Eiro banknote kuģīša formā. Foto no arhīva

Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu

66
(atjaunots 14:47 30.08.2018)
Latvijas iedzīvotāji ar sašutumu uztvēra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena publikāciju par to, ka vidējā alga valstī sasniegusi 1000 eiro, un tas palīdzēšot atgriezt uz ārzemēm aizbraukušos – daudzi vienkārši netic šiem skaitļiem, uzskatot, ka šādi dati var būt tikai "uz papīra".

RĪGA, 30. augusts – Sputnik. Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ar atsauci uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem informēja iedzīvotājus par vidējās algas palielināšanos valstī līdz 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ministrs uzskata, ka šāds algas apmērs jau ir pievilcīgs priekš emigrējušo pilsoņu atgriešanās. Taču latvieši, spriežot pēc komentāriem sociālajos tīklos, neatbalsta ministra optimismu. Arī Latvijas Bankā atzīmē, ka 1000 eiro alga ir taisnīga tikai priekš Rīgas. Reģionos situācija gaužām atšķiras.

"Darba samaksa pārsniegusi 1000 EUR — tā ir psiholoģiski un finansiāli spēcīga robeža, kuru nereti minējuši mūsu tautieši kā faktoru, kas sekmētu reemigrāciju. Joprojām LV ir lielāka vidējā darba samaksa nekā LT un darba samaksas pieaugums ir straujāks kā EE," — uzrakstīja Ašeradens savā Twitter lapā.

Viņš atzīmēja, ka vidējā alga ātrāk augusi Latvijas reģionos, vislielākais pieaugums atzīmēts Kurzemē.

Taču Latvijas iedzīvotāji neatbalsta ministra optimistisko noskaņojumu, viņa publikācijas komentāros daudzi atzīmē, ka no šīs algas vēl ir jāatņem nodokļi, pēc kā nopelnītā nauda vairs neliksies tik liela. Tāpat daudzi apšauba to, ka 1000 eiro algas dēļ emigrējušie latvieši vēlēsies atgriezties.

"1000 uz papīra, turklāt vidējā ir pirmkārt cilvēku mānīšana, bet otrkārt 1000 šobrīd vairs nav tas pats kas pirms 5 gadiem. 1000 ir bezdarbnieka vai bēgļa pabalsts. Nezinu no kurienes cēlies uzvārds Ašeradens, bet Jūs točna nedzīvojat Latvijā!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu KDSLatvia.

"Atbrauc uz manu pagastu un parādi man cilvēkus ar vidējo 1000 eiro algu," — piebilda lietotājs Ziemas Ezis.

Viņš paskaidroja, ka laukos "kā bija 500-600, tā arī ir (aploksnēs)". "Nu nav realitātē vidējās algas 1000 eiro apmērā – nu nav. Neskatīsimies papīros – palūkosimies uz realitāti,"- uzrakstīja vīrietis.

"Mani pa 1000 bruto nekad nedabūt atpakaļ! Ministra kungs beidziet pīpēt! Ja zemu kvalificēta darba veicējs saņem 1500 neto, tad kādam idiotam ir jābūt, lai atgrieztos? Protams dažkārt ir piespiedu atgriešanās," — uzrakstīja lietotājs 4diena.

"Saskaņas" partijas līderis Andrejs Klementjevs, komentējot Ašeradena publikāciju, pievienoja karikatūru. Zīmējumā attēlota lapa ar uzrakstu "Cilvēku vidējā alga Latvijā uz paīra pārsniegusi 1000 EUR robežu" un vecmāmiņa, kura atbild: "Labi tiem, kuriem ir tas vajadzīgais papīrs!"

Tikai Rīga

Arī Latvijas Bankā uzskata, ka CSP datiem nevajadzētu maldināt iedzīvotājus – 1000 eiro ir alga, ko lielākoties saņem galvaspilsētas un Rīgas rajona darbinieki. Reģionos vidējā alga ir pavisam cita, savukārt Latgalē tā nesasniedz pat 2/3 no Rīgas vidējā algas apmēra, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, raksta Dienas Bizness.

Ekonomiste uzsver, ka alga ir augstāka tajās vietās, kur ir zemāks bezdarba līmenis (tā ir Rīga), un zemāka tur, kur bezdarba līmenis ir augsts (Latgale).

"Rodas jautājums, vai Latgalē augstais bezdarba līmenis veicina algu turēšanos salīdzinoši zemā līmenī vai arī zemo algu dēļ cilvēki turpina būt bezdarbnieki, jo "par kapeikām" jau nav vērts strādāt?" – uzdod jautājumu Opmane.

"Diemžēl problēma ir dziļāka. Jaunu uzņēmumu attīstībai un darbavietu radīšanai ir nepieciešami gan kvalificēti darbinieki, gan iespēja saražot un pēc tam saražoto pārdot. To nereti ir izdevīgāk darīt vietās, kur jau apkārt rosās aktīva uzņēmējdarbība – kur ir, tur rodas. Lai gan jāpiebilst, ka ir iezīmējusies tendence, ka uzņēmēji mēdz meklēt darbiniekus arī tālākos Latvijas reģionos, piedāvājot viņiem transportu vai dzīvesvietu darba tuvumā, tomēr darbinieku mobilitāte starp Latvijas reģioniem nav stipri izteikta," — noslēgumā saka eksperte.

66
Pēc temata
Latvijas IKP pieaugs, bezdarbs saruks, bet algas - palielināsies
Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas
Līdz 7 tūkstoši eiro: kurš Latvijā saņem lielākās algas
Kā aug pārdevēju algas Latvijā
Eksperts: jaunajiem speciālistiem ir jāpaceļ algas
Mājāsbraucēji Latvijā: algas ir niecīgas, bet cenas – kā Lielbritānijā
Rīga

Tūrisms: ja gribat mūs izputināt, tad vismaz brīdiniet

13
(atjaunots 16:45 25.02.2021)
Lai gan Latvijas tūrisma bizness veido 10% no valsts IKP, pēdējā laikā tas jūt, ka nerūp valdībai.

RĪGA, 25. februāris — Sputnik. Tūrisma biznesa pārstāvji ir sašutuši par valdības attieksmi pret vienu no valsts galvenajām nozarēm, pastāstīja tūrisma operatora Tez Tour Latvia vadītājs Konstantīns Paļgovs radio Baltkom ēterā.

Saskaņā ar MK rīkojuma Nr.655 grozījumiem, no 11. līdz 25. februārim iebraukt valstī var tikai būtisku un neatliekamu iemeslu dēļ, tas attiecās uz visām Eiropas Savienības valstīm, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveici un Apvienoti Karalisti.

Otrdien, 23. februārī, Latvijas parlamenta valdības sēdes laikā tika apspriests jautājums par pilnvērtīgu satiksmes atjaunošanu ar visām valstīm.

Latvijas Satiksmes ministrijas vadītājs Tālis Linkaits piedāvāja izveidot "ceļošanas burbuli" starp Baltijas valstīm, Zviedriju un Somiju, kad beigsies masveida vakcinācija, kā arī apspriest digitālās "vakcinācijas pases" ieviešanu.

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš piekrita tam, ka pienācis laiks domāt par to, kā Latvija sāks noņemt ierobežojumus un atklāties citām valstīm. Pie tam viņš atzīmēja, ka šo problēmu valsts nevar atrisināt patstāvīgi.

Pēc Paļgova domām, tūristi Latvijā vienkārši ir pamesti likteņa varā.

"Katra valsts, kas uzņem tūristus – Spānija, Ēģipte, Kanārijas salas, Grieķija, Bulgārija – ievieš pasākumus, lai ar tūristu nekas nenotiktu. Tāpat kā mūsu valstī tiek darīts viss, lai ceļotāji justos drošībā. 12 mēnešus kāds to visu izstrādā, raksta, pastumjot malā savu pamatdarbu. Bet kāds vienkārši iekāpj lidmašīnā un vienkārši lido. Un tā ir varas attieksme pret cilvēkiem, pret biznesu, kas būtībā rada līdz 10% darba vietu un veido 4% no valsts IKP. Ja neesam tik svarīgi, sakiet tad, kādi ir jūsu mērķi. Vai vēlaties slēgt šo biznesu? Vai nu sakiet vismaz, ka mēs nestrādāsim 6 mēnešus, jo jums ir tādas sajūtas," skaidroja Paļgovs.

Tāpat viņš piebilda, ka nesaprot, ko iegūst varas iestādes, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem tūrisma biznesā.

"Mēs nevaram dzīvot piekārtā stāvoklī. Kādas ir jūsu prognozes? Ko jūs gribat sagaidīt? Lai sāktos paralēlais bankrots? Lai uzņēmēji neizturētu? Lai notiktu nelaimes gadījumi ar cilvēkiem, kuri neiztur spriedzi? Kāda ir jūsu argumentācija tam, ka jūs nevarat ļaut mums strādāt tāpat, kā strādā kaimiņi?" vaicāja Paļgovs.

Iepriekš Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Vladislavs Korjagins paziņoja, ka valdība velti neatceļ aviopārvadājumu ierobežojumus un ka vienīgais lidojumu aizliegumu mērķis ir "piesegt sevi" pandēmijas apstākļos.

13
Tagi:
tūrisms
Pēc temata
Beigas tūrismam? Viensēta Krāslavas novadā demonstrē, ka tā nav
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Iesakām pie mums nebraukt: kas gaida ceļotājus ES
Latvijā atļauts neievērot pašizolāciju, ieceļojot no Islandes

Stratēģisks gājiens: Krievija ieguldījusi miljardu ASV valsts parādā

51
(atjaunots 12:56 25.02.2021)
2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

Decembrī Centrālā banka palielināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās - uzreiz par miljardu dolāru. Lai gan pēdējos gados Maskava secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem: to daļa rezervē nedaudz pārsniedz vienu procentu. Kāpēc tie kļuvuši vajadzīgi tieši tagad, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti.

Iegādājusies vērtspapīrus

Saskaņā ar ASV Finanšu ministrijas datiem, Krievijai šobrīd ir amerikāņu obligācijas par 6,011 miljardiem: ilgtermiņa - par 1,2 miljardiem un īstermiņa par - 4,8 miljardiem. Decembrī rezerves papildinājās par miljardu.

Realizējot šos vērstpapīrus, ASV valdība sedz budžeta deficītu un citus izdevumus. Amerikāņu valsts parāds sasniedzis gandrīz 28 triljonus. 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi pārsniedza 170 miljardus. Maskava bija viens no lielākajiem ASV valdības parādzīmju turētājiem. Taču pēc tam, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesa sankcijas, no tām sāka atbrīvoties.

2018. gadā Centrālā banka (CB) sarīkoja vērienīgu izpārdošanu, divas reizes samazinot ASV valsts kases saistību portfeli. Amerikāņu vērtspapīru daļa starptautiskajās rezervēs ir samazinājusies līdz minimumam. Par atbrīvotājiem līdzekļiem CB iegādājās zeltu, eiro un juaņas.

Diversifikācija

Amerikāņu valsts parāds tie ir vērtspapīri, ko emitē ASV Finanšu ministrija. Iegādāties vekseļus un obligācijas var fiziskas un juridiskas personas, atsevišķu štatu un valstu valdības. Peļņa no šiem vērtspapīriem nav visai liela, tā svārstās divarpus - trīs procentu robežās. Taču Eiropas vai Japānas parādu ienesīgums ir vēl mazāks - nulle vai pat negatīvs.

Tomēr lieta ir tāda, ka ASV valsts obligācijas tiek uzskatītas par vienu no visdrošākajiem un likvīdākajiem instrumentiem pasaulē. Tās var viegli nopirkt un pārdot.

"Ir izdevīgi ieguldīt īslaicīgi brīvos līdzekļus ASV valsts parādā. Divi trīs procenti gadā ir diezgan liela nauda, kad runa ir par miljardiem. Šajā gadījumā politika nedrīkst ietekmēt ekonomiskos risinājumus," sarunā ar RIA Novosti norāda Valsts domes Finanšu tirgus komitejas loceklis Dmitrijs Skrivanovs.

Tādējādi, palielinot valdības parādzīmju apjomu, Maskava tehniski iezīmēja savu klātbūtni tirgū. Tas arī ir nepieciešams starptautisko rezervju diversifikācijai. Pašlaik Krievijai ir 590 miljardi dolāru, no kuriem seši miljardi ir ieguldīti tieši ASV valsts parādā. Analītiķi skaidro: Maskava seko globālai tendencei. Pieprasījums pēc dolāra pieaug, jo šī valūta vismazāk pakļauta svārstīgumam un inflācijai.

"Miljards dolāru ir diezgan iespaidīga summa, to var ieguldīt ļoti ierobežotā aktīvu kopumā. Zelts ir "pārsildīts", liela rezervju daļa tik jau ir ieguldīta eiro un juaņās. Amerikāņu valsts parāda iegāde tas ir diversifikācijas elements, skaidro Krievijas un Āzijas rūpniecības savienības prezidents Vitālijs Mankevičs.

Ķīniešu variants

Decembra beigās ASV valsts vērtspapīru lielākais turētājs bija Japāna (1,2 triljoni dolāru). Agrāk tā bija Ķīna, bet tagad Pekina ar 1,06 triljoniem pakāpjas uz otro vietu. Trešo vietu ieņem Apvienotā Karaliste ar 428,9 miljardiem.

Tirdzniecības kara dēļ ķīnieši secīgi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, samazinot ieguldījumus vairāk nekā par 200 miljardiem. Taču milzīgais amerikāņu parāds, kas pieder Pekinai, ir efektīvs spiediena instruments uz Vašingtonu.

ASV un Ķīnas konflikta saasināšanās tikai pavairo bažas: ja nu pēkšņi ASV ekonomikas otrais lielākais ārvalstu kreditors neizturēs un organizēs lielu obligāciju izpārdošanu. Tāda soļa sekas būs katastrofālas. Šo vērtspapīru masveida izpārdošana radīs paniku tirgū.

Tomēr tas nebūtu izdevīgi pašai Ķīnai. Pirmkārt, 100-200 miljardus vērtu obligāciju pārdošana īsā laika periodā neizbēgami vedīs pie cenas krišanās. Pašas Ķīnas ārējo aktīvu un rezervju vērtība būtiski samazināsies, tāpat kā peļņa, ko tā iegūs, realizējot vērtspapīrus.

Piedevām sabruks dolārs, un tas Ķīnai arī nepavisam nav vajadzīgs. Amerikāņu valūtas vājināšanās sadārdzinās Ķīnas eksportu.

Zelta rezerves

Jau vairākus gadus Krievijas CB iepērk zeltu, atbrīvojoties no dolāriem. 2020. gadā dārgmetāla daļa rezervēs pirmo reizi pārsniedza ASV valūtas apjomu, bet februāri monetārā zelta rezervju vērtība sasniedza 136,7 miljardus. Gada laikā zelta krājums ir pieaudzis par gandrīz 28 tonnām.

Dārgmetāls - universāls naudas ekvivalents - kļūst pievilcīgāks par aktīviem ar procentu ienākumiem, turklāt tas pasarga no jebkādu sankciju riskiem. Kā norāda Bloomberg, Krievija demonstrēja visai pasaulei, ka valsts ar lielu ekonomiku un lielām zelta rezervēm var atbrīvoties no dolāru aktīviem un justies labi.

51
Pēc temata
Palika bez naudas: investīcijas slānekļa naftā ir noslīdējušas līdz minimumam
Pretējs efekts: savu sankciju dēļ ASV nobijušās par dolāra likteni
Lielā izpārdošana: Krievija novērsusies no ASV valsts parāda
Jaunajā sastāvā: ASV Finanšu ministrija ir gatava sagraut dolāru
Rinkēvičs

Atmaskojot Solovjovu, Latvija atmaskojusi sevi: nacistu līdzskrējēji izrādījušies svētuļi

0
(atjaunots 10:41 26.02.2021)
Rinkēviča izlēciens liek Krievijai atgādināt visai pasaulei objektīvos faktus no Otrā pasaules kara vēstures, taču tas ES vadībai diezin vai vajadzīgs – ziema jau iznākusi gana skarba...

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iekļāvis žurnālistu Vladimiru Solovjovu starp Latvijai nevēlamām personām. Iegansts – "nacisma glorifikācija". Visi morāles un veselā saprāta likumi ir iemīdīti dubļos. Tā ir unikāla parādība pat ES acīs – valsts, kas atklāti slavē nacismu un nacistu līdzskrējējus, nosaka sankcijas žurnālistam-antifašistam no Krievijas. Tā vēl nav bijis, raksta Aleksandrs Filejs Baltnews.

Nē, protams, Latvija var teikt: kā es uzdrīkstos, nekā tāda nav, es elsmu Kremļa propagandists, un vispār – pret mani pašu sākta tiesvedība par komunisma slavināšanu un attaisnošanu. Kas tad tur liels, ja katru gadu 16. martā pie mums notiek gājieni Waffen SS latviešu brīvprātīgo leģiona veterānu piemiņai, kuri savulaik zvērēja uzticību fīreram.

Un Hitlera prātā diezin vai vīdēja brīvās Latvijas tēls. Latvijas vieta nacistiskajā Reihā bija skaidra – kolonija vācu virsniekiem, kurā latviešiem labākajā gadījumā atvēlēta asimilācija un apkalpojošā personāla sociālā niša.

Latvijas "varoņi"

Man var iebilst, ka gājiens Waffen SS leģiona piemiņai nav nacisma slavēšana. Kas tad tas būtu? Vienkārši gājiens kritušo varoņu piemiņai. Kādu varoņu? Ja cilvēks kādu sauc par varoni, iznāk, ka viņš jau slavina. Uz to norāda vārda "varonis" semantika. Tā leģionārus, kuri no 25. septembra līdz 6. oktobrim aizsargāja Mori, nosauca aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš ir ministrs, pieaudzis cilvēks, viņš pats sev izvēlas izteikumus. Nez vai viņš tā izteicās, Maskavas piespiests.

Marija Butina
© Sputnik / Виталий Белоусов

Kā tad tur īsti ir ar varoņiem? Latvijas valdībai tuvā historiogrāfiskā inteliģence pastāvīgi diskutē par aviatora un spilgtā sabiedriskā darbinieka Herberta Cukura gaišo tēlu, kurš atklāti piedalījās noziegumos pret cilvēcību.

Par viņa lomu Latvijas ebreju dzīvē (pareizāk sakot, nāvē) atstājuši savas atmiņas vairāki cilvēki, arī Rīgas geto bijusī ieslodzītā Ella Medaļe, kuru spieda mācīt Cukuram franču valodu. Viņa aprakstīja sirdi stindzinošas šausmas, ko soda vienības pastrādāja Trešā Reiha okupācijas administrācijas dienestā. Pēc tam Cukuram palaimējās aizbēgt uz Latīņameriku. Tur pēc rūpīgas izmeklēšanas viņu atrada "Mossad".

Bet Cukurs tak nemaz nav vainīgs, ka sistēma viņu salauza, vai ne? Laikā starp kariem viņš bija izcils lidotājs. Lidoja pāri Āfrikai par godu "vadonim". Pabija Palestīnā. Lasīja lekcijas Rīgas ebrejiem, kurās ņirdzīgi ieteica viņiem repatriēties. It kā nemaz nezināja, ka Palestīnas kontrolētā teritorija faktiski bija slēgta ebrejiem no Austrumeiropas. Angļi centās nevienu tur lieku reizi neielaist.

Kas vēl? Valdemāra Veisa kenotāfs Brāļu kapos. Pie tā ik gadus 8. maijā "samierināšanās un upuru piemiņas dienā" valsts augstākās amatpersonas noliek ziedus. Veiss bija bende, Rīgas "pašaizsardzības dienesta" vadītājs, kas pārraudzīja pirmās ebreju eksekūcijas.

Pēc tam viņu iecēla Rīgas "kārtības policijas" priekšnieka amatā. Viņa padotie piedalījās soda akcijās pret tiem, kuri neiekļāvās nacistiskās ideoloģijas šablonos. Pēc tam Veiss vervēja leģionam latviešu jauniešus. Un noteikti būtu aizbēdzis uz Rietumiem kopā ar Rūdolfu Bangerski, Oskaru Dankeru un citiem kolaboracionistiem, ja ne šķembas ievainojums Volhovas frontē, kur viņš ar domubiedriem pūlējās pagarināt Ļeņingradas blokādi. Tomēr Veisa simboliskais kaps Latvijas varoņu panteonā ir visnotaļ daiļrunīgs.

Vai vajag citus piemērus? Ko vērti jau ir lāpu gājieni 11. novembra vakaros. Gluži kā nokopētas nacistiskās Vācijas tradīcijas. Tās pašas studentu korporācijas, tie paši nacistiskie lozungi, jaunā modē pārdēvēti. Kas tad tas ir, ja ne slavināšana? Un, visbeidzot, kinošedevrs, nofilmēts ar konkrētu politisko spēku aktīvu līdzdalību, kurā par varoni pataisīts bende Frīdrihs Ekelns, oficiāli atzīts par noziedznieku. Nāves sods viņam izpildīts 1946. gada 3. februārī Rīgā Daugavas kreisajā krastā kopā ar viņa dienesta biedriem.

Vai tomēr nevajadzētu papūlēties saskatīt skabargu pašam savā acī? Tas gan vēl ir par maigi teikts. Latvija oficiāli slavina nacistus, lai arī visiem spēkiem to slēpj, atšķirībā no Ukrainas. Vai tad ir labi ES dalībvalstij pieskaitīt sevi cilvēcei naidīgas ideoloģijas pielūdzēju pulkā? Bet vēsturiskā atmiņa ir dzīvīga. Gribas jau paslavināt, tikai tā paklusām, nemanāmi. Tomēr nesanāk.

Rinkēviča izlēciens

Rinkēvičs tikai pildīja plānu, neko citu. Tas bija pēdējais akords kolektīvajā atriebībā telekanāla "Rossija" žurnālistiem par teicamu darbu ar mērķi novērst janvāra informatīvo intervenci, kurā uz šķēpa asmens bija uzmaukts Aleksejs Navaļnijs. Tā ir atriebība  par iesauku "gulfiņfīrers", kas ar Solovjova vieglo roku tagad pelnīti pielipusi "Berlīnes pacientam".

Latvijas ārlietu ministrs nav nekāds brīvais cilvēks. Viņš jau parādīja, ko spēj, kad aizliedza iebraukt Latvijā šovbiznesa pārstāvjiem un ar vienu spalvas vilcienu iezārkoja visu Jūrmalas rekreācijas biznesu. Tagad viņš atkal ir hibrīdkara avangardā. Gatavs strādāt bez ierunām, zinot, ka nekas viņam par to nebūs un viņš vienmēr paliks nesodīts.

Gluži pretēji, viņam garantēta palikšana postenī par tik demonstratīvu degsmi. Paskat, īsts varonis – metis izaicinājumu pašam Vladimiram Solovjovam, uz kura politisko diskusiju bāzes auguši daudzi Latvijas politologi. Jo tik augsta līmeņa telediskusiju kultūru Latvijā visā neatkarības laikā nav izdevies radīt.

Patiesībā Latvija, kārtējo reizi ieņēmusi Krievijai nedraudzīga tarāniņa lomu, pamatīgi riskē ar savu reputāciju. Padomājiet: kā izturējās padomju vara pret Baltijas neglīto pagātni nacistiskās okupācijas laikā? Toleranti. Visas šausmas, ko atļāvās bendes no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, tika noklusētas, vai palika zināmas tikai šauram vēsturnieku lokam. Tāda bija Šarla de Golla loģika, kurš gan sāka sodīt pašmāju kolaboracionistus, tomēr laikus apstājās, jo tālredzīgi aptvēra – kas tad paliks no Francijas, ja visus sodīs?

Gluži pretēji – PSRS uzsvēra Latvijas partizānu varoņdarbu – tie bija latviešu nācijas patiesie varoņi XX gadsimtā. Ar savu vīrišķību, drosmi viņi tuvināja Lielās Uzvaras dienu.

Tomēr Padomju Savienība ir beigusies. Tagad Krievijai vairs nav jāsaudzē baltiešu vēsturiskās rētas. Rinkēviča izlēciens liek Krievijai reaģēt adekvāti un atgādināt pasaulei objektīvos faktus no 1941.-1945. gg. vēstures, par ko rakstītas grāmatas un monogrāfijas.

Var jau būt, ka Latvijai tas ir vajadzīgs, bet ES vadībai – diezin vai. Ziema pagadījusies pārlieku skarba... Tāpēc pieņemu, ka pirmā Latviju paklusēt palūgs (tāpat kā savulaik lielais diplomāts un politiķis Žaks Širaks) Vācija, kuras rūpniecība bez Krievijas energonesējiem neizdzīvos.

Arī Vidusjūras kluba valstis jau sen uz Baltijas valstu vadību skatās bez mazākās brāļu mīlestības. Latvija, Lietuva un Igaunija ir aizvien vientuļākas savos Krievijai naidīgajos žestos. Tāpēc viņu nebūs žēl. Ja tā turpināsies, Pandoras lādes no viņu pagātnes pavērsies aizvien biežāk un biežāk.

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

0
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, nacisma glorifikācija
Pēc temata
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē
Nacionālisti izrēķinās ar visiem krieviem: vēsturnieks par PSRS pārlieko humānismu
Uzvara pār nacismu rada draudus? KF vēstniecība par Georga lentes aizliegumu