Elektroenerģijas skaitītāji. Foto no arhīva

Ašeradens sola latviešiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10%

33
(atjaunots 08:13 31.08.2018)
Ekonomikas ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens sola elektrības cenu samazināšanos vismaz par 10%, savukārt Māris Kučinskis paziņoja, ka valdība neatbalstīs jaunus" zaļās" enerģijas ražotāju atbalsta veidus.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Gala patērētāja elektrības rēķini varētu samazināties par vismaz 10%, ja tiktu likvidēta obligāta iepirkuma komponente, paziņoja Latvijas Radio Ekonomikas ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens.

"Vecais OIK nozīmē, ka kādam ražotājam ir garantētas tiesības uz 10, 15, 20 gadiem. Atlikušajā atbalsta daļā mēs pārejam uz tirgus principiem. Un kopumā redzam, ka minimālā ietekme trīs gadu laikā: patērētāju rēķini – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – samazināsies vismaz par 10%. Es ņemu visus komponentus, kas šeit ir iekšā – gan tīkls, gan elektrība, gan PVN," — atzīmēja Ašeradens.

Pašlaik OIK īpatsvars elektrības rēķinos sastāda vairāk nekā 10%, taču mazāk par 20%.

Iepriekš Ekonomikas ministrija prezentēja plānu, kas paredz atteikšanos no OIK trīs gadu laikā un "zaļās" enerģijas atbalsta samazināšanu no esošā 1% līdz 0,3% no IKP, kā tas ir Latvijas kaimiņvalstīs.

Ekonomikas ministrija piedāvā 2019. gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, lai segtu valsts budžeta tiešo maksājumus. Tāpat piedāvāts noteikt jaunas prasības bioloģiskās gāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, nododot to administrēšanu uzņēmumam "Augstsprieguma tīkls". Ekonomikas ministrija tāpat piedāvā pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku šajā jomā un ieviest tirgus cenas efektivitātes modeli. Sākotnēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajā plānā, tostarp, bija punkts par "zaļo sertifikātu" ieviešanu, taču pēc ministru debašu beigām bija nolemts atteikties no šī piedāvājuma.

"Debates par "zaļo sertifikātu'' pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienasgaismu. Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos," — pateica Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pēc valdības komitejas sēdes beigām, kurā tika apspriesta Ekonomikas ministrijas piedāvātā shēma.

Tāpat Kučinskis uzsvēra, ka valdība nekādā gadījumā neizskatīs jaunu "zaļās" enerģijas atbalsta veidu ieviešanu, jo pagaidām nav atrisināts jautājums par pastāvošo sistēmu. Viņš uzsvēra, ka valsts nevar sniegt neadekvātu atbalstu šai nozarei, taču atbalstīs "zaļās" enerģijas vērtības pielīdzināšanu tirgus cenām.

Izdevība nav acīmredzama

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka Ekonomikas ministrijas ziņojums par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu nesniedz priekšstatu par elektrības cenu samazināšanos galapatērētājiem.

Organizācija uzskata, ka jau tuvākajā laikā lietotāju OIK maksājumu slogs jāsamazina līdz 90 miljoniem eiro gadā, tostarp, ražošanas uzņēmumiem – līdz 10 miljoniem eiro gadā. Savukārt ilgtermiņa perspektīvā "zaļās" enerģijas jautājumi jārisina, attīstot efektīvākas tehnoloģijas, kuras nodrošina enerģijas ražošanu bez papildus subsīdijām un spēj tikt piemērotas tirgus nosacījumos. OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.

Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.

Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas.

Saules elektrostacija
© Sputnik / Александр Кряжев

Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%.

Par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, ziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca.

Beigās Latvijas valdība pieņēma lēmumu no 1. jūlija samazināt kopējās OIK un elektroenerģijas jaudas vērtību no 25,79 eiro līdz 22,68 eiro par megavatstundu. Lai varētu samazināt vidējo OIK vērtību, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieskaitīt dividendes no Latvenergo virspeļņas par 2017. gadu 62,2 miljonu eiro apmērā 2018. gada valsts budžetā.

33
Pēc temata
Ašeradens: Latvija varētu atteikties no OIK pēc trim gadiem
Cerības uz OIK sistēmas atcelšanu zūd: valdība baidās no miljonu vērtām tiesu prāvām
Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju
Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"