Eiro banknote kuģīša formā. Foto no arhīva

Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu

66
(atjaunots 14:47 30.08.2018)
Latvijas iedzīvotāji ar sašutumu uztvēra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena publikāciju par to, ka vidējā alga valstī sasniegusi 1000 eiro, un tas palīdzēšot atgriezt uz ārzemēm aizbraukušos – daudzi vienkārši netic šiem skaitļiem, uzskatot, ka šādi dati var būt tikai "uz papīra".

RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar atsauci uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem informēja iedzīvotājus par vidējās algas palielināšanos valstī līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministrs uzskata, ka šāds algas apmērs jau ir pievilcīgs priekš emigrējušo pilsoņu atgriešanās. Taču latvieši, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, neatbalsta ministra optimismu. Arī Latvijas Bankā atzīmē, ka 1000 eiro alga ir taisnīga tikai priekš Rīgas. Reģionos situācija gaužām atšķiras.

"Darba samaksa pārsniegusi 1000 EUR — tā ir psiholoģiski un finansiāli spēcīga robeža, kuru nereti minējuši mūsu tautieši kā faktoru, kas sekmētu reemigrāciju. Joprojām LV ir lielāka vidējā darba samaksa nekā LT un darba samaksas pieaugums ir straujāks kā EE," — uzrakstīja Ašeradens savā Twitter lapā.

Viņš atzīmēja, ka vidējā alga ātrāk augusi Latvijas reģionos, vislielākais pieaugums atzīmēts Kurzemē.

Taču Latvijas iedzīvotāji neatbalsta ministra optimistisko noskaņojumu, viņa publikācijas komentāros daudzi atzīmē, ka no šīs algas vēl ir jāatņem nodokļi, pēc kā nopelnītā nauda vairs neliksies tik liela. Tāpat daudzi apšauba to, ka 1000 eiro algas dēļ emigrējušie latvieši vēlēsies atgriezties.

"1000 uz papīra, turklāt vidējā ir pirmkārt cilvēku mānīšana, bet otrkārt 1000 šobrīd vairs nav tas pats kas pirms 5 gadiem. 1000 ir bezdarbnieka vai bēgļa pabalsts. Nezinu no kurienes cēlies uzvārds Ašeradens, bet Jūs točna nedzīvojat Latvijā!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu KDSLatvia.

"Atbrauc uz manu pagastu un parādi man cilvēkus ar vidējo 1000 eiro algu," — piebilda lietotājs Ziemas Ezis.

Viņš paskaidroja, ka laukos "kā bija 500-600, tā arī ir (aploksnēs)". "Nu nav realitātē vidējās algas 1000 eiro apmērā – nu nav. Neskatīsimies papīros – palūkosimies uz realitāti,"- uzrakstīja vīrietis.

"Mani pa 1000 bruto nekad nedabūt atpakaļ! Ministra kungs beidziet pīpēt! Ja zemu kvalificēta darba veicējs saņem 1500 neto, tad kādam idiotam ir jābūt, lai atgrieztos? Protams dažkārt ir piespiedu atgriešanās," — uzrakstīja lietotājs 4diena.

"Saskaņas" partijas līderis Andrejs Klementjevs, komentējot Ašeradena publikāciju, pievienoja karikatūru. Zīmējumā attēlota lapa ar uzrakstu "Cilvēku vidējā alga Latvijā uz paīra pārsniegusi 1000 EUR robežu" un vecmāmiņa, kura atbild: "Labi tiem, kuriem ir tas vajadzīgais papīrs!"

Tikai Rīga

Arī Latvijas Bankā uzskata, ka CSP datiem nevajadzētu maldināt iedzīvotājus – 1000 eiro ir alga, ko lielākoties saņem galvaspilsētas un Rīgas rajona darbinieki. Reģionos vidējā alga ir pavisam cita, savukārt Latgalē tā nesasniedz pat 2/3 no Rīgas vidējā algas apmēra, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, raksta Dienas Bizness.

Ekonomiste uzsver, ka alga ir augstāka tajās vietās, kur ir zemāks bezdarba līmenis (tā ir Rīga), un zemāka tur, kur bezdarba līmenis ir augsts (Latgale).

"Rodas jautājums, vai Latgalē augstais bezdarba līmenis veicina algu turēšanos salīdzinoši zemā līmenī vai arī zemo algu dēļ cilvēki turpina būt bezdarbnieki, jo "par kapeikām" jau nav vērts strādāt?" – uzdod jautājumu Opmane.

"Diemžēl problēma ir dziļāka. Jaunu uzņēmumu attīstībai un darbavietu radīšanai ir nepieciešami gan kvalificēti darbinieki, gan iespēja saražot un pēc tam saražoto pārdot. To nereti ir izdevīgāk darīt vietās, kur jau apkārt rosās aktīva uzņēmējdarbība – kur ir, tur rodas. Lai gan jāpiebilst, ka ir iezīmējusies tendence, ka uzņēmēji mēdz meklēt darbiniekus arī tālākos Latvijas reģionos, piedāvājot viņiem transportu vai dzīvesvietu darba tuvumā, tomēr darbinieku mobilitāte starp Latvijas reģioniem nav stipri izteikta," — noslēgumā saka eksperte.

66
Pēc temata
Latvijas IKP pieaugs, bezdarbs saruks, bet algas - palielināsies
Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas
Līdz 7 tūkstoši eiro: kurš Latvijā saņem lielākās algas
Kā aug pārdevēju algas Latvijā
Eksperts: jaunajiem speciālistiem ir jāpaceļ algas
Mājāsbraucēji Latvijā: algas ir niecīgas, bet cenas – kā Lielbritānijā

Berlīnē aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļniju

20
(atjaunots 10:32 25.01.2021)
Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

RĪGA, 25. janvāris - Sputnik. Vācijas valdības koordinators ar Krieviju saistītos jautājumos Johans Zāthofs, Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvis, neatbalstīja priekšlikumu ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju un aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumes 2" likteni ar Alekseja Navaļnija arestu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz izdevumu Saarbrücker Zeitung.

Jautājums par jaunu sankciju ieviešanu tiek apspriests Eiropas Savienībā saistībā ar Navaļnija apcietināšanu. Ceturtdien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā pieprasīja no Eiropas Savienības valstu valdībām "nekavējoties apturēt projekta "Ziemeļu straume 2" būvdarbus un ievest jaunās sankcijas pret Krievijas Federāciju saistībā ar Navaļnija aizturēšanu.

Svētdien tika publicēti Zāthofa intervijas fragmenti, kur viņš komentēja attiecības ar Krievijas Federāciju. Koordinators uzskata, ka pret Krieviju nav jāievieš jaunas sankcijas, jo "tas neatrisina problēmas". Turklāt viņš aicināja nesaistīt "Ziemeļu straumi 2" ar Navaļnija arestu: "Šīs divas tēmas nav saistītas savā starpā".

Turklāt Zāthofs paziņoja RND mediju grupai, ka aicina atbrīvot visus cilvēkus, kas tika aizturēti sestdien Krievijā nesaskaņoto akciju laikā.

"Kad cilvēki demonstrācijās vēlas izteikt savu viedokli, viņiem tas jādara, nebaidoties no valsts vardarbības, aresta vai citām represijām. Miermīlīgu demonstrantu un Alekseja Navaļnija tūlītēja atbrīvošana būtu pirmais solis, lai atgūtu zaudēto uzticību (Krievijas Federācijas varas iestādēm)," uzsver Zāthofs.

Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītājs Manfreds Vēbers, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, savukārt paziņoja RND par nepieciešamību ES pieņemt sankcijas pret Krievijas Federāciju.

"ES Ārlietu ministriju vadītāji nedrīkst izlikties, ka nekas nenotiek, un aprobežoties ar vispārējiem aicinājumiem. Krievijas vadības cerībām nav jābūt īstenotiem. ES jāspiež uz vietām, kas ir vissāpīgākās Putina sistēmai – uz naudu," viņš piebilda.

Vēbers, kurš bija atbildīgs par Eiropas Parlamenta rezolūcijas pieņemšanu ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Krievijas Federāciju, norādīja, ka jāpārtrauc ar Putinu saistīto personu naudas plūsmas Eiropā, bet jautājumam par projekta "Ziemeļu straume 2" apturēšanu jāpaliek dienas kārtībā. "Tas, kā pašlaik rīkojas ar Krievijas opozīciju, ir ES un Krievijas tālāko attiecību mērs," skaidroja Vēbers.

Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija iepriekš ieteica ārvalstu politiķiem, kuri komentēja situāciju ar Navaļniju, cienīt starptautiskas tiesības un nodarboties ar savu valstu problēmām. Savukārt Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Kremlī nevēlas ieklausīties ārzemju paziņojumos par Navaļniju.

20
Tagi:
Navaļnijs, Ziemeļu straume 2, Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments, vacija
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Lavrovs paskaidroja, kā vainas dēļ pasliktinās Krievijas un ES attiecības
Pat poļi jau ir samierinājušies. "Ziemeļu straumi 2" vairs neizdosies apturēt
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
Nesankcionēta akcija Maskavā: policija apmētāta ar pudelēm un sniega pikām
Aleksandra Čaka iela, foto no arhīva

Sākumā neaptvēra, tagad iestājies šoks: autonodokļi Latvijā 2021. gadā

500
(atjaunots 23:51 23.01.2021)
Izmešu apjoma aprēķinu jaunās metodikas dēļ mainījušies automašīnu nodokļi – priecāties var tikai bagātie, Bentley un BMW īpašnieki.

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Aizbildinoties ar klimata aizsardzību, valdība grozījusi šīgada autonodokļus tā, ka klimatu atliek vien nožēlot: jaunām mašīnām ar maziem motoriem transporta ekspluatācijas nodoklis tiek palielināts, bet premium klasei un sporta mašīnām tas būtiski samazināts, stāsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Rakstā sniegta salīdzinoša nodokļu analīze, ko tagad vajadzēs maksāt dažādu marku automašīnu īpašniekiem, ko sagatavojusi Auto asociācija.

Piemēram Nissan Micra, kuras dzinēja tilpums ir kā motociklam - 1 litrs, pagājušajā gadā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis (TEN) bija 48 eiro, šogad – 90 eiro. nodokļa pieaugums - 87,5%.

Nodoklis Peugeot 208 ar dzinēja apjomu 1,2 l no 12 eiro pieaudzis līdz 66 eiro. Par Toyota Corolla ar dzinēja apjomu 2 litri tāpat būs jāsamaksā 66 eiro agrāko 12 vietā.

Savukārt automašīnai Bentley Continental ar 4 litru dzinēju TEN samazinājies no 408 līdz 268 eiro, gandrīz par 68%. Samazinājies arī TEN automašīnai BMW X5 M ar 4,4 litru dzinēju – no 408 līdz 318 eiro. Porsche 911 Turbo S īpašnieks samaksās 258 eiro agrāko 408 vietā.

"Tātad, sausais atlikums no šīm izmaiņām ir tāds, ka būtiski pieaugs TEN no jauna reģistrētām mazlitrāžas automašīnām un samazināsies premium klases sporta automašīnām. Bez tam tas būs būtiski atšķirīgs pilnīgi identiskām automašīnām atkarībā no to reģistrācijas datuma," par TEN grozījumiem 2021. gadā secināja "Auto asociācijas" vadītājs Andris Kulbergs.

Jauno aplēšu pamats meklējams izmešu aprēķina jaunajā metodikā. Agrāk ražotāji izmešus mērīja laboratorijas apstākļos. Šo metodoloģiju apzīmē ar abreviatūru NEDC (New Europian Driving Cycle). Patiesībā izmeši bija daudz lielāki, un pēc dīzeļgeitas skandāla ar 2021. gada 1. janvāri ieviests jauns izmešu noteikšanas standarts WLTP (Worldwide Harmonised Light Vehicle Test Procedure), kas paredz izmešu mērīšanu, dzinējam darbojoties reālos apstākļos.

Turpmāk transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa aprēķinā tiks izmantotas divas tabulas, viena, pēc vecā NEDC standarta, automašīnām, kuras reģistrētas līdz pagājušā gada beigām. Otra atbilstoši WLTP standartam - automašīnām, kuras ir reģistrētas pēc šī gada 1. janvāra.

ES ieteica nepalielināt nodokļus sakarā ar izmešu mērijumu standartu grozījumiem, tomēr Latvijā rīkojas pretēji. Visvairāk cietuši mazo automašīnu īpašnieki.

Pirms gada valstī jau bija plānots autonodokļus grozīt sabiedrības vairākumam vēl kaitnieciskākā izpildījumā, teikts rakstā. Vispirms koalīcijā tika lobēta ideja par pilnīgu aizliegumu lietoto automašīnu importam, tad parādījās traktējums, ka par vecu uzskatāma trīs gadus veca mašīna, pēc tam jau piecus.

Kad plāns izgāzās, koalīcija mēģināja ieviest pilnīgi jaunu nodokli visām Latvijā ievedamām mašīnām, bet atkal jau ar lielu skandālu šim rosinājumam tika atmests ar roku. Izrādījās, ka nauda vajadzīga nevis kādām klimata programmām, bet lai pirktu dīzeļvilcienus. Beigu beigās lielāko nodokļu pieaugumu nācies piedzīvot smagā un kravas transporta īpašniekiem, uzņēmumu autoparkam.

Bet vilcieniem sakasīt nepieciešamo naudu neizdevās. Turklāt Eiropas Komisija ideju par dīzeļvilcienu iegādi atzinusi par klimatam kaitniecisku.

"Vēl pērnā gada beigās no Finanšu un Satiksmes ministriju sacerētajiem dokumentiem varēja saprast, ka ikgadējais transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis faktiski nemainīsies - tikai izmešu aprēķinu kārtība - metodoloģija, no kuras neviens tāpat neko lāgā nesaprata. Taču sapratīs šogad, ierodoties ar savu jauno auto uz tehnisko apskati un ikgadējo nodokļu nomaksu. Mikras īpašnieks būs dusmīgs, bentlija īpašnieks – iepriecināts," noslēgumā konstatēja raksta autors.

500
Tagi:
automašīnas, nodokļi, Latvija
Pēc temata
Kariņš uzdevis ministrijām atteikties no veco automašīnu nodokļa
Auto asociācijas vadītājs: mazāk cilvēku - lielāki nodokļi
Su-27

Maitasputnu mednieki: PSRS un Krievijas labākie iznīcinātāji

0
(atjaunots 16:50 25.01.2021)
Ātri, veikli, nāvējoši – nu jau vairāk nekā gadsimtu iznīcinātāji ir ļoti svarīgi kaujas laukā, bieži vien tie spēj ietekmēt veselas militārās operācijas rezultātu.

Pirmo sērijveida iznīcinātāju Krievijā S-16 uzbūvēja 1915. gada 25. janvārī. Tas bija paredzēts bumbvedēja "Ilya Muromets" eskortam un aizsardzībai. Šodien iznīcinātāju klases funkcijas ir manāmi paplašinājušās – tie iekaro pārsvaru gaisā un efektīvi strādā pa zemes virsmu. Par PSRS un Krievijas gaisa kauju karaļiem portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Leģendārie frontinieki

Padomju iznīcinātāji izpelnījās slavu Lielā Tēvijas kara gados. Virzuļu La-7 pirmo reizi pacēlās gaisā 1944. gada janvārī un nepilna gada laikā tas ar pilnām tiesībām jau tika dēvēts par vienu no labākajiem iznīcinātājiem Otrā pasaules kara laikā.

La-7 raksturīga īpatnība bija dzinēja dzesēšana ar gaisu, kas būtiski uzlaboja mašīnas drošību un dzīvotspēju. Atšķirībā no saviem brāļiem ar eļļas dzesētāju, jaunā lidmašīna neuzliesmoja kā lāpa pēc mazākā trāpījuma motora tilpnē. Konstruktori būtiski uzlaboja aerodinamiku un, pateicoties spārna metāliskajām garensijām, samazināja lidmašīnas kopējo svaru.

Salīdzinājumā ar priekšgājēju – La-5FN – iznīcinātājs La-7 bija ātrāks, straujāk pacēlās gaisā, tam bija augstāki praktiskie griesti. Lielā augstumā tas spēja sasniegt līdz 680 km/h ātrumu, pie zemes – līdz 600 km/h. Tas bija veikls un labi bruņots ar trim 20 mm lielgabaliem, nesa gandrīz 200 km bumbu.

Истребитель ЛА-7. На этой машине трижды Герой Советского Союза И.Н. Кожедуб завершил войну и сбил 17 фашистских самолетов, о чем свидетельствуют звездочки на фюзеляже
© Sputnik / Игорь Михалев
Iznīcinātājs La-7

Padomju meistari uzreiz iemīļoja jauno mašīnu – pazīstamais lidotājs Ivans Kožedubs pie La-7 stūres notrieca 17 vācu lidmašīnas, pat turboreaktīvo Messerschmitt-262.

Vēl viens izcils padomju iznīcinātājs ir nopelniem bagātais frontinieks Jak-3. Tā bija viena no plašāk sastopamajām lidmašīnām Lielā Tēvijas kara gados – kopš 1944. gada no konveijera nonākuši aptuveni pieci tūkstoši mašīnu.

Konstruktori pacentās padarīt lidmašīnu maksimāli vieglu – spārna garensijas bija izgatavotas ne no koka, kā agrāk, bet gan no viegla dūralumīnija. Pie tam manāmi saruka konsoļu platība un atvēziens. Jak-3 svēra tikai mazliet vairāk kā 2,5 tonnas. Tāpēc tas bija vienkāršak vadāms un ļoti ātrs.

Истребитель ЯК-3
© Sputnik / РИА Новости
Iznīcinātājs Jak-3.

Vieglie "Jaki" bieži iznīcinīja uzvaras pār smagākajām vācu mašīnām – veiklie lidaparāti ļāva padomju meistariem ātri nonākt pretinieka astē un notriekt tos.

Korejas kara varoņi

Līdz ar reaktīvās ēras sākumu PSRS Gaisa kara spēki saņēma vieglo iznīcinātāju MiG-15. Lidmašīnai bija bezšuvju korpuss ar hermētisku kabīni, viena spārna garensija un pilnībā ievelkama šasija. Turboreaktīvais dzinējs ļāva iznīcinātājam sasniegt gandrīz 1100 km/h.

MiG-15 bija bruņots ar vienu 37 mm un diviem 23 mm lielgabaliem, zem spārniem varēja piekārt divas aviācijas bumbas vai papildu degvielas tvernes. Jaunā MiG pirmās kaujas sākās Korejas karā, kur tā galvenais sāncensis bija F-86 Sabre. Dažu aktīvas karadarbības gadu laikā padomju lidotāji notrieca divkārt vairāk "amerikāņu" – 650 F-86 pret 340 zaudētiem MiG-15. Turklāt padomju lidotāji notrieca arī vairākus desmitus gaisa cietokšņu B-29.

Советский истребитель МИГ-15 на церемонии открытия Армейских международных игр - 2016 в подмосковной Кубинке
© Sputnik / Евгений Биятов
Iznīcinātājs MiG-15

MiG-15 bija viplašāk ražotais padomju iznīcinātājs – laisti klajā vairāk nekā 11 tūkstoši lidaparātu, vēl vairākus tūkstošus samontēja pēc licencēm Čehoslovākijā un Polijā. Tos saņēma visas Varšavas līguma valstis, Ķīna, KTDR un Tuvo Austrumu valstis. MiG-15 bija gandrīz četrdesmit valstu bruņojumā.

Smagais MiG

50. gados aviokonstruktori sāka darbu pie smagajiem iznīcinātājiem-pārtvērējiem, lai stātos pretī amerikāņu virsskaņas bumbvedējiem. Karavīriem steidzami bija vajadzīgs vadāmo raķešu nesējs, kas varētu lielā attālumā identificēt un panākt virsskaņas B-58, XB-70 Valkyrie un izlūkus SR-71 Blackbird ar ātrumu līdz 3 Mahiem.

Американский самолет-шпион SR-71 Blackbird
© AP Photo / ITSUO INOUYE
SR-71

Šo darbu uzdeva Mikojana konstruktoru birojam. Izstrādātājiem vajadzēja radīt ļoti izturīgus materiālus fizelāžai, kas izturētu milzīgu termodinamisko slodzi virsskaņas ātrumā. Korpusu izstrādāja no augsti leģēta tērauda, siltumizturīgiem alumīnija un titāna kausējumiem.

MiG-25 pacelšanās masa pārsniedza 35 tonnas, tāpēc nepieciešamā ātruma sasniegšanai bija vajadzīgs atbilstošs dzinējs. MiG saņēma divus turboreaktīvos R15B-300 ar vairāk nekā 11 tūkstošu spēka kilogramu vilkmi.

MiG-25 bija izcilas īpašības, lidmašīna kardināli atšķīrās no  citiem iznīcinātājiem. Piemēram, šajā lidmašīnā uzstādīts lidojuma augstuma pasaules rekords – gandrīz 30 tūkstoši metru ar 2 tonnu kravu. MiG-25 bija pirmais sērijveida iznīcinātājs pasaulē, kas ilgu laiku spēja uzturēt 3000 km/h ātrumu. 

Истребитель МиГ-25 РБ
© Sputnik / Леся Полякова
MiG-25

70. gadu sākumā, neskatoties uz vairākām katastrofām izmēģinājumos, lidmašīna tika pieņemta bruņojumā. Tā nokalpoja Krievijas armijā līdz 90. gadu vidum, tika piegādāta Irākai, Sīrijai, Lībijai un Ēģiptei. MiG piedalījies vairākos lielos bruņotos konfliktos Tuvajos Austrumos.

"Sukhoi" saime

Darbu pie 4. paaudzes daudzfunkcionālā iznīcinātāja padomju konstruktori sāka 70. gadu sākumā. Tolaik ASV jau bija gatavs viņu F-15. Padomju konstruktori lielā mērā bija spiesti orientēties uz to. Ceturtās paaudzes kara lidmašīnas bija piemērotas ne tikai cīņām gaisā, bet arī darbam pret objektiem uz zemes un ūdens. Galvenais bruņojums – tālā darbības rādiusa raķetes un aviobumbas. Risināmie uzdevumi – gaisa mērķu meklēšana un pārtveršana, izlūkošana, galveno spēku piesegšana, bumbvedēju vadīšana. Pie tam iznīcinātājam vajadzīgs vērā ņemams darbības rādiuss, tam jābūt veiklam un ātram.

Darbu pie aviācijas sistēmas sāka Sukhoi konstruktoru biroja speciālisti. Jaunā smagā frontes iznīcinātāja projektu apstiprināja 1976. gadā. To iedēvēja par Su-27. Jaunais lidaparāts bija vienlīdz efektīvs gan tuvcīņā, gan lielā attālumā. Īpaši Su-27 vajadzībām izstrādāja turborekatīvos dzinējus AL-31F ar milzīgu potenciālu tālākai modernizācijai. Starp citu, to modifikācijas vēl aizvien izmanto Su-33, Su -30, Su -34 un Su -35.

Su-27 vēl joprojām ir rekordists vairākās kategorijās. Tas uzstādījis rekordu pacelšanās ātruma ziņā – 3 kilometru augstumu tas sasniedza 25 sekunžu laikā. 1989. gadā iznīcinātājs pirmo reizi izpildīja jaunu augstākās pilotāžas figūru – dinamisko bremzēšanu, ko lidotāji iedēvējuši par "Pugačova kobru".

Истребитель Су-27 на стратегических командно-штабных учениях Кавказ-2020
© Photo Пресс-служба Минобороны РФ
Su-27
0
Tagi:
iznīcinātājs, gaisa kara spēki, Lielais Tēvijas karš, PSRS, Krievija
Pēc temata
Publicēts iznīcinātāju MiG-31 lidojuma stratosfērā video ieraksts
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23
Krievijas AM parādīja iznīcinātāju Su-35S gaisa cīņu