Cienījama vecuma sieviete rāda, kādā stāvoklī ir viņas dzīvoklis

Šaurībā, taču bez parādiem: kāpēc Latvijas iedzīvotāji nevēlas investēt mājokļos

49
(atjaunots 19:11 11.06.2018)
Latvijā hipotekāro kredītu parādu procents ir viens no zemākajiem Eiropā un liels ir iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo savā mājoklī bez parādiem. Nekustamā īpašuma tirgus eksperti to uzskata par problēmu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Investīcijas mājokļos 2016. gadā Latvijā sastādīja tikai 2% iekšzemes kopprodukta (IKP), un šis apjoms vairāk nekā par pusi atpaliek no vidējā rādītāja ES, raksta avīze "BIZNES Segodņa".

Ja Latvijas iedzīvotāji investētu mājokļos tik lielu savu ienākumu daļu, kā vidējais ES iedzīvotājs, jaunu mājokļu būvniecībā un esošo rekonstrukcijā gadā papildus ieplūstu 900 miljoni eiro, paziņoja bankas Luminor Makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA organizētajā konferencē "Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?".

Nekustīgās bagātības

Strautiņš iepazīstināja konferences dalībniekus ar saviem Latvijas nacionālās bagātības aprēķiniem. Viņš uzsvēra: saskaitot visu iedzīvotāju aktīvus un atņemot parādus, Latvijas iedzīvotāju kopējā bagātība 2016. gadā sasniedza ap 60 mlrd. eiro (aptuveni 230% no IKP) jeb apmēram 30 tūkst. uz vienu iedzīvotāju, kas ir tuvu vidējam ES rādītājam.

"Mājokļi Latvijā ir loti liela daļa no nacionālās bagātības — 30 miljardi eiro, turklāt par šiem mājokļiem Latvijas iedzīvotāji bankām ir parādā ļoti nelielu to vērtības daļu. Tomēr mums ir ļoti maza finansiālā bagātība, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Turklāt no mājokļu vērtības ¾ veido mājokļi Rīgā un Pierīgā, kur dzīvo aptuveni puse no mūsu valsts iedzīvotājiem. Tas ir likumsakarīgi: tur, kur iedzīvotāji grib dzīvot, kur trūkst mājokļu, tur arī mājokļu vērtība ir salīdzinoši liela," — klāstīja P. Strautiņš.

Lai arī mājokļu finansiālā un prakstiskā vērtība ir liela, Latvijas iedzīvotāji otrās neatkarības gados tajā iegulda maz. Patlaban, kad naudas cilvēkiem ir vairāk nekā jebkad, investīcijas joprojām ir mazas.

ES valstu vidū Latvija ieņem otro vietu no beigām, rēķinot investīcijas mājokļos pret IKP rādītāju. 2016. gadā Latvijā ieguldījumi mājokļos sasniedza tikai 2% IKP, kas vairāk nekā uz pusi atpaliek no vidējā rādītāja ES — 5%. Salīdzinājumam: igauņi jau ir pārspējuši vidējo ES rādītāju, bet Lietuvā ieguldīti 3% no IKP. ES ir valstis, kurās ieguldījumu dinamika ir vēl straujāka. Līdera vietu ieņem Somija (vairāk nekā 6% no IKP), lai arī šīs valsts ekonomika kādu laiku grima stagnācijā.

"Mums tā ir ļoti liela, neizmantota iespēja, jo katrs procentpunkts no IKP veido gandrīz 300 miljonus eiro. Ja Latvijas iedzīvotāji investētu mājokļos tik daudz, cik to dara "vidējais ES iedzīvotājs", jaunu mājokļu būvniecībā un esošo rekonstrukcijā gadā papildus ieplūstu 900 miljoni eiro," — apgalvoja ekonomists.

Šaurībā, taču bez parādiem

Latvijas iedzīvotājiem ir pamats uzlabot dzīves kvalitāti: istabu skaits un mājokļa platība uz vienu ģimenes locekli un uz vienu iedzīvotāju, pārapdzīvotība un citi rādītāji liecina, ka Latvija ieņem "antilīdera" vietu ES — Latvijā vairāk nekā 40% no ģimenēm ziņo par pārapdzīvotības problēmu (ES — aptuveni 15%).

Tā kā mājokļa vidējā platība ir salīdzinoši maza, tā finansēšanai (uzturēšanai un iegādei) latvieši tērē diezgan mazu daļu izdevumu: 2016. gadā starp mājsaimniecību izdevumiem vairāk nekā 20% tika tērēti par mājokli, ūdens, elektrības, gāzes un citu kurināmo apmaksu. 

Pie tam Latvijas iedzīvotājiem esot pietiekami liels aizņemšanās potenciāls. No mājokļu nacionālās bagātības — 30 mljrd. eiro (2016. g.) hipotekāro kredītu portfelis pašlaik veido 4,3 mljrd. eiro, bet  70% cilvēku dzīvo mājokļos, kas tiem pieder un kuriem nav nekādu finansiālo saistību (piemēram, Nīderlandē tādu ir mazāk nekā 10%).

Vidējās algas attiecība pret iespēju iegādāties sērijveida dzīvokli Rīgā ir divreiz labāka nekā pirms iepriekšējā kredītu buma 2002.-2003. gadā. Aizņemšanās potenciāla esamību apliecina arī Eiropas banku federācijas dati: eirozonā vidējie mājsaimniecību hipotekārie parādi bija 40% IKP, Latvijā — tikai 16%, bet Igaunijā — pāri 30%.

"Ļoti labi, ka mūsu mājsaimniecības samazina finansiālos riskus, taču šādi tās neizmanto iespējas būvēt un renovēt mājokļus. Visi šie dati liecina, ka mēs joprojām dzīvojam stipri vēsā mājokļu tirgū. Domājams, ka divu līdz četru gadu laikā Latvijā nonāksim tur, kur mūsu kaimiņi ir šobrīd," — skaidroja eksperts.

49
Pēc temata
Parādjūgs: Latvijas iedzīvotāji ir miljardiem eiro parādā
Rīgā pieaudzis pieprasījums pēc lieliem dzīvokļiem
Kad Latvijas iedzīvotāji varēs atļauties izmest no galvas izdevumus
Ģimenes Kurzemē ir lielākie optimisti Latvijā