Latvijas IKP pieaugs, bezdarbs saruks, bet algas - palielināsies
(atjaunots 12:40 01.06.2018)
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija prognozē Latvijai ātrāko ekonomikas izaugsmi un bezdarba samazināšanos Baltijas valstīs.RĪGA, 1. jūnijs — Sputnik. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prognozes liecina, ka šogad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 4,1%, nākamgad — par 3,6%, vēsta Grani.lv.
Tāpat OECD analītiķi uzskata, ka bezdarbs valstī 2018. gadā sastādīs 7,9%, nākamgad — 7,7%. Patēriņa cenu saskaņotais indekss Latvijā gan 2018., gan 2019. gadā pieaugs par 2,6%. Atzīmēts, ka šogad kvalificēta darbspēka trūkums Latvijā veicinās algu pieaugumu, savukārt lielā iekšējā pieprasījuma rezultātā saglabāsies ievērojams importa pieaugums.
Igaunijas IKP 2018. gadā varētu sastādīt 3,7%, nākamgad – 3,2%. Bezdarbs valstī pieaugs: 2018. gadā — 5,6%, 2019. gadā — 5,9%. Patēriņa cenas šogad pieaugs par 2,8%, nākamgad – par 2,5%.
Lietuvas IKP 2018. gadā prognozēts pieaugums 3,3% apmērā, 2019. gadā – 2,9%. Bezdarbs 2018. gadā sastādīs 6,6%, taču 2019. gadā kritīsies līdz 6,2%. Patēriņa cenu saskaņotais indekss 2018. gadā sastādīs 2,8%, bet 2019. gadā kritīsies līdz 6,2%.
Iepriekš vēstīts, ka 2018. gada pirmajā ceturksnī Latvija demonstrēja ātrāko ekonomikas izaugsmi OECD valstu vidū. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijas reālais IKP pieaudzis par 1,7%.
Otro vietu OECD valstu vidū ieņēmusi Polija ar 1,6%, trešajā vietā – Ungārija un Čīle (1,2%). Sliktāko rezultātu demonstrēja Japāna, kuras IKP šī gada pirmajā ceturksnī krities par 0,2%.
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
(atjaunots 09:39 24.11.2020)
Neraugoties uz to, ka ažiotāža saistībā ar ziņām par prezidenta Egila Levita algas palielināšanu ietekmēja atteikšanos no šīs rīcības, 2021. gadā tomēr tiks paceltas algas virknei valsts amatpersonu.RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Šobrīd notiek strīdi par to, vai ir pieņemami pandēmijas un krīzes periodā palielināt algas valsts amatpersonām. Tā, piemēram, 13. novembrī Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja Latvijas Valsts kancelejas finansējuma palielinājumu 2021. gadā.
Komisijas locekļi nolēma, ka Latvijas prezidenta alga varētu pieaugt līdz 6 260 eiro, savukārt viņa reprezentatīvie izdevumi – līdz 1 252 eiro. Lai gan sākumā 2021. gada valsts budžeta likumprojekts paredzēja, ka izdevumi prezidenta algai nepārsniegs 5 960 mēnesī, savukārt reprezentatīvie izdevumi nepārsniegs 1 192 eiro mēnesī.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pēc sabiedrības rezonanses saistībā ar šo ziņu, kā arī kritikas no opozīcijas deputātu puses Prezidenta kanceleja steigšus uzrakstīja vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājam Mārtiņam Bondaram ar aicinājumu nepiemērot 2021. gadā indeksāciju prezidenta algai.
Neskatoties uz Levita pieticību, 2021. gadā algas paaugstinājums tomēr skars vairākas valsts amatpersonas, raksta Press.lv. Algas paaugstinājums nākamgad paredzēts premjerministram, ministriem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem valsts administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem.
Savukārt Saeimas deputātu algas paliks esošajā līmenī, jo 2019. gadā algu paaugstinājums viņiem tika iesaldēts.
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
(atjaunots 16:39 23.11.2020)
Stividori centās nosūtīt Krievijai vēstuli ar lūgumu atbalstīt kravu plūsmu, taču Latvijas vēstniecība Krievijā to nesaskaņoja, uzskatot toni par pārāk lūdzošu; savukārt cita, Satiksmes ministrijas sagatavotā vēstule tika apstiprināta; par ko tajā tiek runāts.RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjoma kritumu Latvijā, vēsta "Nekā personīga".
Kravu kļūst aizvien mazāk
Situācija Latvijas tranzīta nozarē turpina pasliktināties. Vislielākais kritums tiek atzīmēts ogļu iekraušanā, ko Krievija jau sen grasījās novirzīt uz savām ziemeļrietumu ostām.
Sputnik / Sergey Melkonov
Galvenais Latvijas ogļu terminālis atrodas Rīgā, Krievu salā. Oktobrī bija plānots pieņemt vidēji 118 vagonus ogļu dienā, tā vietā nāca tikai 39.
Kopumā Latvijas ostās bija jāienāk 850 vagoniem dienā, tā vietā vidējais rādītājs oktobrī sastādīja 724 vagonus. Saskaņā ar operatīvo informāciju, novembrī situācija nedaudz uzlabojusies, taču izdarīt galīgos secinājumus vēl ir pāragri.
Traucē birokrātija
Latvijas transporta nozares vadība turpina ar cerību skatīties Krievijas virzienā. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtīja vēstuli savam kolēģim Jurijam Petrovam, Krievijas transporta ministra palīgam.
"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," noradīts vēstulē.
Reimanis vērš Krievijas kolēģa uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens.
Saskaņā ar vēstules autora apgalvojumu, oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu – klienti vēlējās piegādāt Latvijas ostām vairāk nekā 4800 vagonus ar oglēm, taču saskaņoti tika vien 279 vagoni. Novembrī nav saskaņoti 100% no pieteiktā apjoma.
"Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.
No Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu
Nesen "Latvijas Dzelzceļa" (LDz) vadība tikās ar Krievijas dzelzceļu kompānijas (RŽD) pārstāvjiem, lai apspriestu kravu piegāžu attīstību no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu. LDz jau veica aprēķinus šajā projektā, taču Krievija ieteica RŽD nepiedalīties tajā.
""Latvijas Dzelzceļa" vadība ir bijusi Kaļiņingradā un runājusi ar Kaļiņingradas puses pārstāvjiem par iespējām pārvadājums uz Sanktpēterburgas virzienu veikt caur Latvijas teritoriju.
Mēs esam ieinteresēti tajā, lai šādi pārvadājumu būtu, lai mūsu infrastruktūra būtu noslogota, tāpēc darām visu iespējamo pa dažādiem kanāliem, lai šie plāni īstenojas. Tā ir mūsu kopējā, tā ir Latvijas valsts vajadzība nodrošināt "Latvijas Dzelzceļa" infrastruktūrai darbu. Un mēs esam ieinteresēti katrā kravas tonnā, kas varētu nākt cauri Latvijai vai uz Latviju," pastāstīja Satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"Jurij Borisovič, kā Transporta darba grupas līdzpriekšsēdētājs, lūdzu Jūsu sadarbību konkrētā jautājuma risināšanā," teikts vēstulē.
Kotletes atsevišķi
Bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka šādas vēstules nepalīdzēs.
"Tā ir Krievijas politika. Krievijas politika tika veidota ne jau vakar un pagājušogad, bet apmēram gadu 15 atpakaļ. Un bija skaidrs, ka pamazām kravas caur Latviju ies arvien mazāk, mazāk un varbūt nemaz.
Ja mēs pazemosimies, mēs tiksim pazemoti vēl tālāk. Un nekāda pozitīva efekta tagad kādam, kas ir vājš un lūdzās, kaut kas tiks dots, tas nenotiks. Tā nav Krievijas stratēģija, tā nav Krievijas politika," uzskata Zatlers.
Satiksmes ministrijas vēstuli saskaņoja ar Latvijas ārlietu ministru un vēstniecību Krievijā. Nedz ministrs, nedz iestāde neuzskata, ka Latvijas pieeja ir divkosīga.
