Elektroenerģijas skaitītāji. Foto no arhīva

Ašeradens sola latviešiem elektrības rēķinu samazināšanos par 10%

34
(atjaunots 08:13 31.08.2018)
Ekonomikas ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens sola elektrības cenu samazināšanos vismaz par 10%, savukārt Māris Kučinskis paziņoja, ka valdība neatbalstīs jaunus" zaļās" enerģijas ražotāju atbalsta veidus.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Gala patērētāja elektrības rēķini varētu samazināties par vismaz 10%, ja tiktu likvidēta obligāta iepirkuma komponente, paziņoja Latvijas Radio Ekonomikas ministrijas vadītājs Arvils Ašeradens.

"Vecais OIK nozīmē, ka kādam ražotājam ir garantētas tiesības uz 10, 15, 20 gadiem. Atlikušajā atbalsta daļā mēs pārejam uz tirgus principiem. Un kopumā redzam, ka minimālā ietekme trīs gadu laikā: patērētāju rēķini – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem – samazināsies vismaz par 10%. Es ņemu visus komponentus, kas šeit ir iekšā – gan tīkls, gan elektrība, gan PVN," — atzīmēja Ašeradens.

Pašlaik OIK īpatsvars elektrības rēķinos sastāda vairāk nekā 10%, taču mazāk par 20%.

Iepriekš Ekonomikas ministrija prezentēja plānu, kas paredz atteikšanos no OIK trīs gadu laikā un "zaļās" enerģijas atbalsta samazināšanu no esošā 1% līdz 0,3% no IKP, kā tas ir Latvijas kaimiņvalstīs.

Ekonomikas ministrija piedāvā 2019. gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā, lai segtu valsts budžeta tiešo maksājumus. Tāpat piedāvāts noteikt jaunas prasības bioloģiskās gāzes stacijām, reformēt jaudas maksājumus, nododot to administrēšanu uzņēmumam "Augstsprieguma tīkls". Ekonomikas ministrija tāpat piedāvā pārskatīt iekšējās peļņas normas metodiku šajā jomā un ieviest tirgus cenas efektivitātes modeli. Sākotnēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajā plānā, tostarp, bija punkts par "zaļo sertifikātu" ieviešanu, taču pēc ministru debašu beigām bija nolemts atteikties no šī piedāvājuma.

"Debates par "zaļo sertifikātu'' pierādīja, ka šis priekšlikums neiztur kritiku, tāpēc tas nevarēs ieraudzīt dienasgaismu. Bet pārējo priekšlikumu virzība tiks turpināta, un ekonomikas ministrs tos uzlabos," — pateica Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis pēc valdības komitejas sēdes beigām, kurā tika apspriesta Ekonomikas ministrijas piedāvātā shēma.

Tāpat Kučinskis uzsvēra, ka valdība nekādā gadījumā neizskatīs jaunu "zaļās" enerģijas atbalsta veidu ieviešanu, jo pagaidām nav atrisināts jautājums par pastāvošo sistēmu. Viņš uzsvēra, ka valsts nevar sniegt neadekvātu atbalstu šai nozarei, taču atbalstīs "zaļās" enerģijas vērtības pielīdzināšanu tirgus cenām.

Izdevība nav acīmredzama

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka Ekonomikas ministrijas ziņojums par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu nesniedz priekšstatu par elektrības cenu samazināšanos galapatērētājiem.

Organizācija uzskata, ka jau tuvākajā laikā lietotāju OIK maksājumu slogs jāsamazina līdz 90 miljoniem eiro gadā, tostarp, ražošanas uzņēmumiem – līdz 10 miljoniem eiro gadā. Savukārt ilgtermiņa perspektīvā "zaļās" enerģijas jautājumi jārisina, attīstot efektīvākas tehnoloģijas, kuras nodrošina enerģijas ražošanu bez papildus subsīdijām un spēj tikt piemērotas tirgus nosacījumos. OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.

Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.

Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas.

Saules elektrostacija
© Sputnik / Александр Кряжев

Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.

Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%.

Par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, ziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca.

Beigās Latvijas valdība pieņēma lēmumu no 1. jūlija samazināt kopējās OIK un elektroenerģijas jaudas vērtību no 25,79 eiro līdz 22,68 eiro par megavatstundu. Lai varētu samazināt vidējo OIK vērtību, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieskaitīt dividendes no Latvenergo virspeļņas par 2017. gadu 62,2 miljonu eiro apmērā 2018. gada valsts budžetā.

34
Pēc temata
Ašeradens: Latvija varētu atteikties no OIK pēc trim gadiem
Cerības uz OIK sistēmas atcelšanu zūd: valdība baidās no miljonu vērtām tiesu prāvām
Ašeradens pret OIK: latviešu maki neiztur "zaļo" enerģiju
Krišjānis Kariņš: jaunās elektrības subsīdijas ir "tautas slaukšana"
Eiro

VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas

14
(atjaunots 10:25 14.07.2020)
Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nopietni ķerties klāt darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas "aploksnēs".

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno iesniegt grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kuri palīdzēs cīnīties ar tā saucamajām "aplokšņu" algām, vēsta Lsm.lv. Saskaņā ar grozījumiem darba devējiem nāksies pamatot iemeslu, kura dēļ darbiniekiem tiek maksātas mazas algas.

Iepriekš nepamatoti zemas algas uzņēmumā bija spiesti pierādīt nodokļu dienesta darbinieki, atgādināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Pēc viņas domām, grozījumi manāmi atvieglos darbu ar "aplokšņu algām".

VID direktora vietniece Natālija Filipoviča preses konferencē 13. jūlijā pastāstīja, ka konstatēts liels skaits problēmu gadījumos, kad uzņēmēji vērsās ar lūgumu izmaksāt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem.

Piemēram, darbinieks nostrādājis uzņēmumā gadu, bet galu gala noskaidrojas, ka viņš strādājis nelegāli un saņēmis algu "aploksnē".

Tāpat VID saskāries ar virkni situāciju, kurās cilvēki saņēmuši mazāku dīkstāves pabalstu nekā plānoja. Šādās situācijās atkal iemesls meklējams "aplokšņu algās".

Vai, piemēram, darbinieks bez viņa ziņas reģistrēts kā valdes loceklis, vēl citā gadījumā darba devējs lūdzis padalīties dīkstāves pabalstā.

Iepriekš vēsltīts, ka "aplokšņu algas" sastāda 44,1% valsts ēnu ekonomikas struktūrā. Vidēji 2019. gadā uzņēmēji slēpuši no valsts 22,3% algu.

Informācijas slēpšanas par darbiniekiem (vidējais provents no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti bez līguma) 2019. gadā Latvijā pieaudzis līdz 10,9% (+1,0%).

Tas lielā mērā saistīts ar darba spēka trūkumu Latvijā un tā nelegālo ievešanu no citām valstīm.

14
Tagi:
alga, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

15
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

15
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara