Darbs pie datora

Latvijas eksporta nākotne: vai IT spēs apdzīt tranzītu

61
(atjaunots 14:48 19.08.2018)
Ja esošie izaugsmes tempi saglabāsies, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un tehnoloģiju eksports šogad spēs pārspēt kārtējo nozares rekordu; galvenais nozares izaicinājums – darbaspēka piesaistīšana.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērnajā gadā, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) eksports pieaudzis par 23% un sasniedzis 170 miljonus eiro. Ja šādi izaugsmes tempi saglabāsies, tad kopumā šogad IKT eksports varētu sasniegt ap septiņsimt miljoniem eiro, kas nozīmēs kārtējā nozares rekorda pārspēšanu, raksta la.lv.

Protams, šie apjomi pagaidām ir daudz mazāki, nekā citu nozaru eksports. 2017. gadā IKT eksports bijis vien desmitajā vietā. Pirmajā vietā bija koks un kokapstrāde ar 2 494 miljonu eiro apjomu, pēc tam sekoja pārtikas produkti – 2 380 miljoni eiro, trešajā vietā – transporta pakalpojumi – 2 021 miljons eiro.

Taču nozaru skaits, kuras katru gadu būtu augušas tādos tempos un gūtu tik plašu potenciālu, nav daudz. Eksperti norāda, ka ar esošajiem izaugsmes tempiem tuvāko piecu-septiņu gadu laikā informācijas tehnoloģijas varētu kļūt par vienu no lielākajām valsts eksporta nozarēm.

Potenciāls "gudrajai" imigrācijai

Piemēram, Citadele bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš ir ļoti pozitīvi noskaņots sakarā ar šīs nozares perspektīvām Latvijā: kopš 2010. gada IKT eksports vidēji palielinājies vairāk nekā par 20% gadā, savukārt nozares darbinieku skaits palielinājies vairāk nekā trīskārt.

"Tas ir fantastisks sasniegums. Šobrīd gan nozares lielākais izaicinājums ir darbaspēka pieejamība, tādēļ galvenie uzdevumi ir saistīti ar izglītības sistēmas sakārtošanu," atzīmēja Āboliņš.

Eksperts uzskata par pozitīvu tendenci to, ka datorzinātnes paliek viena no trim populārākajām programmām, taču problēmas rodas sliktās skolas bāzes tiešajās zinātnēs. Vienlaikus, pēc Āboliņa domām, tieši šai nozarei, acīmredzami, ir lielākais potenciāls, lai piesaistītu "gudro" imigrāciju un reemigrāciju Latvijā, kaut gan runa nav par daudziem tūkstošiem iebraucēju.

Kā uzsvēra eksperts, kaut arī absolūtajos skaitļos IKT joprojām atpaliek no pārējām nozarēm, pie tās var attiecināt sāniskos biznesa ārpakalpojumus, piemēram, grāmatvedības pakalpojumus un zvanu centrus. Tad eksporta apjoms sasniedz jau 1,2 miljardus eiro. Tāpat informāciju tehnoloģijas apsteigušas tādas nozares kā metālapstrāde, elektroiekārtas, transportlīdzekļi un ķīmija, taču šajās nozarēs ir daudz reeksporta, tādēļ lieli skaitļi nekādā veidā neraksturo šo nozaru nozīmi Latvijas ekonomikā.

Starptautiskā konkurētspēja

Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa priecājas par eksporta rādītājiem – tie parāda, ka nozares uzņēmumi strādā ārvalstu tirgos un veiksmīgi konkurē globālā mērogā, rodot risinājumus ar augstu pievienoto vērtību.

Tā kā digitālās tehnoloģijas arvien vairāk integrējas dažādās nozarēs, viņa uzskata, ka IKT varētu kļūt par virzošo spēku visai Latvijas ekonomikai.

"Ja paraugāmies, kā attīstās sabiedrība un tehnoloģijas, tad redzam, ka dažādu tehnoloģisku risinājumu un rīku izmantošana skar gandrīz ikvienu produktu un pakalpojumu," — atzīmēja asociācijas prezidente.

Zemās bāzes efekts

Savukārt Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile norāda, ka IKT eksporta straujā izaugsme lielā mērā saistīta ar zemās bāzes efektu, kas ar laiku izlīdzināsies. Jāņem vērā arī globālā pieprasījuma ietekme. Ekonomiste pievērš uzmanību, ka nozarē palielinās ne tikai eksports, bet arī imports. "Iespējams, tiek realizēti kādi lielāki projekti, kam uz attiecīgo periodu nepieciešams piesaistīt papildspēkus vai arī kādus konkrētus pakalpojumus no ārvalstīm," — pauda viedokli Vecgaile.

61
Pēc temata
Mediji: IT miljonāri aktīvi gatavojas apokalipsei
Hakeri mēdz būt dažādi: Latvija audzinās datorģēnijus