Rīgas osta

Latvijas tranzītu glābj sliktie laikapstākļi un remontdarbi Ustlugā

62
(atjaunots 19:26 28.06.2018)
Latvijas Dzelzceļš šogad cer pārvest apmēram tādu pašu kravu daudzumu, kāds bija 2017. gadā, viens no faktoriem, kas spēlē par labu LDz, Krievijas Ustlugā uzsāktie remontdarbi, paziņoja Edvīns Bērziņš.

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Neskatoties uz apkures sezonas beigām, ogļu apjoma pārvešana caur Latvijas teritoriju un tā pārkraušana vietējās ostās otrajā ceturksnī turpināja palielināties, to ietekmējis vagonu izkraušanas sistēmas remonts Krievijas Ustlugas ostā, pastāstīja Latvijas Dzelzceļa (LDz) prezidents Edvīns Bērziņš intervijā Neatkarīgā Rīta Avīze.

Bērziņš atzīmēja, ka šī gada pirmajā ceturksnī pa dzelzceļu tika pārvests ap 12 miljoniem tonnu kravu, kas ir par 2,2 miljoniem mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Taču kompānijas bijusi gatava šādam kritumam — 2017. gada sākumā Latvijas tranzītam par labu nospēlēja nelabvēlīgie laikapstākļi Krievijā — sala dēļ Krievijas ostas Baltijas jūrā aizsala, un kravu nosūtītāji īstenoja pārkraušanu Latvijas ostās.

"Ļoti bieži, kad citur ir nelabvēlīgi laika apstākļi, tas Latvijas tranzītam ir ļoti izdevīgi. Kad ziemā ir stiprs sals un Krievijas ostas aizsalst, tad tas mums palīdz noturēt tranzīta apjomus," pateica Bērziņš.

Šogad pirmajā ceturksnī tādu salu nebija un pārvadājumu apjoms caur Latviju samazinājās.

Taču aprīlī un maijā, kā arī jūnija sākumā bija vērojams pārvadājumu apjoma pieaugums, salīdzinot ar gada sākumu, kaut gan parasti līdz ar apkures sezonas beigām, naftas produktu un ogļu pārvadājumu apjomi samazinās. Par ogļu pārkraušanas izaugsmi Latvijā kļuva vagonu izkraušanas sistēmas remontdarbi Krievijas Ustlugā.

"Tāpēc pārvadātāji izmantoja iespējas, ko sniedz Latvijas ostas. Mēs analizējam, kurās ostās kādi darbi tiek plānoti, un tas mums palīdz prognozēt kravu apjomu. Šobrīd varu prognozēt, ka šogad tiks sasniegti visai līdzīgi apjomi kā pagājušajā gadā, ja, protams, nenotiks kādi pēkšņi politiski notikumi, netiks ieviestas jaunas sankcijas vienam pret otru vai kas tamlīdzīgs," pateica Latvijas Dzelzceļa vadītājs.

Tai pat laikā viņš norādīja, ka tradicionālie kravu veidi (akmeņogles un naftas produkti) nav vienīgie kravu pārvadājumus veidojošie pa Latvijas dzelzceļiem, pieaug pieprasījums  arī konteineru pārvadājumiem. Ķīnas kravas, uz kurām tik ļoti cerēja Latvija, pagaidām nav atnākušas, taču tiek rosināti reģionālā mēroga projekti.

"Ne velti šobrīd attīstās vairāki ne tikai globāla, bet arī reģionāla mēroga projekti, kuros esam aktīvi iesaistīti — kravas ekspresvilciens Minska-Rīga, Baltijas valstu kopprojekts Amber Train un citi," pateica LDz prezidents.

Viņš piebilda, ka Latvijas Dzelzceļš savā attīstības plānā lielāko likmi liek uz tehnoloģiskiem risinājumiem, tostarp, informācijas tehnoloģiju izmantošanas palielinājumu drošības celšanai, pārvadājumu organizēšanai un darba efektivitātei.    

62
Pēc temata
Gasparjans par biznesu Latvijā: prom uz Krieviju
Paiders: Latvijas tranzīts strauji krīt, un ir laiks nosaukt cenu mūsu sabiedrotajiem
Uzņēmējs: termināļi Latvijā izmisīgi cīnās par graudiem no Krievijas
Ustjluga palielina pārkrauto ogļu apjomu. Latvija zaudējusi 26% apjoma
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

30
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

30
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

43
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

43
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu