Bankas ABLV ēka

Latvija atteica amerikāņiem ABLV Bank likvidēšanas uzraudzībā

79
(atjaunots 17:52 11.06.2018)
ASV iestājas pret Latvijas Ernst & Young auditoru piesaistīšanu ABLV Bank pašlikvidācijas procesa kontrolēšanai, savukārt Rīga uzstājas pret amerikāņu kompānijas Kroll speciālistu piesaistīšanas.

RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Latvijas ierēdņi atteikušies no plaši pazīstamās amerikāņu kompānijas Kroll piesaistīšanas ABLV Bank likvidācijas uzraudzībai, vēsta rus.tvnet.lv.

Kroll speciālistus piesaistīja izmeklēšanai, kad pirms četriem gadiem Moldovā no trim lielākajām bankām dienas laikā pazuda viens miljards eiro. Izmeklēšanas laikā Kroll noskaidroja, ka krāpnieki izmantojuši arī Latvijas bankas – Aizkraukles banku, Latvijas Pasta banku un Privatbank.

Taču Latvijas valdības maija sēdē ierēdņi atteicās no idejas piesaistīt Kroll ekspertus ABLV bankas likvidācijas uzraudzībai, apgalvo raidījums Nekā personīga.

Latvija iestājas par britu auditoru un konsultāciju kompānijas Ernst & Young ekspertu piedalīšanos ABLV Bank pašlikvidācijas procesa kontrolēšanā. Taču Amerika iestājusies pret EY auditoru piesaistīšanu – iebildumi, iespējams, ir saistīti ar to, ka šī firma savulaik veikusi bankas pasūtītos auditus. 

Neformāli tika ieteikts izmantot šīs pašas auditoru firmas pārstāvjus Polijā. Šie auditori jau paviesojušies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), savukārt piektdien viņi devušies uz ASV, ali satiktos ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem.

Eiropas centrālā banka
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Atgādināsim, ka 13. februārī ASV Finanšu ministrijas struktūra Finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas banku ABLV par naudas atmazgāšanu un ieteica bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. Turklāt FinCEN norādīja, ka ABLV uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības raksturoja kā kliedzošus apmelojumus.

26. februārī akcionāru ārkārtas sēdē ABLV Bank pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

Eiropas Centrālā Banka (ECB) pieņēma lēmumu neglābt banku un uzsākt tās likvidācijas procesu. FKTK, pildot ECB instrukcijas, kopš 19. februāra ieviesa ierobežojumus maksājumu operācijām ABLV Bank, savukārt naktī uz 24. februāri, ņemot vērā to, ka ECB nelika atcelt bankai noteiktos ierobežojumus, pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai nodrošinātu garantēto atlīdzinājumu izmaksāšanu bankas klientiem.

Šī gada maijā ABLV Bank un tās lielākie akcionāri iesniedza Eiropas Savienības tiesā prasības pret ECB un Vienoto noregulējuma valdi (VNV). 

Prasībās tiek minēti šo struktūru pārkāpumi, kuri tika pieļauti attiecībā pret banku, — pilnvaru pārsniegšana, līdzvērtības un vienādas attieksmes principu neievērošana un citi. Tāpat prasībās tiek uzskaitīti nopietni iebildumi pret to, kā tika pieņemti lēmumi attiecībā pret banku.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Ieva Upleja pastāstīja, ka FKTK vēl nav pieņēmusi lēmumu sakarā ar ABLV Bank iesniegto pašlikvidācijas pieteikumu. Upleja pastāstīja, ka, lai gan ABLV akcionāri pieņēmuši lēmumu par pašlikvidāciju jau februārī, un iesniegumu FKTK saņēmusi martā, pēc 20. maija Komisija saņēmusi izvērtēšanai jaunus dokumentus par bankas pašlikvidāciju. Tagad, saskaņā ar likumu, komisijai jāpieņem lēmums 30 dienu laikā pēc pēdējo dokumentu saņemšanas.

79
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
ABLV iesūdzējusi tiesā Eiropas Centrālo banku
Bloomberg: Latvija nav vienīgā ECB problēma
Politiķi uzskata ABLV pašlikvidāciju par pozitīvu faktoru
Kučinskis par ABLV lietu: mēs nevēlamies kļūt par ES Šveici
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

6
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

6
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

24
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

24
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

0
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

0
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā