Metāla konstrukciju montāža

Uzņēmumi Rīgā pat pusgadu meklē autovadītājus, betonētājus un programmētājus

49
(atjaunots 14:59 28.08.2018)
Bezdarbnieki Latvijā nesteidz iekārtoties darbā – daudzas vakances paliek neaizpildītas mēnešiem ilgi, it īpaši celtniecības un autopārvadājumu jomā.

RĪGA, 28. augusts — Sputnik. Uzņēmumi Rīgā var mēnešiem ilgi nesekmīgi meklēt autovadītājus, betonētājus, galdniekus un programmētājus – pieprasījums darba tirgū ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Vairāk nekā 66% vakanču galvaspilsētā netiek aizpildīti vairāk nekā mēnesi. Latvijā šis rādītājs sastāda aptuveni 62%, informēja Dienas Bizness, atsaucoties un Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).

Jūlija beigās NVA bija reģistrētas 12 542 (62,6% no kopējā vakanto vietu skaita) brīvas darba vietas, kas nav aizpildītas vairāk nekā mēnesi, teikts NVA atskaitē par situāciju bezdarba jomā valstī.

Vislielākais skaits ilgstoši neaizņemto vakanču vērojams Rīgā – 66,5% no kopējā brīvo vietu skaita. Kurzemē ilgu laiku nav aizpildīti 61,2% vakanču, Zemgalē — 43,6%, Vidzemē — 29,1%.

Rīgas reģionā starp profesijām, kuru pieprasījums darba tirgū nesakrīt ar piedāvājumu un vakances nav aizpildītas vairāk nekā pusgadu, ir kravas automašīnas vadītājs, betonētājs, furgona vadītājs, palīgstrādnieks ceļu būvē, galdnieks, palīgstrādnieks celtniecībā, programmētājs.

Zemgalē vērojams atslēdznieku, montāžnieku, mehāniķu, iekrāvēju vadītāju un frēzētāju trūkums.

Latgalē darba devējiem ilgstoši neizdodas atrast kravas automašīnu vadītājus, betonētājus, metinātājus, konsultantus. Kurzemē trūkst celtnieku-montāžnieku, metinātāju, Vidzemē – kravas automašīnu vadītāju.

Jūnija beigās NVA uzskaitē bija 59 119 bezdarbnieku.

Pēdējos gadu desmitos Latvijā vērojams darbspējīgi iedzīvotāju skaita sarukums. Republika, kurā dzīvo aptuveni 2 miljoni cilvēku, emigrācijas un mirstības pārsvara pār dzimstību rezultātā pēdējo 10 gadu laikā, saskaņā ar dažādiem datiem, zaudējusi no 250 tūkstošiem līdz 400 tūkstošiem cilvēku.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz 70% uzņēmēju saskārušies ar darbaspēka trūkumu. Nepietiek darbinieku celtniecībā, pakalpojumu nozarē, tirdzniecībā un medicīnā.

Uzņēmēji iesaka mazināt valsts kontroli pār darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm, turklāt cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu, jo pašlaik dokumentu noformēšana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Tomēr valdība nav ņēmusi vērā ekspertu un SVF speciālistu ieteikumus jautājumā par iespējām atvieglot ārvalstniekiem piekļuvi Latvijas darba tirgū.

49
Pēc temata
Latvijas bezdarbnieki neies strādāt laukā pat par 1100 eiro
Piektā daļa nodarbināto Latvijā saņem minimālo algu vai mazāku atalgojumu
Latvijas IKP pieaugs, bezdarbs saruks, bet algas - palielināsies
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

14
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

14
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

51
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

51
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Lāči

Vīrietim izdevies iemūžināt lācēnu pāri Ainažu apkaimē

0
(atjaunots 18:29 05.07.2020)
Divi lāču bērni spēlējās tieši uz ceļa un pat nepamanīja, ka pagadījušies acīs cilvēkam. Tā tapuši vairāki interesanti uzņēmumi.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Sociālā tīkla Facebook lietotājs Nauris publicējis amizantu lācēnu fotogrāfijas – mazuļi rotaļājas uz zemes ceļa Ainažu apkaimē.

Fotogrāfijas tapušas 30. jūnijā, atzīmēja ekskluzīvo uzņēmumu autors.

Tiesa, speciālisti uzskata, ka drīz vien lāči Latvijā nebūs nemaz tāds retums.

Valsts mežu dienests konstatēja, ka pēdējos gados Igaunijā sperti mērķtiecīgi soļi brūno lāču populācijas palielināšanai. Tagad dzīvniekiem Igaunija jau šķiet pārāk šaura, un viņi ierodas Latvijā.

Pie tam ķepaiņi ne tikai pastaigājas pa pierobežas teritoriju – viņi dodas dziļāk valstī un apmetas jaunajā dzīves vietā.

Speciālisti lēš, ka Latvijā mīt jau 20-50 lāči.

Lāči, foto no arhīva
© AFP 2019 / Roland Weihrauch / dpa

Pagaidām valstī nav fiksēti lāču uzbrukumi cilvēkiem, tomēr drošības pasākumus vajadzētu ievērot. Piemēram, lauku iedzīvotājiem jāpadomā, kā izvietot sadzīves atkritumu konteinerus, lai tajos nerakņātos ciemiņi no meža.

Savukārt pastaigās pa mežu ieteicams pavērot zemi un, ieraugot lāču pēdas vai ekskrementus, paieties tālāk prom. Mežā ieteicams pārvietoties pa takām vai celiņiem, netraucēt meža iemītniekus. Laiku pa laikam var uzkāpt kokā, ierunāties vai uzdziedāt. Ja būsiet vērīgi, pamanīsiet dzīvniekus jau attālumā.

Ja lācis jau ir redzamības zonā, nepagrieziet tam muguru, kāpieties atmuguriski. Neskatieties dzīvniekam acīs, izturieties klusi un ejiet prom. Nekādā gadījumā netuvojietes lācēniem un neaizskariet mazuļus.

0
Tagi:
dzīvnieki, Latvija
Pēc temata
Igaunijas lāči migrē uz Latviju
Igaunijā ieklīduši lāči no Krievijas: mednieki lūgti nenogalināt Poļu un Prošu
Latviju apciemojuši lāči: ķepaiņi nokļuvuši pat līdz deputātam