Vācu tirdzniecības tīkla Lidl logo

Rimi Latvia vadītājs uzskata, ka Latvijas iedzīvotāji veidos rindas Lidl veikalos

126
(atjaunots 19:56 26.07.2018)
Līdz ar Lidl ierašanos tirgū Latvijas pircējiem nāksies izvēlēties – zema cena vai vietējais produkts, uzskata Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

RĪGA, 26. jūlijs — Sputnik. Vācu zemo cenu veikalu tīkla Lidl ienākšana tirgū nav īpaši laba ziņa vietējiem ražotājiem, uzskata Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, vēsta avīze Dienas Bizness.

Izvērtējot citu valstu pieredzi, kļūst redzams, ka lielākā daļa produktu Lidl tīklā tiek importēti.

"Tas ir koks ar diviem galiem. Protams, ka ir ļoti labi, ja mūsu pircējiem ir pieejamas zemākas cenas preces un cita koncepta veikali. Konkurence — tas jau ir tikai labāk patērētājiem. Tomēr Latvijas ražotāju produkcijas īpatsvars "Lidl" veikalos šajā gadījumā ir tāds aktuāls jautājums," – uzsvēra Valdis Turlais.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā vietējās izcelsmes preču pieprasījums ir pietiekami augsts.

"Būs pietiekami daudz arī pircēju, kas ies un pirks tikai Latvijas preci, jo tā ir Latvijas prece. Tas nebūs tik vienkārši vienai nometnei gūt viennozīmīgu uzvaru pār otru. Katrā ziņā "Rimi Latvia" vienmēr ir bijis un būs būtisks Latvijas vietējo ražotāju produkcijas īpatsvars un atbalsts vietējiem ražotājiem, un vienmēr priecājamies par tiem Latvijas izcelsmes zīmoliem, kas izaug kopā ar mums," – uzsvēra "Rimi Latvia" vadītājs.

Vienlaikus viņš atzina, ka Lidl var aizvest no Rimi Latvia pietiekami lielu klientu skaitu. Lidl organizē iepirkumu lielos uzņēmumos, kuri ir efektīvāki, pašizmaksa – objektīvi zemāka.

"Jā, mēs zinām, ka "Lidl" ir ienācis Lietuvā un ir mainījis tendences tirgū. Esam redzējuši rindas pie šiem veikaliem, un pieļauju, ka arī Latvijā būs pietiekami daudz cilvēku, kas gribēs iepirkties "Lidl". Tur būs savs piedāvājums. Neesmu drošs, vai tās ir labas ziņas vietējiem ražotājiem," – sacīja Turlais.

Lidl veikali ir visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Latviju un Igauniju. Pirms 15 gadiem Lidl jau plānoja ekspansiju Latvijā un nopirka septiņus zemesgabalus Rīgā veikalu celtniecībai, taču vēlāk tos pārdeva.

Pērn kļuva zināms, ka Lidl no jauna sācis pirkt zemesgabalus un koordinēt plānus ar vietējām būvvaldēm. Mediji ziņoja, ka ar Lidl saistītu uzņēmum pārstāvji tikušies ar pašvaldībām Liepājā, Jūrmalā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē un vairākās citās pilsētās.

126
Pēc temata
Lidl varētu ierasties Liepājā
Jekabpils autoosta netiks nojaukta Lidl celtniecības dēļ
Kučinskis šaubās, vai Lidl tirgos Latvijas preces
Lidl varētu kļūt par Supernetto konkurentu

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

17
(atjaunots 22:05 06.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

17
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

0
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

0
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā