Šprotes

Karavela: Krievija "apēstu" miljoniem šprotu bundžu, taču nav, kam tos ražot

110
(atjaunots 08:35 11.10.2018)
Pašlaik Latvijā ir tūkstošiem brīvu darba vietu, taču vietējos neinteresē zemu kvalificēts darbs – piemēram, neviens nevēlas mitrumā un smakā griezt zivis. Tomēr valdība nevēlas ielaist valstī viesstrādniekus.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Latvijā turpina samazināties darbspējīgo iedzīvotāju skaits, uzņēmumiem aizvien grūtāk atrast darbarokas. Galu galā uzņēmumi neattīstās un samazina apgrozījumu. Pie tam iespējas pieņemt darbā strādniekus no trešajām valstīm ir ļoti ierobežotas, biznesa un lauksaimnieku cīņa pret Nacionālo apvienību, kas pretojas viesstrādnieku pieplūdumam nenes augļus, vēsta BBC.

Latvieši sāka doties uz ārvalstīm pēc valsts iestāšanās ES, migrācija vēl joprojām turpinās. Tūkstošiem aizbraukuši tūlīt pēc finansiālās krīzes, kad IKP kritās par 18%, algas — vidēji par 12-20%, darba nebija. Neoficiāli dati liecina, ka ārvalstīs dzīvojošo emigrantu skaits sasniedzis 370 tūkstošus cilvēku.

Vakances ir, strādnieku nav

Pēdējo gadu laikā bezdarbs Latvijā samazinājies gandrīz trīskārt: no 18,9% 2009. gadā līdz 7,3% 2018. gadā. Šajā periodā gandrīz desmitkārt pieaudzis brīvo darba vietu skaits — no 1875 līdz 19 421. Darbiniekus atrast ir grūti, neskatoties uz augošajām algām: 2010. gada martā vidējā alga Latvijā bija 449 eiro, 2018. gada martā — jau 733 eiro.

"Agrāk mēs teicām, ka trūkst programmētāju un šoferu, tagad redzam, ka darbiniekus grūti atrast visā perimetrā," — atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš piebilda, ka daži darba devēji jau tagad ar autobusiem vadā darbiniekus no Lietuvas.

Pārvadātāju asociācijas Latvijas auto vadītājs Valdis Trēziņš pastāstīja, ka darba devēji gatavi tālbraucējiem maksāt 1500-2000 eiro uz rokas, tas ir, divas vai trīs reizes vairāk par vidējo algu, taču nozarē joprojām trūkst aptuveni divu tūkstošu vadītāju.

"Jaunie negrib strādāt par tālbraucējiem, vecie — nevar. Bet iespējas noalgot darbiniekus no trešajām valstīm ir ierobežotas," — paskaidroja Trēziņš.

Rezultātā automašīnas stāv dīkstāvē, netiek saņemta peļņa, jūtams attīstības trūkums un potenciāla apgrozījuma samazināšanās.

Līdzīga situācija vērojama arī pārtikas rūpniecībā. Pirms pusgada uzņēmums "Karavela" bija vienīgais šprotu ražotājs Latvijā, kam Krievija atvēra savu tirgu. Taču praktiski nav darbinieku, kam ražot Krievijas tirgum paredzētos konservus — Rīgā ir ļoti grūti atrast darbaspēku, pastāstīja "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite. "Mitrums, smaka… Mūsu cilvēki vairs nevēlas tā strādāt," — viņš paskaidroja.

Galu gala uzņēmums piegādājis Muitas savienības tirgū 400 tūkstošus bundžu šprotu, lai arī, pēc Bites vārdiem, tirgus varētu tikt galā pat ar 20 miljoniem bundžu no Latvijas.

Svešzemnieciskuma apkarotāji

Starptautiskie eksperti brīdina par negatīvajām sekām, ko nes zemā konkurence darba tirgū. "Emigrācija joprojām atņem valstij nepieciešamās profesionālās iemaņas, darba resursu samazināšanās provocē algu pieaugumu un kaitē konkurētspējai," — savos ieteikumos atzīmēja Starptautiskā valūtas fonda speciālisti.

Viņi piedāvāja risināt šo problēmu, atverot darba tirgu, — šis paņēmiens veicinātu produktivitātes un konkurences pieaugumu.

Tomēr Latvijas valdība pagaidām nav ņēmusi vērā SVF ekspertu ieteikumus atvieglot ārvalstniekiem piekļuvi valsts darba tirgū.

Bite piezīmēja, ka šajā politikā valstī ir vieni līderi — nacionālisti, kuri pēc savas dabas ir turvredzīgi. Asociācija centusies ar viņiem cīnīties, taču bez rezultāta. Viņu politiskā spēle ar saviem ne īpaši izglītotajiem vēlētājiem dara savu, un ar normāliem argumentiem nacionālistus pārliecināt nav iespējams, ir pārliecināts Karavelas līdzīpašnieks Andris Bite.

Konservatīvās partijas VL-TB/LNNK locekļi tradicionāli iebilst pret darbaspēku ievešanu. Saeimas deputāts Jānis Dombrava atgādina padomju laiku pieredzi, kad republikā iebraucis liels skaits padomju pilsoņu.    

110
Pēc temata
Ar ko draud algu celšanās Latvijā
Latvijā turpina samazināties ārstu un medmāsu skaits
Latvijas "ātrie" naktīs gulēs
Restorāna īpašniece Rīgā: oficianti nav atrodami pat par 1500 eiro un 15 brīvdienām
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

26
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

26
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

43
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

43
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu