam.

Savukārt Krievija iecerējusi noslēgt visus nepieciešamos pasākumus Kaļiņingradas enerģētiskās drošības ietvaros līdz 2018. gada beigām.

52
Pēc temata
Lietuvas EM: sinhronizācija ar Rietumiem slēgs ceļu BelAES enerģijai uz Lietuvu
Igaunija pieļauj Baltijas izstāšanās termiņa pagarināšanu no BRELL
Lietuvas pārstāvim EK pārmesta "mīlestība pret BelAES"
Izstāšanās no BRELL sanaidoja Lietuvu un Igauniju
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

71
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
71
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

21
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

21
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

0
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

0
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju