Krievijas rublis.

Reitingu aģentūra izvērtējusi sankciju ietekmi Krievijas ekonomikas izaugsmes aspektā

79
(atjaunots 19:36 11.07.2018)
Analītiskā kredītu reitingu aģentūra veikusi pētījumu "Ekonomiskās politikas izmaiņas – galvenais sankciju ietekmes kanāls Krievijas ekonomikā" un publicējusi būtiskākos slēdzienus.

RĪGA, 10. jūlijs — Sputnik. Sakarā ar jauno pret Krieviju vērsto ES ekonomisko pasākumu stāšanos spēkā Analītiskā kredītu reitinga aģentūra (AKRA) veikusi pētījumu par sankciju ietekmi Krievijas ekonomikā, vēsta Sputnik Igaunija.

AKRA akcionāri ir 27 lielākās Krievijas kompānijas un finanšu institūti ar 3,7% statūtkapitāla, kura kopapjoms pārsniedz 3 miljardus rubļu. Aģentūra darbojas saskaņā ar jaunākajām normatīvajām prasībām. Tās mērķis ir Krievijas tirgus nodrošināšana ar kvalitatīvu reitingu produktu.

AKRA speciālisti vērtē, ka Rietumu sankcijas nekavē valsts ekonomisko izaugsmi vidēja termiņa perspektīvā, taču tās var būt jūtamas ilgtermiņa perspektīvā. Eksperti uzskata, ka Krievijas IKP pieaugumu pārsvarā kavē darbaspēka samazināšanās, tāpēc pat sankciju atcelšanas gadījumā ekonomikas izaugsme vidējā termiņā diezin vai būtiski paātrināsies.

"Sankcijas nav iespējams uzskatīt par galveno bremzējošo faktoru Krievijas ekonomikas izaugsmē vidēja termiņa perspektīvā. Valsts ekonomikas izaugsmes potenciālu laikā no 2017. līdz 2018. gadam AKRA vērtē 1,5% apmērā, un faktiskais rādītājs jau tuvojas šim līmenim," – uzskata pētījuma autori.

AKRA secināja, ka sankciju ietekme var būt jūtamāka ilgtermiņa perspektīvā gan uzņēmumiem, gan visai ekonomikai. Aģentūra uzskata, ka par galvenajiem šķēršļiem ātrākai izaugsmei, kas būtu iespējama bez sankciju režīma, kļūs tehnoloģisko kopprojektu atcelšana, alumīnija eksporta, kā arī naftas un gāzes ieguves samazināšanās.

Riski perspektīvā

AKRA uzskata, ka sankciju paplašināšanās ir viens no galvenajiem riskiem, ar ko var saskarties Krievijas ekonomika 2018. gadā. Potenciāli iespējamās jaunās sankcijas var ietvert stingrākus ierobežojumus pret uzņēmumiem, kuri jau iekļauti sankciju sarakstā, sankcijas pret jauniem uzņēmumiem, operāciju ierobežošana ar Krievijas valsts obligācijām, CB rezervju likviditātes ierobežošana, Krievijas atslēgšana no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT utt.

Operāciju ierobežošanu ar Krievijas valsts obligācijām AKRA uzskata par mazticamu, jo pat ASV atzina, ka tamlīdzīgs pasākums var negatīvi iespaidot arī viņu pašu ekonomiku.

Patlaban budžets desmit Krievijas subjektos (no 85) ir vairāk nekā par 20% atkarīgs no uzņēmumiem, pret ko vērstas sankcijas. Pārsvarā tie ir reģioni, kuros notiek naftas un gāzes ieguve. "Sankciju paplašināšanās rezultātā iespējama peļņas nodokļa apjoma samazināšanās to (reģionu – red.) budžetā, taču negatīvo efektu daļēji kompensēs stabilais fizisko personu ienākumu nodokļu, īpašumu nodokļu un akcīzes ienākums," – secināja AKRA analītiķi.

Krievijas Ekonomiskās attīstības ministrija prognozē: 2018. gadā Krievijas IKP pieaugs par 1,9%, 2019. gadā pieaugums samazināsies līdz 1,4%, bet 2020. gadā atkal paātrināsies līdz 2%. Ministrija uzskata, ka 2019. gads būs sarežģīts, ņemot vērā pielāgošanos lēmumiem budžeta un nodokļu politikas jomā.

79
Pēc temata
Somija pasargāja pierobežas sadarbību ar Krieviju no sankcijām
Austrijas vicekanclers aicina atcelt sankcijas pret Krieviju
Bundestāgā paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju kaitē Eiropai
Četri sankciju gadi vējā: Merkele apmeklēs Putinu
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

4
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

4
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

24
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
24
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru