Eiro naudaszīmes

West Kredit vadītājs pastāstīja, kad tiks slēgtas Finanšu ministrijas "solītās" bankas

29
(atjaunots 11:46 16.06.2018)
Divas vai trīs bankas var zaudēt licenci, taču tikai pēc Saeimas vēlēšanām, jo patlaban tas nevienam nav izdevīgi, uzskata AS West Kredit vadītājs Sergejs Maļikovs.

RĪGA, 16. jūnijs — Sputnik. Par to, kāpēc ASV bija tik kategoriskas pret ABLV Bank, kad gaidīt vēl 10 Latvijas banku likvidāciju un kādu signālu maksātnespējas administratoriem sūtīja Mārtiņa Bunkus slepkavība, intervijā Dienas Bizness pastāstīja AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs.

Viņš pauda uzskatu, ka Latvijas bankām ir jāpārtrauc darbs ar nerezidentiem. Šādi ieteikumi nākuši jau vismaz kopš pērnās vasaras. Taču tas bija daudzu banku galvenais bizness, tāpēc ieteikumi līdzinājās padomam slēgt darbību.

"Jau tajā laikā (2017. gadā – red.) FKTK runāja, ka vajagot samazināt darbu ar nerezidentiem, ka esot tādas nostādnes un rekomendācijas, lai visu to samazinātu. Ar nerezidentiem faktiski tika saprasti nevis visi nerezidenti, bet Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas pilsoņi, būtībā bijušās PSRS valstis. Jau pagājušajā gadā runāja par modeļa maiņu. FKTK visām bankām prasīja jaunus biznesa plānus, jautājot, kā tās strādās, samazinot nerezidentu īpatsvaru. Bet nerezidenti taču deva pamata ienākumus lielākajam banku skaitam!" — atgādināja Maļikovs.

Taču FinCEN paziņojumi nepārsteidza ne Latvijas bankas, ne valdību. "Tā taču bija jau kopējā nostāja – nestrādāt ar nerezidentiem, strādāt ar Latvijas klientiem, samazināt nerezidentu daļu," — uzsvēra baņķieris.

Pie tam, pēc Maļikova domām, ABLV Bank varēja mēģināt glābt, jo tā, tāpat kā citi tai līdzīgie uzņēmumi ir svarīgi Latvijas ekonomikai.

"Luksemburgā, Kiprā, Maltā un vēl daudz kur pasaulē strādā ar šiem nerezidentiem. Un visas šīs valstis un to valdības aizstāv savas intereses un savas bankas. Aizkraukles banka, Rietumu banka – šādas bankas pelnīja pa astoņdesmit miljoniem gadā. Cik šādu uzņēmumu mums Latvijā ir? Uz rokas pirkstiem var izskaitīt," — atzīmēja Maļikovs.

Pēc viņa domām, Latvijas varasiestādes nolēma neaizstāvēt bankas ģeopolitikas dēļ – amerikāņi cenšas apgrūtināt dzīvi naudas pārvaldes jautājumos bijušajiem PSRS pilsoņiem: krieviem, baltkrieviem un ukraiņiem.

"Jāsaprot, ka arī šī rīcība nebija vērsta pirmām kārtām pret kādas bankas akcionāriem, bet pret tās klientiem, kurus grib ierobežot. Taču, protams, tas nav normāli, ka piektdien vēl viss bija kārtībā, bet pirmdien jau bankā ierodas FKTK darbinieki un atslēdz SWIFT norēķinus. Bankai bija ļoti lieli aktīvi, ļoti liels pašu kapitāls, ļoti liels kredītportfelis, ļoti daudz brīvu naudas līdzekļu. Skaidrs, ka, ja viņiem neatslēgtu SWIFT, viņi mierīgi varētu atdot atpakaļ visiem nerezidentiem naudu, un tad viņiem vēl paliktu vienu miljardu liels kredītportfelis," — paskaidroja eksperts.

Viņš atzīmēja, ka atslēgšana no SWIFT ir tīšs solis, politisks lēmums, kas "aizklapēja" banku ciet.

Līdz oktobrim nevien ciet netaisīs

Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka problēmas, iespējams, radīšoties vēl 10 bankām. Taču, pēc Maļikova domām, pirms Saeimas vēlēšanām nevienu noteikti neaizvērs.

"Varu jūs nomierināt. Līdz 6. oktobrim nevienu banku neaizvērs, jo tam ir lieli politiski riski, tas var negatīvi ietekmēt valdības tēlu," — teica eksperts.

Viņš uzskata, ka pašreiz jau valda pirmskrīzes situācija un vēl vienas bankas slēgšana sāpīgi sitīs pa politiķu reitingu.

"Ko finanšu ministre ar savu izteikumu domāja? Protams, to, ka šīm desmit bankām ir nerezidentu bankas modelis, tām faktiski nav Latvijas klientu. Kāds ir šo nerezidentu banku modelis? Tiek savākta nauda no bijušās PSRS teritorijas, gluži vienkārši tāpēc, ka pie mums te ir klusi un mierīgi. Tā tiek ieguldīta vērtspapīros, vai arī tiek izsniegti kredīti tiem pašiem nerezidentiem, kuri nevēlas ņemt kredītus kādā skandināvu bankā. Šo modeli grib likvidēt. Domāju, ka licenci var pazaudēt kādas divas trīs bankas. Bet tikai pēc Saeimas vēlēšanām, jo tagad nevienam tas nav izdevīgi," — teica Maļikovs.

Brīdinājums no Austrumiem

Eksperts pauda savu viedokli arī par maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Pēc Maļikova domām, slepkavas nav no Latvijas. Viņš uzskata, ka šie cilvēki saistīti ar kādu, kas neapmierināts ar Trasta komercbanka likvidāciju.

"Trasta komercbankā bija ļoti daudz nerezidentu naudas – no Kazahstānas, Uzbekistānas, Azerbaidžānas, protams, Ukrainas. Bet cilvēki tur ir pietiekami skarbi. Savukārt maksātnespējas administratori bieži izvairās no konkrētas atbildes. Jautājumus nerisina, velk garumā. Tas ir bezprecedenta gadījums. Taču jūs saprotat, ka bija cilvēki, kas Trasta komercbankā turēja miljonus. Bet viņi ne tikai nedabūja savu naudu, bet nedabūja pat konkrētu atbildi, kad un cik. Tāpēc Bunkus slepkavība bija zīme. Tas bija vēstījums maksātnespējas administratoru "rasei" no cilvēkiem no Austrumiem, kuriem ir cita izpratne par dzīvi, par to, ko drīkst un ko nedrīkst," — noslēgumā norādīja Maļikovs.

29
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (51)
Pēc temata
Bloomberg: Latvijas Bankas vadītājs nevarēs apmeklēt ECB sēdi Rīgā
Ārzemnieki izņēmuši no Latvijas bankām vairāk nekā divus miljardus eiro
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
Bloomberg: Latvija nav vienīgā ECB problēma
Danske Bank aiziet no Baltijas