"Tomēr nodalīsim to politisko situāciju, kas ir Baltkrievijā, Krievijā, kas ir mūsu, teiksim, diskusijas ar Krieviju gan par vēsturi, gan par Krimu, gan par Ukrainu, kur mums ir domstarpības. Tāpat kā situācija, kas veidojās Baltkrievijā, kur arī mūsu pozīciju skaidra. Un no kaut kādiem praktiskiem Satiksmes ministriju līmenī risināmiem jautājumiem.
Es saprotu, ka brīžiem gribās katru vēstuli pozicionēt kā divas ārpolitikas. Nu nav divas ārpolitikas – mēs pieejam, teiksim, savās attiecībās ar Krieviju, no tā saucamā divu ceļu jeb divu pieeju principa – pirmais tur, kur mums ir principiāli jautājumi, tur ir arī principiāla nostāja. Tur, kur ir iespēja skatīties, kādā veidā sadarboties, tur, nepārkāpjot šos politiskos principus. Protams, ka saziņa bija, ir un būs.
Es domāju, ka mums ir jābūt tomēr pietiekami līdzsvarotiem. Nebrauksim pa grāvjiem. Vieni ir, kas saka, taisīsim ciet tagad pilnīgi visu ekonomisko sadarbību – tas vienkārši nav iespējams. Un otri saka – nē, ziniet, visa mūsu politiskā nostāja ir jāmet ārā, lai bizness rullē.
Es nesaprotu, kas mums dažreiz Latvijā ir, ka mums kaut kā ir grūti braukt pa ceļa vidu – būt samērīgiem, būt principiāliem principiālos jautājumos, būt praktiskajiem, bet nevis nēsāties no viena grāvja otrā," paudis Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Kliedzošs tonis
Saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, stividori sagatavoja arī citu vēstuli, kas adresēta Krievijai, taču tā neizgāja saskaņošanu Latvijas vēstniecībā Krievijā.
"Jā, ir bijuši dažādi projekti, ir bijis viens projekts, kuru es pats nesen redzēju. Ja jūs to redzētu, tad jūs tiešām varētu teikt, ka tonis ir ne tikai lūdzošs. Tur jau tonis bija vienkārši kliedzoši nepieņemams suverēnai valstij. Bet šo projektu negatavoju, cik es zinu, pat valsts pārvaldē," atzīmēja Rinkēvičs.
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš atteicās komentēt projektus, kuri tika izbrāķēti.
"Tā kā cirkulē visādas idejas, ir daži uzņēmumi, kas un uzņēmēji, kas domā, ka joprojām pietiek ar politisku paklanīšanos, sabučošanos un bizness ritēs, tie cilvēki laikam ir aizķērušies 90. gadu sākumā," uzskata Latvijas ĀM vadītājs.
Bijušais prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka vienīgais iespējamais variants ir ciešāka integrācija ar Eiropas Savienības valstīm un kravu pārvadājumi no Somijas uz Poliju, Vāciju un tālāk.
"Un šis austrumu rietumu virziens, ja pagaidām ir. Iekonservēts, sauksim tā. Ne konflikts, bet iesaldēts konflikts. Un kad parādīsies iespēja, viņus varēs visu atjaunot. Jo tomēr mēs dzīvojam tirgus ekonomikā. Un pieprasījums – piedāvājums ir tas, kas dod mums vīziju, kur investēt un kā attīstīt savu transporta tīklu," paziņoja Zatlers.
Iepriekš Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits paskaidroja, kāpēc Latvija izrādījās nesagatavota Krievijas kravu aiziešanai.
Tagi:
Miernešu operācijas reitings Kalnu Karabahā
(atjaunots 10:45 24.11.2020)
Krievijas karavīru dislokācija minimizē konflikta militāra risinājuma risku un ļauj Azerbaidžānas un Armēnijas vadība atgriezties pie pārrunu galda, bet vietējiem iedzīvotājiem – savās mājās. Misija demonstrē Krievijas ārpolitikas augsto efektivitāti, kā arī Krievijas Bruņoto spēku nevainojamo organizāciju un cīņas gatavības augsto līmeni, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Miernešu spēki konflikta zonā nivelē pretinieku bruņotas konfrontācijas risku. Krievijas GKS kara transporta lidmašīnas vēl joprojām nogādā konflikta zonā 15. motorizēto strēlnieku brigādes vienības un tehniku – tas ir uzticams stabilitātes garants Dienvidkaukāzā. Kopš operācijas sākuma Stepanakertā un citās apdzīvotās vietās no Armēnijas teritorijas atgriezušies vairāk nekā 4 tūkstoši bēgļu.
Sarežģītā humanitāro uzdevumu kompleksa risināšanai Kalnu Karabahā Starpresoru reaģēšanas centrā strādā Krievijas Ārkārtas situāciju ministrijas vienība un piecas specializētās struktūras, kas nodarbojas ar spridzekļu neitralizācijas, medicīniskās, transporta un sadzīves sagādes jautājumiem un naidīgo pušu samierināšanu.
Novērošanas posteņi, patruļas un policijas funkciju izpilde drošības zonās "Ziemeļi" un "Dienvidi" ir manāmas ar neapbruņotu aci. Mierneši rūpējas par civilā autotransporta drošu satiksmi Lačinas koridorā, pārbauda automašīnas, lai novērstu ieroču pārvadāšanu. Daudzi operācijas uzdevumi, struktūras, mehānismi un algoritmi nav tik labi saskatāmi. Situācijai Karabahā nav analogu vēsturē un tā izvirza ļoti stingras prasības 15. motorizēto strēlnieku brigādes kareivjiem.
Krievijas Federālais drošības dienests kontrolēs to, kā Armēnija nodrošina transporta satiksmi starp Azerbaidžānas rietumu rajoniem un Nahičevānas Autonomo Republiku (nekavēta pilsoņu, transporta līdzekļu un kravu pārvietošanās abos virzienos). Krievijas valdība segs ar miernešu darbību saistītos izdevumus. Jāpiebilst, ka tāda operācija izmaksā simtiem miljonu dolāru gadā (personālsastāva uzturēšana, tehnikas ekspluatācija, degvielas patēriņš), taču drošība Dienvidkaukāzā nav ar naudu mērāma.
Operācijas nozīme ir milzīga, reitings – ārkārtīgi augsts. Lai arī ANO mērogā Krievijas misija Karabahā nav plašākā, tomēr tai ir milzīga nozīme stabilitātei Dienvidkaukāzā un Kaspijas reģionā.
Tuvākās ārvalstis
Krievijas mierneši daudz izdarījuši, lai stiprinātu drošību pēcpadomju teritorijā – Abhāzijā, Dienvidosetijā, Tadžikistānā, Piedņestrā. Tomēr nesenie traģiskie notikumi Kalnu Karabahā liecina, ka bruņoto konfliktu potenciāls NVS valstīs saglabājas. Piemēri ir visu acu priekšā.
Nesen Moldovas jaunievēlētā prezidente Maija Sandu paziņoja, ka nepieciešams izvest Krievijas karavīrus no Piedņestras. Iespējams, viņa ir aizmirsusi, ka tas ir vienīgais reģions Austrumeiropas teritorijā, kur pēc miernešu kontingenta ievešanas 1992. gadā saskaņā ar atbilstošu vienošanos tika pielikts punkts karadarbībai un tā nav atsākusies jau 28 gadus.
Piedņestrā dislocēta Krievijas BS Operatīvā grupa. Viens no tās galvenajiem uzdevumiem ir milzīgā un ļoti bīstamā vecās munīcijas arsenāla (vairāk nekā 20 tūkstoši tonnu) apsardze netālu no Kolbasnas apdzīvotās vietas (90. gadu sākumā šurp nogādāja padomju karaspēka munīcijas krājumus no Vācijas, Ungārijas un Polijas). Nav iespējams likvidēt arsenālu uz vietas, arī izvest būtu grūti – būtu vajadzīgi aptuveni 2500 vagoni, pie tam 57% munīcijas vairs nav pārvietojami. Ja krievu kareivji aizies, stāvoklis Moldovā kļūs sprādzienbīstams – vistiešākajā nozīmē. Cerēsim, ka pragmatiska pieeja gūs virsroku.
Gribētos pieminēt miernešu efektivitāti Centrālāzijas virzienā. atgādināšu: 1993. gadā Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna un Kirgizstāna parakstīja lēmumu par Kolektīvo miernešu spēku (KMS) izveidi. Tie kļuva par stabilitātes stūrakmeni reģionā. Toreiz KMS iekļāvās Krievijas 201. motorizēto strēlnieku divīzija un pārējo valstu vienības. Kopīgiem spēkiem miernešiem tajā pašā gadā izdevās nivelēt bruņoto konfliktu Tadžikistānā. Republikā palika Krievijas FDD robežsardzes dienesta operatīvā grupa, bet 2005. gadā uz 201. motorizēto strēlnieku divīzijas bāzes Tadžikistānā veidojās 201. Krievijas armijas bāze, pēc būtības – mierneši.
Krievijas Federācija kā ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle līdz ar citām valstīm ir atbildīga par mieru visā pasaulē. Valsts novērš un likvidē starpnacionālos un iekšējos konfliktus pēcpadomju teritorijā un citās valstīs autonomu misiju, ANO spēku un KDLO kontingenta sastāvā.
No Dienvidslāvijas līdz Angolai
Krievijas mierneši guvuši vērā ņemamu pieredzi – no ANO militāro novērotāju skaita viedokļa valsts iekļāvusies pirmajā desmitā.
Šada veida misijas tiek relatīvi dalītas divās kategorijās – miera uzturēšana un pušu piespiešana ievērot mieru ar spēku. Atbilstoši stāvoklim konflikta zonā, miernešu spēku prioritārie uzdevumi un darbības, operācijas statuss var mainīties. Piemēram, 2008. gada augustā miera uzturēšanas operācija Gruzijas-Dienvidosetijas konflikta zonā pārvērtās par operāciju, kas piespieda Gruziju ievērot mieru (pēc Gruzijas lēmuma sākt karadarbību un uzbrukuma Krievijas miernešu postenim).
Smago pieredzi Krievijas karavīri paplašina jau kopš 1992. gada, kopš ANO operācijām Dienvidslāvijā (1992.-2003.gg.), kur Krievijas kontingents sasniedza 1600 cilvēkus. Vēlāk līdzīgi uzdevumi tika risināti Angolā, Libērijā, Mozambijā, Kotdivuārā, Ruandā, Burundi, Etiopijā, Sudānā, Čadas Republikā un Centrālāfrikas Republikā. Katrai misijai ir savas īpatnības, atkarīgas no konflikta līmeņa, militārās pretdarbības riska drošības zonā, piesaistāmo spēku skaita, loģistikas un rotācijas īpatnībām, vietējo iedzīvotāju mentalitātes un klimata apstākļiem. Kareivji spiesti ātri pielāgoties "nestabila" miera stāvoklim svešā valstī un pastāvīgi būt cīņas gatavībā visa komandējuma laikā. Parastais rotācijas cikls veido sešus mēnešus, un tas ir skarbs miernešu fiziskās izturības un gara spēka pārbaudījums. Novērotāju misijas ir gandrīz neapbruņotas, operācijas ar miernešu spēku dalību pārsvarā ir viegli bruņotas.
Šogad Krievijas mierneši piedalās deviņās ANO misijās: Rietumsahārā (MINURSO), CĀR (MINUSCA), Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO), Kiprā (UNFICYP), Sudānā (UNISFA), Kosovā (UNMIK), Sudānas dienvidos (UNMISS), Tuvajos Austrumos (UNTSO) un Kolumbijā (UNVMC). To vidū lielākā ir ANO un Āfrikas savienības miernešu operācija Sudānā (vairāk nekā 20 tūkstoši kareivju). Neskatoties uz eksotisko ģeogrāfiju, tas ir smags darbs ar pastāvīgu dzīvības risku. Ik gadus visā pasaulē iet bojā aptuveni 100 mierneši. Pārsvarā tas notiek mērķtiecīgu uzbrukumu rezultātā.