RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Dinamiskie tarifi, kuri saistīti ar biržas cenām, pievīluši lietotājus: elektrība sadārdzinājusies līdz 54,55 eiro par megavatstundu — rekordlielam rādītājam kopš 2015. gada rudens, raksta la.lv.
Kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2015. gada 1. janvārī cena stabili turējās pie atzīmes 30-40 eiro apmērā par megavatstundu, un tikai 2015. gada oktobrī sasniedza 56,44 eiro par megavatstundu.
Kādi tarifi izdevīgāki
Beigās ieguvējos palikuši tie, kas izvēlējās fiksētos tarifus. Savukārt kompānijām, kuras tirgo elektroenerģiju, šis periods ir patiess stresa tests — cena, kura fiksēta līgumos uz šo laika posmu, ir vismaz par trešdaļu zemāka par esošo tirgus vērtību, pastāstīja enerģētikas kompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.
"Pašlaik kļūst skaidrs, cik labi katrs ir spējis pārvaldīt savus cenu riskus un savlaicīgi iegādājies saviem klientiem nepieciešamo enerģijas apjomu," atzīmēja Bethers.
Viņš uzsvēra, ka situācija elektrības tirgū turpina saasināties.
"Pašlaik notiek "NordBalt" starpsavienojuma kabeļa apkopes darbi, kas Baltijas reģionā ievērojami ierobežo elektroenerģijas importa iespējas un veido jaunu cenu lēcienu," pastāstīja Bethers.
Neskatoties uz to, Lattelecom tet tarifu direktors Artūrs Pielēns-Pelēns vienalga aicina klientus izvēlēties tieši dinamiskos tarifus, jo līdz ar situācijas normalizēšanos biržā tie atkal kļūs izdevīgāki.
Pēc viņa sacītā, fiksētie tarifi, kuri esošajā situācijā izrādījušies izdevīgāki, vienalga paaugstināsies tuvāko mēnešu laikā, jo jau šobrīd tirgotājiem rodas zaudējumi.
"Aicinu klientus, izvēloties fiksēto cenu piedāvājumus, pievērst uzmanību iespējām mainīt savu izvēlēto pakalpojumu — lielā daļā gadījumu pakalpojums tiek fiksēts uz 12 vai pat 24 mēnešiem, kuru laikā cenas var būtiski mainīties," atzīmēja viņš.
Kādēļ elektroenerģija kļuvusi dārgāka
Cenu pieaugumu veicinājis neierastais karstums un sausums — nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ visā Eiropā samazinājusies enerģijas ražošana vēja un hidroelektrostacijās, paskaidroja Latvenerfo Tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis.
Augstais elektroenerģijas pieprasījums noveda arī pie citu energoresursu sadārdzināšanās. Kā rezultātā 2018. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, cenas Baltijas valstīs un Skandināvijā vidēji palielinājās par trešdaļu. Tāpat elektrība kļuva dārgāka Vācijā un Polijā.
Eksperts uzsvēra, ka šobrīd, kad vēja un hidroelektrostacijas ražo mazāk enerģijas, lielāku nozīmi gūst TEC, kuras strādā uz dabasgāzes un oglēm. Savukārt šo derīgo izrakteņu cena arī ir pieaugusi — gāzes cena par 17%, un ogļu — par 15%. Nafta kļuvusi par 35% dārgāka, un barela cena pakāpās līdz 71 ASV dolāram.
"Visā Eiropā ir vērojams hidroelektrostaciju izstrādes samazinājums, būtiski, ka Ziemeļvalstu hidrorezervuāru aizpildījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir aptuveni par 20% zemāks. Turklāt pazeminājies ūdens līmenis Eiropas ūdenstilpēs un upēs, līdz ar to ir kritusies atomelektrostaciju un termoelektrostaciju dzesēšanas efektivitāte," pastāstīja Lūsis.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, nebijuša karstuma dēļ upes pārāk stipri iesilušas, tādēļ tās nespēj efektīvi dzesēt kodolreaktorus, un lielākā valsts kompānija Électricité de France bijusi spiesta ierobežot ražošanu divās AES.
Kā norāda Latvenergo, elektrības saražošana Daugavas HES jūlijā, salīdzinot ar jūniju, samazinājās par 12%, sastādot 72 gigavatstundas. Pērnā gada jūlijā to saražotais apjoms bija vairāk nekā divas reizes augstāks — 163 gigavatstundas.
Cenas varētu palielināties līdz pat pavasarim
Kā stāsta Bethers, ilgtermiņa perspektīvā cenas augšā stumj CO2 izmešu kvotu izmaksas. Viņš pieļauj, ka, ja NordBalt apkalpošanas darbi tiks pabeigti noteiktajā termiņā un ūdens līmenis Ziemeļvalstu rezervuāros atgriezīsies pie normas rādītājiem, pastāv iespēja, ka tuvāko mēnešu laikā elektrības cenas varētu pat nedaudz samazināties.
"Pašlaik gan Ziemeļvalstu hidroelektroenerģijas spēkstaciju rezervuāru līmenis ir krietni zem vidējās atzīmes, un var gadīties, ka tas neuzlabojas līdz pat pavasarim, kad sāksies sniega kušana," tā enerģētiķis aprakstīja negatīvo scenāriju.
Pēc viņa domām, situācija nedaudz uzlabosies, kad Eiropā atkal uz pilnu jaudu sāks darboties AES. Tad samazināsies slodze elektrostacijās, kuras ir spiestas iegādāties CO2 izmešu kvotas.
"Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka arī turpmāk kopējais cenu līmenis saglabāsies augstāks nekā pēdējos gados novērotais," noslēgumā saka Bethers.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens sola Latvijas iedzīvotājiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10% pēc obligātās iepirkuma komponentes likvidācijas.
