Tukšas cisternas atgriežas no Ventspils uz Krieviju

Ventspils osta zaudējusi 15% kravu un slēgusi piekļuvi statistikai

36
(atjaunots 15:34 04.01.2020)
Ventspils osta joprojām zaudē kravas: no jūnija tā vairs nepublicē oficiālo statistiku savā vietnē.

RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Otrās lielākās ostas Latvijā – Ventspils – kravu apgrozījums šī gada septiņu mēnešu laikā samazinājies par 15% salīdzinājumā ar šo periodu pērn, vēsta Portnews.

Ostas administrācijas publicētie dati liecina, ka laika posmā no janvāra līdz jūlijam Ventspilī pārkrauti 11 miljoni 580 tūkstoši tonnu kravu.

Pārkrauto lejamkravu apjoms krities par 10% — līdz 6 milj. 558 tūkst. tonnu, sauso kravu apjoms sarucis par 29% — līdz 3 milj. 451 tūkst. tonnu, ģenerālo kravu apjoms pieaudzis par 9% un sasniedzis 1 milj. 571 tūkst. tonnu.

Konteineru apgrozījums minētajā periodā sastādījis 2108 TEU (šajā periodā aizvadītajā gadā konteineri netika pārkrauti). Pasažieru skaits sastādījis 129 749 cilvēkus (+8%). Atskaites periodā ostā ienākuši 897 kuģi – tāpat kā laikā no 2017. gada janvāra līdz jūlijam.

Ventspils osta atrodas netālu no Ventas upes grīvas. Tā aprīkota ar termināļiem naftas, naftas produktu, šķidro ķimikāliju, mēslojuma, metāla, kokapstrādes un zivjrūpniecības produktu, ogļu, konteineru un Ro-Ro treileru iekraušanai un izkraušanai. Ostas kravu apgrozījums 2017. gadā sasniedza 20 miljonus tonnu.

Latvijas, tāpat kā citu Baltijas valstu tranzīta sektors zaudējis ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas nodomu attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā.

Organizācijas "Baltijas asociācija – transports un loģistika" dati liecina, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums – par 16%, bet tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro.

36
Pēc temata
Cerību uz izaugsmi nav: Ventspils osta joprojām zaudē kravas
Ventspils var zaudēt baltkrievu naftas tranzītu jau šogad
Samazinājies pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostā
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

22
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

22
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Nauda, smilšu pulkstenis, foto no arhīva

Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai

31
(atjaunots 15:22 30.06.2020)
Baltijas valstis var rēķināties ar iepriekš ieplānotajām dotācijām, taču jaunu projektu finansēšana nav prognozējama.

RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Viļņa cer uz taisnīgu līdzekļu sadali gan no ES ilggadējā budžeta, gan no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. To paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda videosarunas laikā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, vēsta Sputnik Lietuva.

Briselei jāpiešķir Lietuvai agrāk ieplānotie līdzekļi, taču jaunu projektu finansēšana ir ar dakšām ūdenī rakstīta, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Nedomāju, ka acumirklī tiks nogrieztas visas dotācijas, lai arī līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES kopīgā budžeta ienākumi krasi samazināsies, - zināmai daļai vajadzētu palikt. Protams, katras ES valsts valdība vēlas saņemt no kopējā budžeta pēc iespējas vairāk. Parasti šīs vēlmes tiek apmierinātas daļēji, pat tad, kad budžets bija pilnāks. Tagad iespējas samazinās, un, jo tālāk, jo mazāk valstis tiks dotētas," norādīja Bažans.

Līdz šim Eiropas Savienības valstīm nav izdevies vienoties ne par kopīgo budžetu nākamajam septiņu gadu periodam, ne arī par ekonomikas atjaunošanas fondu. ES budžeta pašreizējais projekts paredz samazināt Saliedētības fonda līdzekļus. Tas būtiski ietekmēs visu Baltijas valstu budžetu.

31
Tagi:
nauda, Baltija, ES
Pēc temata
Baltiju izslauca un izmeta: politologs nosauca ES jauno interesi
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Eirokomisārs brīdinājis par ES dotāciju samazināšanos
Govis. Foto no arhīva

Fermeris nezināja latviešu valodu, govis nomira: Zemnieku Saeima par komunikācijas nozīmi

0
(atjaunots 18:18 01.07.2020)
Latviešu valodas zināšanas lauksaimniecības zemes iegādē ir nepieciešama, lai to neizpērk ārvalstu fondi sekojošām spekulācijām, paziņoja "Zemnieku Saeimas" eksperts.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Ir jāsaglabā prasība zināt latviešu valodu ārzemniekiem, kuri Latvijā pērk lauksamniecības zemi. Šāds nosacījums gan ļaus ierobežot zemes izpirkšanu tās sekojošai pārdošanai vai izīrēšanai par uzgrieztām cenām, gan ir nepieciešams normālam darbam – šajā nozarē ir daudz jākomunicē ar vietējām varasiestādēm un kaimiņiem, jāsaprot likumi, paziņoja radio Baltkom ēterā biedrības "Zemnieku Saeima" lauksaimniecības politikas eksperts Mārtiņš Trons.

2017. gada maijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par zemes privatizāciju laukos, kuri nosaka pircējiem prasības prast valsts valodu līmenī, kas nav zemāks par B2. Šī gada jūnijā Eiropas Savienības tiesa atzina šo likuma normu par diskriminējošu. Tagad Latvijai ir jāmaina attiecīgais likums. Ja izmaiņu Latvijas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nebūs, Eiropas Komisija uzsāks pret Latviju pārkāpuma procedūru.

Latvijas Zemkopības ministrija ir sašutusi par šādu lēmumu, taču solīja padomāt, kā mainīt likumu tā, lai "saglabātu zemi mūsu pilsoņiem".

Mārtiņš Trons uzskata, ka likumā noteiktā prasība ir taisnīga, tā sniedz pārliecību, ka zeme tiks izmantota ražošanai, ka to pērk tie, kas reāli nodarbojas ar lauksaimniecību.

"Mums ir svarīgi, lai Latvija neattīstītos tāda tendence kā fondi, kuri iepērk lielu daudzumu zemes, lai pēc tam pārdotu ārzemniekiem. Viņi pēc tam izīrēs zemi mūsu ražotājiem vai pārdos par pavisam citu naudu. Viņi pelnīs, mēs pirksim, bet jūs maksāsies vairāk par produkciju," sacīja eksperts.

Eksperts uzsvēra, ka, lai pilnvērtīgi strādātu lauksaimniecības nozarē Latvijā, zemniekam ir jāzina latviešu valoda.

"Lauksaimniecība ir ļoti sarežģīta nozare, lai tajā strādātu, jums tomēr ir jāzina valoda. Mums ir daudz likumu, pie mums ir jākomunicē ar kaimiņiem, ar valdēm, lai jūs varētu normāli strādāt," sacīja viņš.

Kā piemēru Trons minēja gadījumu, kad saimniecībai tika konfiscētas 20 govis nesaprašanās starp zemes īpašnieku un pašvaldību dēļ.

"Ventspilī strādāja viens zviedrs, nodarbojās ar lopkopību. Viņam tika konstatēts ļoti daudz sliktu situāciju, pat govis nomira. Pēc tam, kā mums tapa zināms, vietējās iestādes pat nevarēja ar viņu sarunāties, jo viņš runāja tikai angliski, bet vietējie – tikai latviski. Rezultātā, man liekas, bojā gāja ap 20 govīm," nobeigumā sacīja eksperts.

0
Tagi:
latviešu valoda, lauksaimniecība
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Baltijas valstis pieprasa nesamazināt ES atbalstu lauksaimniecības finansēšanai