Sausums. Foto no arhīva

Bloomberg: globālā sasilšana iezāģēs jūsu makam

45
(atjaunots 14:53 29.07.2018)
Neierastais karstums šogad jau novedis ne vien pie lieliem cilvēku upuriem, bet arī izraisījis cenu kāpumu visām precēm - no kviešiem līdz elektrībai.

RĪGA, 29. jūlijs – Sputnik. Karstums pamazām izputina visu pasauli: kviešu lauki žūst, elektrostacijas dzesējošās upes pārkarst, vēja turbīnas stāv bez darba, savukārt patērētāju preču cenas pieaug, raksta Bloomberg.

Patērētāju preču ražotājiem iestājusies patiesi neaizmirstama vasara – sliktā nozīmē.

Karstums, ko piedzīvojušas Ziemeļamerika, Eiropa un Āzija, kopā ar sausumu atsevišķos reģionos izraisīja cenu kāpumu visam — no kviešiem līdz elektrībai. Tāpat tas jau novedis pie lieliem cilvēku upuriem, izraisot plūdus Japānā un Laosā un meža ugunsgrēkus Atēnu tuvumā. Vēsu laiku nesola vēl divas nedēļas.

Tas ir savlaicīgs atgādinājums tam, ka, ja cilvēka rosība izmaina augu, dzīvnieku vidi un pašas laika sezonas, tad preču globālais tirgus, savukārt, ir aizskarams globālās sasilšanas gadījumā.

Karstums un sausums nogalina sējumus visā Eiropā līdz pašai Melnajai jūrai. Gaidāms, Krievijā, pasaules galvenajā kviešu eksporta valstī, pirmo reizi sešu gada laikā raža varētu nokristies, tādi svarīgi graudu ražotāji kā Francija un Vācija arī varētu ciest.

Pēc ilgajiem bagātīgo ražu gadiem, globālās graudu ražošanas apjomi šogad varētu samazināties pirmo reizi kopš 2012. gada. Tam varētu būt dažādas politiskas un sociālas sekas. Ēģipte, kas ēdina simts miljonus iedzīvotāju, pateicoties maizes subsīdijām, jau maksā augstāko cenu par importa graudiem pēdējo trīs gadu laikā.

Francijas zemnieki nav vienīgie valstī, kuri cieš no karstuma, grūti klājas arī elektrostacijām. Upes kļuvušas pārāk siltas, lai efektīvi atdzesētu reaktorus, un Electricite de France SA varētu būt spiesta ierobežot enerģijas ražošanu divās AES. Tāpat karstums licis ogļu elektrostacijai Vācijā samazināt ražošanas apjomus un samazināja atsevišķu gāzes elektrostaciju pieejamību Lielbritānijā.

Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novāks
© Sputnik / Игорь Руссак

Francija, kas vairāk nekā 70% no savas elektroenerģijas iegūst no 58 AES, ir elektrības eksportētāja uz kaimiņvalstīm, tādēļ ražošanas apjomu samazināšana varētu palielināt elektroenerģijas cenas visā kontinentā.

Bezvēja laikapstākļu dēļ apstājušās vēja turbīnas Spānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Dānijā un Zviedrijā. Pēdējo desmit dienu laikā vēja enerģijas apjoms Vācijā samazinājies par trešo daļu no šī gada vidējā skaita. Saules enerģijas ražotāji priecājas par laikapstākļiem, taču viņi nespēj pilnībā kompensēt vēja enerģijas trūkumu, un dabasgāzes patēriņš tikai pieaug.

45
Pēc temata
Nav gāzes – nav ūdens: Ukrainā ierobežota pilsētas ūdensapgāde
Stratēģiskā utopija: Eiropa nespēj atteikties no Krievijas gāzes
S&P: Eiropai draud gāzes sadārdzināšanās un piegādes traucējumi
Britu eksperts: nav neviena, kas vēlētos maksāt par ES atteikšanos no Krievijas gāzes
Bankas ABLV ēka, foto no arhīva

ABLV tērē 10 miljonus eiro gadā arestētās naudas uzglabāšanai

6
(atjaunots 16:25 10.08.2020)
Izmaksas par pārbaudēm un naudas uzglabāšanu ir divas lielākās likvidējamās ABLV bankas izdevumu sadaļas, pastāstīja Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank izmaksas par naudas uzglabāšanu negatīvo likmju dēļ sastāda vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta jauns.lv.

Kopumā bankas uzturēšanas izdevumus izdevies ievērojami samazināt, tostarp administratīvos izdevumus.

"Jau darbinieku skaita samazinājums vien liecina, ka izdevumi ir kritušies vairāk nekā uz pusi. Savukārt otra daļa ir ar likvidāciju specifiski saistītie izdevumu posteņi. Viens no tiem ir naudas glabāšanas izdevumi, kuri mums veido vairāk nekā 10 miljonus eiro gadā," sacīja Kovaļčuks.

Banka cenšas samazināt šo negatīvo efektu, aktīvi piedaloties valsts vērtspapīru izsolēs. Otra lielākā izmaksu sadaļa ir pārbaužu izdevumi.

Kovaļčuks paziņoja, ka pašlaik ABLV Bank strādā aptuveni 240 cilvēki. Salīdzinājumam, 2018. gada februārī pirms slēgšanas bankā bija 670 darbinieki.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar Ziemeļkoreju saistītām transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma glābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka.

Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

6
Tagi:
Latvija, bankas
Pēc temata
Banka ABLV iejaukta priekšvēlēšanu skandālā Baltkrievijā
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Divdesmit piecas valstis meklēs ABLV bankas vainas pierādījumus
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju
LR Ministru kabinets, foto no arhīva

Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

15
Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.

15
Tagi:
ēnu ekonomika, Latvija
Pēc temata
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Kučinskis: nodokļu sistēma ir jāmaina, taču tā, lai nenobiedētu biznesu
Ēnu dienas dalībnieki Paula Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Ministra tvītu par rindu slimnīcā apspriedīs Saeimas komisijā

0
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Tiklīdz satiksmes ministrs pasūdzējās sociālajos tīklos par garo rindu pie ārsta, uzreiz šo situāciju nolēma apspriest Saeimas komisijā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Rīt, 11. augustā, plkst. 13:00 notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedriskās veselības apakškomisijas sēde, kurā paredzēts apspriest satiksmes ministra Tāļa Linkaita publikāciju Twitter, vēsta Press.lv.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos.

Pēc viņa sacītā, rindā nācies gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ilgi jāstāv kājās. Tomēr medicīniskais personāls, pēc viņa sacītā, strādā ātri, laipni un profesionāli.

Ministra publikācija sociālajos tīklos piesaistīja ne vien parasto Latvijas iedzīvotāju, bet arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļu uzmanību. Atzīmēsim, ka šīs komisijas vadītājs, ārsts-kardiologs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"), arī strādā Stradiņa slimnīcā, kur ministram nācies gaidīt rindā.

Stradiņa slimnīcas un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī Linkaits tika uzaicināti, lai pastāstītu komisijai par situāciju.

Komisijas sēde notiks attālināti videokonferences režīmā.

0
Tagi:
Saeima, Latvija, medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Sešas stundas rindā: Latvijas satiksmes ministrs veica eksperimentu slimnīcā