Naftas termināļi Ventspils brīvostā

Krievijā atbildēja Matīsam: Latviju soda par rusofobijas politiku

103
(atjaunots 14:06 20.07.2018)
Baltija jau vairāk kā 25 gadu garumā īsteno rusofobijas politiku, Krievija izdarījusi vienīgo pareizo secinājumu šajā situācijā: sodīja Latviju, Igauniju un Lietuvu ar rubli, paziņoja Eduards Popovs.

RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Krievija sākusi būvēt savas ostas pie Baltijas jūras un samazināt kravu plūsmu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas virzienā vēl pirms tam, kad sāka darboties sankciju un atbildes sankciju režīms. Krievija liks Baltiju maksāt ar naudu par šo valstu valdību rusofobu pozīciju, paziņoja Sabiedriskās un Informācijas sadarbības centra "Eiropa" direktors Eduards Popovs radio Sputnik ēterā.

Tā eksperts komentēja bijušā Latvijas satiksmes ministra Anrija Matīsa interviju, kurš paziņoja, ka Latvija varētu ņemt piemēru no Somijas jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju, jo bez sadarbības ar austrumu kaimiņu Latvijas tranzīta sektors varētu palikt bez kravām.

"Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums noteikti ir iespējas nebūt tik agresīviem, kādi esam bijuši līdz šim. Mēs daudz ko esam aizbiedējuši ar savu agresīvo uzvedību. Mēs nevaram tikai ekonomiski sadarboties, mums jārēķinās ar politisko attieksmi pret Krieviju," — paziņoja Matīss.

Bijušais ministrs uzskata, ka Latvijai ir jābūt atvērtai pret investīcijām ostās no Krievijas.

"Mēs esam kaimiņvalsts, un mūsu ostas ir izmantotas simts gadus. Iekams viņi uzbūvēs savas ostas un atteiksies no mums, mums nav, kur diversificēt Krievijas kravas. Ja mēs neko nedarām, tad Krievijas tranzītu esam pazaudējuši," — brīdina Matīss.

Eduards Popovs atzīmēja, ka Matīsa paziņojumi, kurš iepriekš bijis Latvijas satiksmes ministrs, parāda vispārēju tendenci visas Eiropas Savienības politiskajās struktūrās.

"Kad cilvēki, kuri vēl vakar ieņēma rusofobu pozīciju, aiziet no saviem amatiem, viņiem acis attaisās vaļā, atraisās mutes, un viņi sāk runāt taisnību, visiem acīmredzamas lietas, ko viņi neizrunāja būdami politiskās varas struktūrā," — atzīmēja Popovs.

"Viņš uzsvēra, ka pirmās tranzīta grūtības Latvijā sākās vēl pirms tam, kad ES ieviesa sankcijas pret Krieviju, un tā atbildēja ar savām sankcijām. Šai problēmai ir ilgāka vēsture, nekā sankciju un atbildes sankciju režīms. Tas ir saistīts ar to, ka Baltijas valstis, tostarp, arī Latvija secīgi rosina rusofobijas politiku visā savā pēcpadomju vēsturē. Un Krievija bijusi spiesta izdarīt vienīgo pareizo secinājumu: sodīt Baltijas rusofobus ar naudu. Un, pirmām kārtām, ar naftas tranzīta ierobežošanu caur Daugavpili," — noslēdz eksperts.

Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizvietot Krievijas tranzītu un kompensēt peļņas zudumu. Viens no perspektīvajiem variantiem ir kravu tranzīts no Āzijas, ir īpaši no Ķīnas projekta "Jaunais Zīda ceļš" ietvaros.

Tāpat Latvija cer iekļauties koridorā "Ziemeļi-Dienvidi" starp Indiju un Ziemeļeiropu. Latvijas tranzīta nozares pārstāvji un valdība uzsākusi pārrunas ar Krieviju jautājumā par sadarbības attīstību kravu pārvadājumu jomā. Piemēram, 2017. gada vasarā notika pirmā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā šis jautājums bija viens no galvenajiem.

Latvija plāno arī paplašināt kravu pārvadājumus virzienā no rietumiem uz austrumiem. "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Loģistika" informēja, ka šogad Ventspils ostā izkrauti divi kuģi no Dienvidāfrikas. Viens no tiem piegādājis Latvijā 60 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, kas pēc pārkraušanas vagonos devusies uz Krieviju.

103
Pēc temata
G7: rusofobi, birokrāti un "vērotāji"
Propaganda nav padarījusi Baltijas valstu iedzīvotājus par rusofobiem
Dombrovskis: ja tranzīts Latvijai nav vajadzīgs, zvaniet lietuviešiem
"Krievu pasaules taustekļi". Kur bijušajā PSRS iepotē rusofobiju
Latvija izdomājusi, kā palielināt Baltkrievijas tranzītu
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

22
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

22
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju

24
(atjaunots 14:35 23.05.2020)
Latvijas transporta nozarē satiksmes ministrs Tālis Linkaits izceļ aviāciju, dzelzceļam viņš neprognozē kravas un iesaka samazināt izdevumus.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.

Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.

"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.

Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.

"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.

Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.

"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.

Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.

Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.

Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.

24
Tagi:
Latvija, dzelzceļa pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Covid-19

Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu

0
(atjaunots 17:03 24.05.2020)
Saskaņā ar pētnieku prognozēm, ASV izdosies tikt galā ar pandēmiju ātrāk, nekā tā tiks uzveikta pārējā pasaulē.

RĪGA, 24. maijs – Sputnik. Singapūras Tehnoloģiju un dizaina universitātes pētnieki aprēķinājuši aptuveno Covid-19 pandēmijas beigu datumu, raksta Bb.lv.

Saskaņā ar viņu pētījumu, pasaule spēs mierīgi uzelpot ap 2020. gada decembri, savukārt ASV pārvarēs vīrusu jau septembrī.

Saviem aprēķiniem zinātnieki izmantoja infekcijas izplatības matemātisko modeli, kurā tika ņemta vērā saslimstības dinamika, inficēto un izveseļojušos statistika, tā saucamais SIR modelis.

Tāpat pētnieki uzsvēra, ka viņu prognozes var būt neprecīzas, tādēļ nav vērts balstīties uz to karantīnas ierobežojumu mīkstināšanai daudzās valstīs.

"Pārmērīgs optimisms, kas balstās uz kaut kādām prognozēm, draud ar to, ka var novājināt mūsu disciplīnu un paškontroli, kas novedīs pie straujas inficēto skaita izaugsme," paziņoja zinātnieki.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā tika veikti 1203 Covid-19 testi, un tikai viens tests izrādījies pozitīvs.

Tiek ziņots, ka Latvijas slimnīcās ārstējas 25 Covid-19 pacienti. Diviem no viņiem ir smaga slimības gaita.

Visā epidēmijas laikā Latvijā ir veikti jau 99 049 koronavīrusa testi. Inficējušies 1047 cilvēki, 712 inficētie ir izveseļojušies, 139 pēc ārstēšanās tika izrakstīti no slimnīcām, 22 cilvēki nomira.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vai Covid-19 var izplatīties ar ūdeni: Latvijas zinātnieki atskaitās par pētījumu
Latvija nebaidās no otrā Covid-19 viļņa
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību