Plāksnīte uz SVF ēkas

SVF pastāstīja, kas varētu kavēt Latvijas ekonomikas izaugsmi

578
(atjaunots 11:26 03.07.2018)
Šogad Starptautiskais Valūtas fonds prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 3,7%.

RĪGA, 3. jūlijs — Sputnik. Ierobežotais darba tirgus Latvijā var radīt nopietnas grūtības no vidēja un ilgtermiņa ekonomikas izaugsmes viedokļa, paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas Latvijā vadītāja Īva Petrova.

Portāls rus.db.lv, atsaucoties uz SVF ekspertiem, informē, ka emigrācijas rezultātā Latvijā joprojām krītas nepieciešamo darba iemaņu līmenis un līdz ar darbaspēka samazināšanos pieaug algas, tāpēc samazinās konkurētspēja. Darba spēka novecošanās ilgtermiņa perspektīvā var samazināt atdevi. 

Galvenā uzmanība reformu jomā jāpievērš ierobežojumu samazināšanai darba tirgū un strukturālajam bezdarbam, uzskata SVF. Šīs reformas ietver plašāka iemaņu pielietojuma un uzlabošanas politiku, mitekļa pieejamības uzlabošanu, minimālās algas struktūras pārvērtēšanu un darbaspēka imigrācijas atbalstu. Tāpat reformas, kas sekmē ražotspēju kļūs par izšķirošo faktoru, lai ekonomika varētu pārvarēt demogrāfiskās izmaiņas, kas saistītas ar ilgtermiņa izaugsmi.

Fonds prognozē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme būs mērena, makroekonomiskie rādītāji joprojām būs pietiekami augsti, bet fiskālā deficīta, tekošā konta deficīta un valsts parāda līmenis joprojām būs mērens, finanšu sistēma būs stabila.

Latvijas valdībai nāktos izmantot šo iespēju, lai pastiprinātu reformu īstenošanu, pievēršot uzmanību darba tirgum, ceļot darbaspēka produktivitāti un atbalstot investīciju izaugsmi. Finanšu sektora stabilitāte ir jāuzlabo, turpinot cīņu pret naudas atmazgāšanu, un uzmanīgi vērtēt banku darbības modeļa izmaiņas ārvalstu klientu apkalpošanas jomā.

SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi 2018. gadā par 3,7%, pateicoties ES struktūrfondiem un algu pieaugumam, taču ārējais pieprasījums saruks.

Darba tirgus krasāka sašaurināšanās un fiskālā cikliskuma pastiprināšanās var novest pie sabalansētības zuduma un iespējamas "sasilšanas", kā rezultātā ekonomikas izaugsme palēnināsies.

578
Pēc temata
Nodrošiniet darbu, mājokli un skolu: apstākļi Latvijā biedē emigrantus
Kučinskis par emigrantiem: Anglijā alga ir reizi nedēļā, un krodziņš blakus
Problēmas ar dokumentiem un nodokļiem: kāpēc Latvijas iedzīvotāji klusē par emigrāciju
Latvija visus integrēs: ĀM gaida emigrantu masveida mājāsbraukšanas vilni
Eiro naudaszīmes un kalkulators, foto no arhīva

Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19

20
(atjaunots 12:34 29.10.2020)
2020. gadā Latvijā ienāca divas reizes vairāk investīciju, nekā pērn, lai gan visā pasaulē investīciju kritums sastādījis 30%; speciālisti saista šādu dinamiku ar Latvijas sniegumiem pirmā koronavīrusa viļņa laikā.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Kaspars Rožkalns paziņoja, ka 2020. gadā iestāde piesaistījusi divas reizes vairāk līdzekļu, nekā 2019. gadā. Kopumā investīcijas šogad sastādīja 294 miljonus eiro, raksta Lsm.lv.

Saskaņā ar ANO datiem, pasaules investīciju zaudējumi koronavīrusa dēļ sastādīja 30%, tomēr Latvijai izdevās veiksmīgi pārdzīvot šo periodu un piesaistīt investoru uzmanību.

Rožkalns uzsvēra, ka aģentūra īsteno stratēģiju, kuras mērķis ir fokusēties uz investoriem, kuri kļūs par preču un pakalpojumu eksportētājiem, kas turpmāk atnesīs lielu peļņu. Piemēram, svarīgu nišu ieņem IT kompānijas, tai skaitā baltkrievu. LIAA vadītājs pastāstīja, ka uz Latviju šobrīd plāno pārcelties aptuveni 1000 darbinieku no Baltkrievijas IT sektora. Sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju aģentūra palīdzēja baltkrievu speciālistiem atvērt kontus Latvijas bankās, tādēļ visas prasības, attiecībā uz naudas atmazgāšanu, darbiniekiem ir izpildītas.

Iepriekš vēstīts, ka Baltkrievu investoriem izstrādāta īpaša atvieglota pieteikumu iesniegšanas kārtību – "koridora pieeja". Uzņēmumiem, kuri vēlas pārcelt darbību uz Latviju, jāaizpilda standartizēta anketa par uzņēmumu. Pēc tam šīs anketas tiek izsūtītas Latvijas bankām, kuras diennakts laikā izvērtē, vai vēlas sākt sarunas. Savukārt lēmumu, ar kuru no attiecīgajām bankām sākt pārrunas, pieņem Baltkrievijas uzņēmums.

Baltkrievijas uzņēmumu pieteikumus paātrinātā kārtībā izskata komanda, kurā strādā Ekonomikas ministrijas un LIIA pārstāvji sadarbībā ar citiem resoriem. Nākas risināt jautājumus, kas saistīti ne tikai ar kontu atvēršanu, bet arī, piemēram, ar uzturēšanās atļauju piešķiršanu speciālistiem un viņu ģimenēm.

20
Tagi:
LIAA, investīcijas, koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Var atjaunot dīkstāves pabalstus: Kariņš ir apmierināts ar situāciju Latvijas ekonomikā
Covid-19 liek Latvijas iedzīvotājiem atteikties no ikgadējā atvaļinājuma
ES eksperti: Latvija labi pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

"jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"

52
(atjaunots 16:19 28.10.2020)
2021. gada budžets liecina par izmisumu, uzskata neatkarīgais Saeimas deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Galvenais punkts Latvijas budžetā 2021. gadam – beidzot izpildīt solījumu par algu pielikumu mediķiem. Tomēr metodes tā izpildei ir apšaubāmas, uzskata Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Valsts galveno finanšu dokumentu viņš nosauca par "izmisuma budžetu".

"Izmisuma budžets. Tāds, šķiet, ir visaptverošākais šī projekta raksturojums. Tas nebūt nav noticis Covid-19 dēļ. Visa budžeta galvenais mērķis ir beidzot izpildīt Saeimas pieņemto likumu par būtisku atalgojuma pieaugumu mediķiem. Tam pakļauts gandrīz viss pārējais. Tikai vai tā nebūs Pirra uzvara? Metodes mērķa sasniegšanai ir gaužām apšaubāmas," Dombrovskis pastāstīja savā lapā Facebook.

Viņš uzskaitīja budžeta galvenos punktus, kas, pēc viņa domām, ir apšaubāmi no sociālā taisnīguma un ekonomikas attīstības viedokļa.

"Atņemt līdzekļus pašvaldībām (ienākumu nodokļa pārdalīšana), iznīcināt mazajam biznesam un pašnodarbinātajiem labvēlīgus nodokļu režīmus. Kā būs ar pārējiem? Skolu un bērnudārzu skolotājiem? Augstskolu pasniedzējiem? Policistiem un ugunsdzēsējiem?

Toties aizsardzības ministram viss ir kārtībā. Viņa budžets nākamam gadam – tie vairs nav obligātie 2% no IKP. Tur jau ir visi 2,4% - no IKP. Tas ir, vēl 120 miljoni eiro. Salīdzinājumam – mediķiem trūka 183 miljonu.

Labklājības ministrijai – vērā ņemams izdevumu pieaugums sociālajiem pabalstiem. Tikai lielākā daļa (par 71 miljonu eiro) – Satversmes tiesas lēmumu dēļ. Tas ir – piespiedu kārtā.

Satiksmes ministrs Linkaits par savu sfēru un plāniem tuvākajiem trim gadiem runāja maz. Parādīja prezentāciju ar 30 slaidiem, bet ne vārda par tranzīta nozari. Ne vārda par to, kā klājas vairāk nekā 280 miljoniem eiro no nodokļu maksātāju naudas airBaltic, vai tiem drīz nevajadzēs papildinājums.

Ar lielu interesi vēroju Finanšu ministriju un tās revolucionāro pārliecību, ka ir jāsalauž īpašie nodokļu režīmi mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Diemžēl loģiskie argumenti pret šo revolucionāro pārliecību ir bezspēcīgi.

Uz ārlietu, tāpat kā uz aizsardzības rēķina pie mums netaupa. Ārlietu ministrs Rinkēvičs plāno nākamgad tomēr atvērt jaunu vēstniecību Austrālijā – 888 tūkstoši eiro.

Bet kā ir ar mūsu ambīcijām ekonomikā? Arī šajā ziņā ir ļoti interesanti. Ekonomikas ministrs Vitenbergs uzskata, ka eksporta izaugsmei un darba vietu radīšanai vajadzīgs jauns valsts tēls. Par 3,9 miljoniem eiro. Bija dziedošā zeme. Bija magnētiskā Latvija. Laikam jau saprata, ka neviens no šiem nosaukumiem nesarūpēs eksporta pieaugumu. Tomēr ministrs neskumst – iztērēs vēl gandrīz četrus miljonus eiro jaunam "tēlam". Ja nu pēkšņi izdosies? Nu, vismaz kāda PR aģentūra labi nopelnīs," uzrakstīja Dombrovskis.


52
Tagi:
budžets, airBaltic, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Prezidentam - 7 tūkstošus eiro: jaunā reforma cels ierēdņu algas
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija
"Arī Ulmani netiesāja par apvērsumu": Šmits par to, kāpēc nevar pieņemt budžetu attālināti
Latvijas Saeimas ēka, foto no arhīva

Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu

0
(atjaunots 20:15 29.10.2020)
Valdības iecere ņemt uzskaitē visus iedzīvotājus, kas pelna mazāk nekā 500 eiro mēnesī, radījusi vētrainu atbalsi sociālajos tīklos.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Dziļu iespaidu sociālo tīklu lietotājiem radīja labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) vārdi, kura apsolīja no 1. janvāra ne tikai minimālās algas pacelšanu līdz 500 eiro, bet arī jaunu sociālo iemaksu uzskaites un sociālo dienestu darba kārtību.

Tagad tiem cilvēkiem, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepelna šos 500 eiro mēnesī, būs jāiesniedz dokumenti sociālajā dienestā, un ar katru šādu cilvēku strādās konsultanti.

Viņiem nenāksies reģistrēties kā maznodrošinātajiem, bet viņiem būs jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kurš novērtēs, vai tiešām šim cilvēkam nav iespējas pelnīt vairāk, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus, paskaidroja Petraviča.

Šāda pieeja izraisīja sašutuma vētru ne tikai sociālo tīklu lietotāju, bet arī politiķu vidū.

"Sociālās apdrošināšanas vienota šablona akla uzspiešana visiem valsts iedzīvotājiem izjauks uzņēmējdarbību, samazinās ekonomikas konkurētspēju, un kopumā dārgi izmaksas valstij ilgtermiņā. Nav pārsteigums. Vājākie labklājības un ekonomikas ministri 30 gados," komentēja ideju ar nodokli Twitter ekonomists un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

​Daudz asākus epitetus izvēlējās situācijas aprakstam avīzes Diena komentētājs Romāns Meļņiks, kurš savu dusmu pilno rakstu nosauca "Kariņa neokomunistu valdības patiesā seja".

"Nedēļas sākumā ar klaji komunistiskiem vēstījumiem šokēja labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV). Ja personas ienākumi nesasniegs minimālās algas apmēru, lai nemaksātu kā no minimālās, cilvēkam būšot jāvēršas sociālajā dienestā, kur tikšot vestas pārrunas ar attiecīgo personu (gluži kā padomju laikos ar tā dēvētajiem liekēžiem). Bet tas vēl nav viss – tādai valsts ieskatā par maz strādājošai personai būšot jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās, katrs tikšot arī brīdināts, ka gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini. Nu, sakiet vēl, ka pie varas atkal nav komunisti!" sūrojas publikācijas autors.

​Sociālo tīklu lietotāji kvēli atbalstīja Romāna Meļņika viedokli.

"Katram, katram, katram ir jāizlasa šis raksts, jo tas ir par mūsu nākotni, precīzāk - nākotnes važām, ko klusībā kaļ Reira - Jaunzemes - Vienotības mafija. No labi apmaksātas aizdomīgu ierēdņu armijas miera tāpat nebūs – sauks uz pratināšanu," atzīmēja uzņēmējs no Daugavpils Andrejs Faibuševičs.

​​"Vakar aizdomājos, ka Latvijas laukos, kur daudziem ikmēneša ienākumi ir zem 500€, šī reforma nozīmēs vienu no 3 variantiem: a) cilvēku aizbraukšanu no laukiem; b) aiziešanu pelēkajā zonā; c) dzīvi uz nabadzības robežas. Malači "Jaunā Vienotība"," uzskata Dainis Gžibovskis.

​​"Šķiet, valdībā slepeni izsludinātas sociālistiskās sacensības ar nosaukumu "Stulbākā un valstij kaitīgākā ideja". Patlaban līderos izrāvušies vairāki spilgti sociālistiskā darba varoņi. Taču nojaušams, ka šis darba kolektīvs vēl pārsteigs ar jauniem paraugdemonstrējumiem," sarkastiski raksta Guntars Gūte.

​​"Skatos uz to visu kā uz cirku. Interesanti, kāds būs darbības algoritms, ja cilvēks nesadarbosies ar socdienestu/negrābs lapas. Ieradīsies konsultante un pie rokas aizvedīs spaidu darbos?" interesējas Līva.

​​"Vecs ka pasaule! Šajā gadījumā vecs kā es! 80tajos šo jau pieredzēju pie komunistiem! Mums komunisti pie varas?!" retoriski vaicā lietotājs riekstiņš.

​Atgādināsim, ka iepriekš Finanšu ministrija paziņoja, ka no 2021. gada minimālo algu pacels no esošajiem 430 līdz 500 eiro.

Aizritējušajā pavasarī, pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes iestāšanās, noskaidrojās, ka trešā daļa cietušajās nozarēs strādājošo pelna mazāk nekā minimālo algu. Tas pamudināja valdību izlemt, kā panākt sociālās garantijas visiem darbiniekiem, tai skaitā nodarbinātajiem atvieglotajos nodokļu režīmos.

No 2021. gada 1. jūlija plānots ieviest obligātās minimālās sociālās iemaksas visiem strādājošajiem.

0
Tagi:
sociālie tīkli, nodokļu reforma, Latvija
Pēc temata
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Valdība nerēķinās ar cilvēku interesēm": ZZS aicina uz protesta akciju "Atdod karoti"
Mikrouzņēmumu režīma reorganizācija atstās bez darba desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju
Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: mikrouzņēmumu īpašniekiem jāpadomā par nākotni