Gāzes krātuve Inčukalnā

"Gazprom" atteicies par "pa lēto" pārdot Latvijai GTS operatora akcijas

88
(atjaunots 16:14 24.05.2018)
Krievijas "Gazprom" joprojām saglabā ievērojamu ietekmi Latvijas dabasgāzes tirgū.

RĪGA, 24. maijs — Sputnik. Latvija nevar vienoties ar Krievijas koncernu "Gazprom" par valsts iespējām iegādāties koncernam piederošās gāzes transporta sistēmas operatora Conexus Baltic Grid akcijas. Problēmu sagādā cena, pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pārraidē Krustpunktā Latvijas radio.

"Gazprom" vēl joprojām ir Latvijas kompānijas akcionārs bez balsstiesībām, taču ar iespējām saņemt dividendes.

Ašeradens informēja, ka pārrunas ar "Gazprom" par Conexus akciju pārdošanu turpinās.

Politiķis piebilda, ka puses nevar vienoties par noteikumiem, ar kādiem valsts varētu izpirkt akcijas.

2016. gadā pieņemti Enerģētikas likuma grozījumi paredz, ka vertikāli integrētais gāzes uzņēmums "Latvijas gāze" ir jāsadala funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. No uzņēmuma tika atdalīti divi meitasuzņēmumi — Conexus Baltic Grid un Gaso.

Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas uzņēmums, kas saņēma maģistrālos gāzesvadus un Inčukalna pazemes gāzes glabātavu. Gaso — sadales pakalpojumu operators.

Enerģētikas likums nosaka, ka līdz 2018. gada sākumam Conexus Baltic Grid ir jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar LG īpašniekiem. Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru Marguerite Fund, kam pieder 29,06% akciju.

2017. gada nogalē AS "Augstsprieguma tīkls" izpirka divas Conexus Baltic Grid akciju paketes — 18,31% akciju, kas piederēja vācu akcionāram Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) un 16,05% akciju, kas piederēja Itera Latvija. Abu no Itera Latvija un Uniper izpirkto akciju pakešu cena sastādīja 57,394 miljonus eiro. Patlaban AST pieder 34,36% akciju.

Vēl 34,1% Conexus Baltic Grid akciju pieder Krievijas koncernam "Gazprom", kurš tās līdz šim nav pārdevis, lai arī holding pārstāvji jau 20. decembrī izstājušies no Conexus Baltic Grid padomes.

Iepriekš avīze "Kommersant" rakstīja, ka "Gazprom" ir gatava pārdot savu Conexus Baltic Grid akciju paketi, taču gaida labu piedāvājumu. Latvijas likums par gāzes tirgus liberalizāciju paredz valsts pirmtiesības gāzes transporta un gāzes sadales uzņēmumu akciju un aktīvu izpirkšanai, taču valsts piedāvātā cena "Gazprom" neapmierina.

Pie tam izdevums vēsta, ka Krievijas holdings saņēmis arī citus piedāvājumus. Uz akciju paketi pretendēja uzņēmējs Indreks Rahumā, kurš bija gatavs samaksāt 130 miljonus eiro, un starptautiskais treideris Vitol, kurš piedāvāja 75 miljonus. Tāpat informācijas avots pastāstījis "Kommersant", ka cits pircējs par daļām "Latvijas Gāze" un "Conexus" tirgus cenu ar 20% prēmiju – aptuveni 200 miljonus eiro, taču arī uz šo piedāvājumu monopolists nav atbildējis.

88
Pēc temata
Latvijas Gāze: jaunie gāzes tirgotāji teju sasaldēja Latviju
Eksperts: salā Latvija par Krievijas gāzi nežēlojās
Latvijai nav vajadzīgi lieli gāzes apjomi – lielā rūpniecība valstī mirusi 90. gados
Gaso pastāstīja, kam Latvijā noteikti palielināsies gāzes cenas
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

38
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

38
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

33
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

33
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija