Kravas vagoni

Matīss: šprotes Latvija vēl pārdos, taču bez kravām no Krievijas glābiņa nav

76
(atjaunots 12:42 19.07.2018)
Latvijai ir jāsadarbojas ar Krieviju un jāierobežo agresīvie izteikumi, kuri visus atgrūž, uzskata bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Latvija varētu ņemt piemēru no Somijas jautājumā par attiecību veidošanu ar Krieviju. Lai arī Helsinki bija spiest atbalstīt sankcijas pret Krieviju, valstij izdevies saglabāt ekonomisko sadarbību ar KF. Bet Latvija ar saviem izteikumiem kaimiņu atgrūž. Savus zivju konservus tā varbūt pārdos Rietumos, bet tranzīts bez Krievijas ies bojā, teica bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss intervijā Dienas Bizness.

Tramps parādīja, kāda politika jāizvēlas

Gan Somija, gan Latvija ir ES dalībvalstis, taču īsteno absolūti atšķirību politiku attiecībās ar Krieviju, un Rīga šajā ziņā nepārprotami ir zaudētājos, uzskata Matīss.

"Nevar nepamanīt, ka Somijai nav tādu ekonomisko pārrāvumu sadarbībā ar Krieviju, nav radīti šķēršļi tranzītā. Protams, ka kopējo sankciju ietvarā ir cietusi arī Somija. Taču transporta jomā, tranzītā Somijas sadarbība ar Krieviju ir ļoti laba un virzās uz priekšu," — teica bijušais ministrs.

Pēc viņa domām, fakts, ka Krievijas un ASV prezidentu pirmā pilna formāta tikšanās notika Helsinkos, lieku reizi apstiprina: Somija ir izvēlējusies pareizu kursu.

"Noteikti vajadzētu papētīt Somijas pieredzi. Attiecības ar Krieviju nav tikai politiskās retorikas jautājums, tas ir arī ekonomiskā izdevīguma jautājums. Svarīgi ir tarifi, nosacījumi ostās, konkrēti nosacījumi likumdošanā, banku jomā. Politiķiem ir jāskatās, kā šos jautājumus risina Somija, kā tos risina pat Lietuva. Pat neskatoties uz retoriku, kravu apgrozījums Lietuvas ostās nesamazinās un ekonomiskā sadarbība notiek. Ne tikai politiķiem, arī ierēdņiem, kas nosaka tarifus, un transporta jomas uzņēmējiem vajadzētu pavērot gan somus, gan lietuviešus un pamācīties no mūsu kaimiņiem," — teica Matīss.

Tranzīts būs zaudēts, ja nekas netiks darīts

Bijušais ministrs uzskata, ka Latvija varētu uzlabot attiecības ar Krieviju un pastiprināt ekonomiskās attiecības, ja tikai būtu politiskā griba.

"Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums noteikti ir iespējas nebūt tik agresīviem, kādi esam bijuši līdz šim. Mēs daudz ko esam aizbiedējuši ar savu agresīvo uzvedību. Mēs nevaram tikai ekonomiski sadarboties, mums jārēķinās ar politisko attieksmi pret Krieviju," — uzskata Matīss.

Lai ko Latvijas politiķi teiktu, Baltijas valsts ir ļoti atkarīga no Krievijas, viņš uzsvēra.

"Varbūt zivju konservus mēs varam pārdot arī kaut kur Rietumos, bet tranzītu mēs nevaram pārkārtot, jo mēs nevaram mainīt ģeogrāfiju. Mēs esam kaimiņvalsts, un mūsu ostas ir izmantotas simts gadus. Iekams viņi uzbūvēs savas ostas un atteiksies no mums, mums nav, kur diversificēt Krievijas kravas. Ja mēs neko nedarām, tad Krievijas tranzītu esam pazaudējuši," — brīdināja Matīss.

Bijušais ministrs uzskata, ka Latvijai ir jābūt atvērtai pret investīcijām ostās no Krievijas. "Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas uzņēmēji vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši. Piemēram, minerālmēslu terminālis Rīgas ostā joprojām strādā. Un ļoti veiksmīgi strādā tāpēc, ka tas ir ražotāja vai kravu īpašnieka īpašumā. Tā ir ar Krieviju," — atgādināja Matīss.

"Tūrisms" pa Āziju nelīdzēs

Matīss uzskata, ka Latvijas ierēdņu plāni piesaistīt kravas no Indijas, Ķīnas un citām Āzijas valstīm nav īstenojami, ka Krievija tajās nav ieinteresēta.

"Man liekas — tā ir liela māžošanās, apceļot visu Āziju un meklēt kravas Indijā, Irānā vai Ķīnā. It kā tas būtu mūsu glābiņš! Pirmkārt, vajag saprast, ka mums nav robežu ne ar vienu no šīm valstīm, un, ja Krievija gribēs, tā ar saviem tarifiem šo tranzītu vēl nesākušos apturēs. Līdz ar to tas mums nebūs nekāds glābiņš," — teica Matīss.

Turklāt izšķiroša nozīme ir kravu apjomam. Agrāk no Krievijas nāca stabila plūsma, kuras apkalpošana nesa tranzīta nozarei Latvijā līdzekļus infrastruktūras uzturēšanai un peļņu, bet daži konteineru vilcieni no Ķīnas tādu naudu nenesīs. Tātad dzelzceļš būs spiests vēl vairāk celt tarifu, kurš jau tagad ir lielāks nekā tajā pašā Lietuvā, skaidroja Matīss. Tas attiecas gan uz kravām no Krievijas, gan arī uz Baltkrievijas eksportu.

"Dzelzceļš tarifu paaugstināja situācijā, kad krīt kravu apgrozījums un Latvija kļūs aizvien nepievilcīgāka, krievi pārvācas uz savām ostām, bet baltkrievi meklē alternatīvas caur Klaipēdu. Lai mēs dabūtu to pašu naudas masu, Latvijas dzelzceļš vienkārši palielina tarifu. Tas ir absurds. Ja vēl kritīsies kravas, mēs vēl palielināsim tarifu? Tā mēs drīz dabūsim nulli, jo cilvēkiem jau tāpat ir dārgi, bet vēl tiek palielināts tarifs," — teica Matīss.

Viņš secināja, ka Latvijas tranzītam nav vērts cerēt uz attīstību, ja netiks samazināti tarifi.

76
Pēc temata
Latvija izdomājusi, kā palielināt Baltkrievijas tranzītu
Latvijas tranzītu glābj sliktie laikapstākļi un remontdarbi Ustlugā
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Ļoti sarežģīta aina: Krievija sarūgtinājusi Latvijas tranzītu
Premjerministrs Krišjānis Kariņš, foto no arhīva

Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā

15
(atjaunots 16:44 21.10.2020)
Valdība izskata visus atbalsta pasākumus, kuri varētu noderēt situācijas ar koronavīrusu valstī pasliktināšanās gadījumā, atzīmēja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Premjerministrs Krišjānis Kariņš LTV "Rīta panorāmas" ēterā paziņoja, ka dīkstāves pabalsti varētu tikt atgriezti, ja ekonomikā Covid-19 uzliesmojumu dēļ sāksies strauja lejupslīde, raksta jauns.lv.

Viņš uzsvēra, ka valdība ir gatava sniegt atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Situācijas pasliktināšanās gadījumā valdība būs spiesta pastiprināt ierobežojumus, kuri tā vai savādāk radīs negatīvu ietekmi uz ekonomiku.

Kariņš norādīja uz "pārsteidzošo dzīvotspēju" un "veselīgām tendencēm" Latvijas ekonomikā, īpaši viņš atzīmēja samazinājušos bezdarbnieku skaitu valstī.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīja uzņēmējiem atgriezt dīkstāves pabalstus, kas tika izmaksāti kļūdas pēc. VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme toreiz paziņoja, ka VID bija pretimnākošs un ļoti steidzās uzsākt izmaksas, tādēļ arī kļuva iespējamas kļūdas.

Tāpat viņa uzsvēra, ka situācijas atkārtošanās gadījumā visi darba mīnusi tiks ņemti vērā un šāda lietu kārtība vairs nenotiks. Tostarp Jaunzeme paziņoja, ka VID vairs neizrādīs tik lielu uzticību uzņēmējiem, un izmaksas notiks daudz vēlāk, nekā tas notika iepriekšējā reizē.

Savukārt tiesību aizstāve Elizabete Krivcova atzīmēja, ka šāds lēmums ir nelikumīgs, jo, saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu, privātpersonai ir tiesības paļauties uz valsts iestādes lēmumiem.

15
Tagi:
koronavīruss, pabalsts, Latvija, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Tev nepienākas, neesi kārtīgi ēdis! Kā Latvijā dala pabalstus
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

17
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

17
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Pagalms Ziepniekkalnā, foto no arhīva

Eiropa Rīgas bedrēm naudu nedos, lāpiet paši: vicemērs pastāstīja par pagalmu problēmām

0
(atjaunots 21:11 21.10.2020)
Rīdzinieki sūdzas, ka pa galvaspilsētas pagalmiem ir bail staigāt – visur ir bedres. Radio Baltkom ēterā Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis pastāstīja, kāpēc pilsētas varasiestādēm ir grūti atrisināt šo problēmu.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") radio Baltkom ēterā pastāstīja par pagalmu teritoriju problēmām pilsētā. Precīzāk, par to, kāpēc ielaistos pagalmus nav iespējams remontēt.

Iepriekš viens no Baltkom klausītājiem aicināja Rīgas varasiestādes atstāt uz laiku ambiciozos eirofondu iekarošanas plānus un pievērst uzmanību pagalmu teritorijām pilsētā. Viņš atzīmēja, ka pa pagalmiem ir bail staigāt – bērni un sirmgalvji krīt sasistā asfalta un bedru dēļ. Klausītājs atzīmēja, ka, ja varasiestādes ķertos klāt ceļu atjaunošanai pagalmos, nodokļu maksātājiem kļūtu skaidrāk, kur aiziet viņu nauda.

Ķirsis atzina, ka pagalmu teritorijas pilsētā patiešām mēdz būt bēdīgā stāvoklī. Taču bieži vien remontu tur nav iespējams veikt, jo tie pieder privātpersonām.

Turklāt, pēc Ķirša sacītā, Eiropa piešķir Latvijai līdzekļus attīstībai, nevis cēlu remontam. Un pat ja Latvija atteiksies no lieliem projektiem, kurus var līdzfinansēt eirofondi, no tā nauda pagalmu remontiem neparādīsies.

Vicemērs paskaidroja, ka iniciatīvai par remontdarbiem privātīpašuma teritorijā jānāk no pašiem īpašniekiem vai šo namu iedzīvotājiem. Ķirsis atzīmēja, ka dome nevar ieguldīt naudu un remontēt privātīpašumu.

Taču ierēdnis atzīmēja, ka varētu sekot Valmieras piemēram un ieguldīt līdzekļus kopā – 50% privātīpašuma saimnieki un 50% – Rīgas dome. Taču iniciatoriem tomēr ir jābūt īpašniekiem.

Atgādināsim, ka Ķirsis iepriekš paziņoja, ka Rīgas varasiestādes plāno lielas pārmaiņas galvaspilsētas reģionā. Pēc viņa sacītā, tas dos iespējas saņemt milzīgas investīcijas, ko varēs ieguldīt transporta infrastruktūras projektos. Un beigās galvaspilsēta iegūs tīrāku gaisu, jo ogļskābās gāzes emisijas ievērojami samazināsies.

Sabojāts ceļš. Foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Ķirsis stāstīja, ka valdība ir gatava piešķirt lielus līdzekļus no atjaunošanas un noturība mehānisma fonda – vairāk nekā divus miljardus eiro projektu īstenošanai. Taču ir jāizstrādā konkrēts plāns tam, ko var izdarīt līdz 2026. gadam. Un šis plāns ir nepieciešams līdz oktobra beigām.

Piedāvājumi jau ir saņemti. Autobusu aizvietošana ar ekoloģiski tīrākiem, tramvaja līniju pagarināšana un kustības ātruma palielināšana, metrobusa (ātrgaitas autobusa) līnijas izveidošana Deglava ielā līdz Rīgas robežai, ūdens transporta attīstīšana, kas nākotnē ļaus izveidot ūdens satiksmi līdz pat Ķekavai. Turklāt plānos ir jaunas sabiedriskā transporta joslas, gudrie luksofori un tā tālāk.

0
Tagi:
eirofondi, Vilnis Ķirsis, ceļi, Rīga
Pēc temata
Rīgā zem asfalta iegāzies kārtējais automobilis, šoreiz tā bija kravas mašīna
Vēl viena mašīna ielūzusi Rīgas asfaltā
Pagalmi ir šausmīgi: radioklausītājs lūdz Rīgas varu novērsties no transporta revolūcijas
Linkaits vēlas pacelt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, lai atrastu naudu ceļu remontam