Eiro banknote kuģīša formā. Foto no arhīva

Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu

65
(atjaunots 14:47 30.08.2018)
Latvijas iedzīvotāji ar sašutumu uztvēra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena publikāciju par to, ka vidējā alga valstī sasniegusi 1000 eiro, un tas palīdzēšot atgriezt uz ārzemēm aizbraukušos – daudzi vienkārši netic šiem skaitļiem, uzskatot, ka šādi dati var būt tikai "uz papīra".

RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar atsauci uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem informēja iedzīvotājus par vidējās algas palielināšanos valstī līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministrs uzskata, ka šāds algas apmērs jau ir pievilcīgs priekš emigrējušo pilsoņu atgriešanās. Taču latvieši, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, neatbalsta ministra optimismu. Arī Latvijas Bankā atzīmē, ka 1000 eiro alga ir taisnīga tikai priekš Rīgas. Reģionos situācija gaužām atšķiras.

"Darba samaksa pārsniegusi 1000 EUR — tā ir psiholoģiski un finansiāli spēcīga robeža, kuru nereti minējuši mūsu tautieši kā faktoru, kas sekmētu reemigrāciju. Joprojām LV ir lielāka vidējā darba samaksa nekā LT un darba samaksas pieaugums ir straujāks kā EE," — uzrakstīja Ašeradens savā Twitter lapā.

Viņš atzīmēja, ka vidējā alga ātrāk augusi Latvijas reģionos, vislielākais pieaugums atzīmēts Kurzemē.

Taču Latvijas iedzīvotāji neatbalsta ministra optimistisko noskaņojumu, viņa publikācijas komentāros daudzi atzīmē, ka no šīs algas vēl ir jāatņem nodokļi, pēc kā nopelnītā nauda vairs neliksies tik liela. Tāpat daudzi apšauba to, ka 1000 eiro algas dēļ emigrējušie latvieši vēlēsies atgriezties.

"1000 uz papīra, turklāt vidējā ir pirmkārt cilvēku mānīšana, bet otrkārt 1000 šobrīd vairs nav tas pats kas pirms 5 gadiem. 1000 ir bezdarbnieka vai bēgļa pabalsts. Nezinu no kurienes cēlies uzvārds Ašeradens, bet Jūs točna nedzīvojat Latvijā!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu KDSLatvia.

"Atbrauc uz manu pagastu un parādi man cilvēkus ar vidējo 1000 eiro algu," — piebilda lietotājs Ziemas Ezis.

Viņš paskaidroja, ka laukos "kā bija 500-600, tā arī ir (aploksnēs)". "Nu nav realitātē vidējās algas 1000 eiro apmērā – nu nav. Neskatīsimies papīros – palūkosimies uz realitāti,"- uzrakstīja vīrietis.

"Mani pa 1000 bruto nekad nedabūt atpakaļ! Ministra kungs beidziet pīpēt! Ja zemu kvalificēta darba veicējs saņem 1500 neto, tad kādam idiotam ir jābūt, lai atgrieztos? Protams dažkārt ir piespiedu atgriešanās," — uzrakstīja lietotājs 4diena.

"Saskaņas" partijas līderis Andrejs Klementjevs, komentējot Ašeradena publikāciju, pievienoja karikatūru. Zīmējumā attēlota lapa ar uzrakstu "Cilvēku vidējā alga Latvijā uz paīra pārsniegusi 1000 EUR robežu" un vecmāmiņa, kura atbild: "Labi tiem, kuriem ir tas vajadzīgais papīrs!"

Tikai Rīga

Arī Latvijas Bankā uzskata, ka CSP datiem nevajadzētu maldināt iedzīvotājus – 1000 eiro ir alga, ko lielākoties saņem galvaspilsētas un Rīgas rajona darbinieki. Reģionos vidējā alga ir pavisam cita, savukārt Latgalē tā nesasniedz pat 2/3 no Rīgas vidējā algas apmēra, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, raksta Dienas Bizness.

Ekonomiste uzsver, ka alga ir augstāka tajās vietās, kur ir zemāks bezdarba līmenis (tā ir Rīga), un zemāka tur, kur bezdarba līmenis ir augsts (Latgale).

"Rodas jautājums, vai Latgalē augstais bezdarba līmenis veicina algu turēšanos salīdzinoši zemā līmenī vai arī zemo algu dēļ cilvēki turpina būt bezdarbnieki, jo "par kapeikām" jau nav vērts strādāt?" – uzdod jautājumu Opmane.

"Diemžēl problēma ir dziļāka. Jaunu uzņēmumu attīstībai un darbavietu radīšanai ir nepieciešami gan kvalificēti darbinieki, gan iespēja saražot un pēc tam saražoto pārdot. To nereti ir izdevīgāk darīt vietās, kur jau apkārt rosās aktīva uzņēmējdarbība – kur ir, tur rodas. Lai gan jāpiebilst, ka ir iezīmējusies tendence, ka uzņēmēji mēdz meklēt darbiniekus arī tālākos Latvijas reģionos, piedāvājot viņiem transportu vai dzīvesvietu darba tuvumā, tomēr darbinieku mobilitāte starp Latvijas reģioniem nav stipri izteikta," — noslēgumā saka eksperte.

65
Pēc temata
Latvijas IKP pieaugs, bezdarbs saruks, bet algas - palielināsies
Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas
Līdz 7 tūkstoši eiro: kurš Latvijā saņem lielākās algas
Kā aug pārdevēju algas Latvijā
Eksperts: jaunajiem speciālistiem ir jāpaceļ algas
Mājāsbraucēji Latvijā: algas ir niecīgas, bet cenas – kā Lielbritānijā
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

8
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

8
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

33
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

33
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk

Visiem donoriem Latvijā veiks koronavīrusa antivielu testu

0
(atjaunots 19:21 13.08.2020)
Valsts radusi iespēju papildus obligātajām analīzēm visiem asinsdonoriem taisīt Covid-19 antivielu testus.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Latvijā visiem asinsdonoriem papildus visām obligātajām analīzēm veiks Covid-19 antivielu testu, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā, vēsta tvnet.lv.

Testēšanas rezultāti tiks anonīmi nodoti Slimību profilakses un kontroles centram, lai novērtētu vispārējās tendences un kolektīvo imunitāti.

Donoriem ar pietiekamu antivielu līmeni piedāvās kļūt par rekonvalescentās plazmas donoriem, kura tiek izmantota kā vien no iespējamajiem ārstēšanas veidiem pacientiem ar smagu Covid-19 slimības gaitu. Šī metode jau tiek pielietota atsevišķās valstīs un tiek aktīvi pētīta, paziņoja Valsts asinsdonoru centrā.

Tāpat centrs aicina nodot plazmu tos, kas ir izslimojuši Covid-19, ne agrāk kā pēc 28 dienām pēc negatīva koronavīrusa testa rezultāta saņemšanas.

Atgādināsim, ka līdz vasaras beigām katrs gribētājs Latvijā var veikt valsts apmaksātu koronavīrusa testu. Pierakstīties var pa tālruni 8303. Ja simptomu nav, uz analīžu nodošanu var ierasties ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu, lietojot sejas masku, kā arī atnākt ar kājām. Ja simptomi ir, sākumā ir jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs paziņoja, ka faktiskais ar Covid-19 inficēto skaits Latvijā var būt lielāks, nekā oficiālie skaiti, taču tas nepārsniedz 1% iedzīvotāju.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti vairāk nekā 20,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 747 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 13,7 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
donors, asins, koronavīruss
Pēc temata
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes
Infektologs: vakcīna pret koronavīrusu var izveidot imunitāti uz diviem gadiem
"Krievijas vakcīna pret koronavīrusu: vienkārši, kā jau viss ģeniālais"