Šprotu ražotnē. Foto no arhīva

Rīgas šprotu ražotājs: Krievijas embargo liek mums žņaugt vienam otru

43
(atjaunots 12:50 01.06.2018)
Laiks, kad Latvija dominēja šprotu tirgū Krievijā, ir aizgājis uz visiem laikiem, uzskata ražotāji.

RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. Labākajā gadījumā Latvijas šprotes aizņems 10% Krievijas tirgus, tā ir vieta ekskluzīviem, dārgiem produktiem. Dominēšanas laiks aizgājis uz visiem laikiem, uzskata ražotāji.

No delikatesēm šprotes pārvērtušās par "gastropolitisku" produktu. Krievijas lēmums slēgt tirgu licis ražotājiem Latvijā "savilkt jostas", jo šis tirgus bija galvenais nelieliem ražotājiem, bet organizēt piegādes uz Eiropu vai ASV ir ļoti sarežģīti – tur attieksme pret Latvijas zivrūpnieku tradicionālo produktu ir pavēsa, teikts NTV materiālā.

Žurnālisti apmeklēja lielāko zivju pārstrādes uzņēmumu Latvijā "Brīvais vilnis". Faktiski tas ir pilsētveidojošs uzņēmums Salacgrīvā.

"Zvejnieku kolhozs bija jau 1949. gadā, un bija vecā rūpnīca otrpus upes. Tāpēc 1983. gadā jau uzbūvēja un nodeva ekspluatācijā jauno cehu," – pastāstīja zivju pārstrādes uzņēmuma tehnoloģiskā procesa kontrolieris Henrijs Babris.

Gandrīz visur rūpnīcā ir roku darbs. Zivis ir jāatlasa, vienmērīgi jāuzkar un jānostāda uz konveijera. Ražotnē nodarbināti 270 cilvēki. Taču varētu būt daudz labāk. Pirms Krievija ieviesa Baltijas šprotu importa aizliegumu, uzņēmumā strādāja aptuveni 500 cilvēki.

Zivju pārstrādes uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris pastāstīja, ka pēc Krievijas embargo ieviešanas ražotāji saskrējuši ar saviem piedāvājumiem, dempinga cenām, jo viņiem vajadzēja iztukšot noliktavas.

"Tā dempinga cena, kad slīkstošais ķeras pie salmiņa un piedāvā savu produkciju zem pašizmaksas, savu panāk, tas ir, rit tik agresīva cīņā, ka mēs (zivju pārstrādes uzņēmumi – red.) viens otru žņaudzam."

Cenu pēdās kritās arī produkcijas kvalitāte. Ne visiem, taču pats fakts atbiedēja dažus ārvalstu partnerus.

Šodien uzņēmums piegādā produkciju Itālijā, Izraēlā, Vācijā – vairāk nekā 40 virzienos. Taču kopumā dažu gadu laikā ražošanas apjoms rūpnīcā no 3 milj. bundžu mēnesī krities trīskārt.

Latvijas Zivrūpnieku asociācijas prezidents Didzis Šmits pastāstīja, ka nav vienkārši iekļūt rietumu tirgos, kur šprotes nav īpaši labi pazīstamas. Uz Krievijas tirgu Latvija piegādājusi produkciju no XIX gadsimta beigām, tur bija reāls pircējs, kurš, neskatoties ne uz kādām politiskām un ģeopolitiskām lietām, gribēja redzēt savā galdā šprotes.

Zivju pārstrādes uzņēmuma valdes loceklis un līdzīpašnieks Andris Bite norādīja, ka laiks, kad Latvija dominējusi Krievijas šprotu tirgū, ir pagājis uz visiem laikiem, un tā vairs nekad nebūs.

"Paliks ekskluzīvo, dārgo, kvalitatīvo šprotu vieta, tas, ko Krievijā vēl nav iemācījušies darīt. Mēs jau esam parēķinājuši tirgu un redzam, ka mūsu vieta jau būs, teiksim, līdz 10%," – teica Bite.

Nesenā prognoze – tas nav logs uz Eiropu, bet gan vēdlodziņš uz Krieviju, ko tā pati pavērusi diviem ražotājiem – pa vienam no Igaunijas un Latvijas. Tas notika pērn, taču līdz šim vēl nav piegādāta neviena partija, — rūpnīcas vienkārši nav bijušas gatavas tādam pārsteigumam.

2015. gada jūnijā Krievijas lauksaimniecības preču kontroles iestāde "Rosseļhoznadzor" ieviesa aizliegumu zivju produkcijas ievešanai Krievijā no Latvijas un Igaunijas sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekciju laikā, kā arī sakarā ar kancerogēnā benzopirēna esamību produkcijas sastāvā.

2017. gada decembra vidū "Rosseļhoznadzor" atcēla aizliegumu šprotu piegādēm uz Krieviju diviem Latvijas un Igaunijas uzņēmumiem. Atļauju piegādes atjaunošanai saņēma Latvijas uzņēmums SIA "Karavela" (zivju konservi), kā arī Igaunijas kompānija DGM Shipping AS (zivis un zivju produkcija).

43
Pēc temata
Latvijas šprotu ražotāja zaudējumi gada laikā divkāršojās
Tās nav šprotes: uz kā tagad balstās Latvijas un Krievijas tirdzniecība
Rūpnīcai, kas piegādā šprotes Krievijā, trūkst darbinieku
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs