Rūpnīcas drupas

Uzņēmumi Latvijā lielā skaitā pārtrauc darbību

100
(atjaunots 18:09 29.07.2018)
Uzņēmumi bieži vien neiztur konkurenci savā starpā – klientu ir maz, viņu maksātspēja ir ierobežota.

RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Šogad darbību pārtraukušo uzņēmumu skaits vairāk nekā par 50% pārsniedz jaundibinājumu skaitu, liecina Lursoft dati no Uzņēmumu reģistra. Viens no iemesliem – augsta konkurence patērētāju skaita samazināšanās apstākļos, vēsta avīze Dienas Bizness.

Šī gada nepilnu septiņu mēnešu laikā likvidēti 12 309 uzņēmumi, bet reģistrēti tikai 6127. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem likvidēto uzņēmumu pārsvars ir pieaudzis.

Eksperti uzskata, ka viens no uzņēmumu skaita samazināšanās cēloņiem ir uzņēmējdarbībai nepieciešamo izdevumu pieaugums līdztekus izmaiņām iedzīvotāju pirktspējas rādītājos un iedzīvotāju skaita sarukumam. Samazinoties patērētāju skaitam un pirktspējai, tirgotāju vidū pieaug konkurence, un dažs to nespēj izturēt.

Iepriekš Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa pauda viedokli, ka papildu grūtības uzņēmumiem Latvijā sagādās arī jaunais aizliegums sadarboties ar tā saucamajiem "čaulas uzņēmumiem". Viņa vērtēja, ka liegums skars ne tikai bankas, bet arī uzņēmumus, kuri sniedz konsultācijas nodokļu jomā, advokātu birojus, grāmatvedības firmas utt. – aptuveni 20 tūkstošus uzņēmumu.

Viņa norādīja, ka jaunie noteikumi ietekmēs arī ārvalstu investoru noskaņojumu – tagad, pirms uzsākt biznesu Latvijā, viņi padomās, vai nevajadzētu izvēlēties citu valsti ar lojālākām prasībām.

100
Pēc temata
Ekonomikas izaugsme neapturēs emigrāciju no Latvijas
Aptauja: pie ēnu ekonomikas Latvijā noveduši augstie nodokļi
Desmitiem tūkstošu Latvijas uzņēmumu nemaksā nodokļus
Latvijas uzņēmējus sūta tirgot uz Ķīnu

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

42
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

42
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

17
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

17
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Tukšas kabatas, foto no arhīva

Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF

0
(atjaunots 11:44 07.07.2020)
Darbaspēka izspiešana uz Eiropas darba tirgu novedīs pie Baltijas valstu ekonomikas kolapsa, tāpēc vienīgā iespēja glābt tās no degradācijas – atjaunot attiecības ar austrumu kaimiņu, uzskata eksperts.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. Latvija un Lietuva iekļuvušas starp ES līderiem bezdarba ziņā, materiālā RuBaltic.ru konstatēja eksperts Aleksandrs Nosovičs. Viņš atsaucās uz statistikas aģentūras Eurostat datiem. Šo valstu ekonomiskā lejupslīde ir jo pārsteidzošāka, ņemot vērā, ka koronavīrusa pandēmijā Baltijas valstis cietušas daudz mazāk nekā valstis Eiropas rietumos un dienvidos, viņš atzīmēja.

Pēc Nosoviča domām, tas liecina, ka Baltijas valstu ekonomikā stāvoklis bija bēdīgs jau pirms pandēmijas, bet krīze saskaņā ar ekonomikas teorijām, vissāpīgāk sit pa ES ekonomikas perifēriju, nevis centru.

Intervijā Sputnik Lietuva ekonomikas zinātņu doktors, Krievijas valdības Finanšu universitātes prorektors Aleksejs Zubecs atzīmēja, ka Baltijas valstīm ir jāizvēlas – izspiest ekonomiski aktīvos iedzīvotājus peļņā uz Eiropu vai sakārtot attiecības ar Krieviju. Pirmajā gadījumā, iespējams, ekonomikas kolapss.

"Migrācijas ceļš, darba spēka izspiešana uz darba tirgu Eiropā – tas ir ceļš, kas novedīs pie visu Baltijas valstu, ne tikai Latvijas ekonomikas kolapsa pārskatāmā nākotnē, 10-15 gadu laikā. Pēc tam šīs valstis pāries pie Eiropas Savienības dotācijām, kas piešķirs zināmus līdzekļus galveno bāzes struktūru uzturēšanai, bet ekonomika tur būs pareizināta ar nulli, ja nebūs ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Otrs ceļš – tā ir pašu ekonomikas attīstība, kuras dēļ ir jāatjauno normālas attiecības ar Krieviju, jo ne Igaunija, ne Latvija nevienam ES no ekonomikas attīstības viedokļa nav vajadzīga," viņš teica.

Zubecs atzīmēja, ka atšķirībā no Eiropas valstīm, Krievijai ir, ko piedāvāt Baltijai.

"Tāpēc, vienīgā iespēja glābt ekonomikas no degradācijas – atjaunot attiecības ar Krieviju. Ja Baltijas valstu valdības dos priekšroku konfrontācijai ar Krieviju, tas nozīmē, ka drīz vien šīs valstis vienkārši ekonomiski pazudīs no pasaules kartes," viņš secināja.

0
Tagi:
Baltija, darba tirgus
Pēc temata
Mums ir 20 tūkstoši jaunu bezdarbnieku: viesstrādnieku lauksaimniecībā nebūs
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro
Bezdarbnieku armija Latvijā? Nopērciet visiem divus koferus vai ziepes un striķi