Latvijas pasts

Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas

473
(atjaunots 18:06 19.05.2018)
Saskaņā ar CV-Online Latvia pētījuma datiem, viszemākās algas Latvijā sastāda 370 eiro, tas ir par 60 eiro mazāk nekā minimālā alga.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Viszemākās darba algas Latvijā saņem veselības aprūpes, tūrisma, izglītības un pakalpojumu nozares darbinieki. Atsevišķās profesijās darba alga uz rokām nesasniedz pat 400 eiro par pilnu darba mēnesi, raksta Dienas Bizness.

Saskaņā ar CV-Online Latvia pētījuma datiem, viszemākās algas saņem pastnieki – vidēji 350 eiro uz rokām.

Apkopējas saņem mazliet vairāk, taču viņu alga vienalga atpaliek pat no minimālās, uz rokām vidēji viņas saņem 356 eiro (340 eiro mazā uzņēmumā, vidēja lieluma uzņēmumā 360 eiro, lielā uzņēmumā 370 eiro).

Trešajā vietā profesiju vidū ar viszemākajām algām Latvijā ir sanitāri. Uz rokām viņi saņem 360 eiro mēnesī, gada laikā viņu alga palielinājusies vien par 10 eiro.

Aukles Latvijā saņem ap 400 eiro uz rokām, un gada laikā viņu darba apmaksa praktiski nav mainījusies. Tikpat saņem kasieri.

Istabenes Latvijā saņem vidēji 416 eiro uz rokām (400 eiro mazā un vidējā uzņēmumā un 450 eiro lielā uzņēmumā). Gada laikā viņu alga palielinājusies apmēram par 50-60 eiro.

Pārdevēji pelna 436 eiro mēnesī (420 eiro mazā uzņēmumā, vidējā uzņēmumā 430 eiro, lielā uzņēmumā 460 eiro).

Oficianti saņem vidēji 446 eiro uz rokām (420 eiro mazos un vidējos uzņēmumos, 500 eiro lielos uzņēmumos). Gada laikā viņu alga palielinājusies par 20-30 eiro.

Devīto pozīciju šajā algu "antireitingā" ieņem floristi, kuri mēnesī saņem apmēram 450 eiro.

Noslēdz desmitnieku bibliotekāri, viņu alga sastāda ap 470 eiro, gada laikā tā palielinājusies par 65 eiro.

Latvijas iedzīvotāji vēlas tūkstoti eiro

Minimālais darba algas apmērs Latvijā noteikts 430 eiro līmenī. Taču ikdienas vajadzību apmierināšanai vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos saņemt algu vismaz viena tūkstoša eiro apmērā mēnesī, liecina vakanču meklēšanas portāla CV Market aptauja.

Taču 14% respondentu paziņoja, ikdienas vajadzībām viņiem būs nepieciešami 1 200 eiro mēnesī, 18% vēlas saņemt vairāk, nekā 1 200 eiro, savukārt 21% — 1 000 eiro. Neskatoties uz to, 25% respondentu būtu apmierināti ar 800 eiro algu, 17% pietiktu ar 600 eiro, savukārt 5% — ar 400 eiro mēnesī.

Ar algu no 600 līdz 800 eiro vairumā gadījumu būtu apmierinātas sievietes vecumā līdz 35 gadiem, savukārt algu virs 1 200 eiro vēlas saņemt vīrieši vecumā virs 35 gadiem.

Ar 400 eiro algu lielākoties būtu apmierinātas jaunietes bez darba pieredzes un vīrieši virs 45 gadu vecuma ar vidējo vai profesionālo izglītību, kuri dzīvo ārpus Rīgas, un strādā ražošanas vai pakalpojumu nozarē. Alga virs 1 200 eiro interesē aptaujātos ar augstāko izglītību, ar darba pieredzi ne mazāk par 10 gadiem, IT, celtniecības, nekustamā īpašuma, pārvaldes un finanšu darbiniekus.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā vidējā alga ir viena no zemākajām. Saskaņā ar portālā Jobseurope.net portāla datiem par vidējām algām Eiropas valstu galvaspilsētās 2017. gadā, Rīgā tā sastādīja pēc nodokļu nomaksas 631,53 eiro, un pēc šī rādītāja Latvijas galvaspilsēta ieņēma 28. vietu Eiropas galvaspilsētu vidū. Pirmo vietu sarakstā ieņem Luksemburga, kur vidējā alga mēnesī sastāda 3 042,07 eiro.

473
Pēc temata
Nosauktas nozares ar augstākajām algām Latvijā
Vīriešu un sieviešu algu nevienlīdzība Latvijā ir augstāka, nekā vidēji ES
Alga Latvijā ir vairāk nekā trīskārt mazāka nekā vidējā darba samaksa eirozonā
Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu
Latvijas jaunieši pirmajā darba vietā vēlas saņemt algu 1000 eiro apmērā
lidosta

Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas

4
(atjaunots 09:57 29.09.2020)
Paliekot bez darba, vieni Latvijas emigranti cenšas apmaksāt rēķinus no uzkrājumiem, savukārt citi pako čemodānus un brauc mājās; emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju arī nav apstājusies, taču iebraucējiem nākas rēķināties ar jaunajām reālijām.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Daudzi Latvijas emigranti Lielbritānijā saskārušies ar vairāku mēnešu ilgstošām grūtībām Covid-19 pandēmijas dēļ. Koronavīruss ir paralizējis tieši tās nozares, kurās viņi strādā visbiežāk – viesnīcu bizness, sabiedriskā ēdināšana, pakalpojumu nozare un pat celtniecību. Kamēr vieni tērē savus ietaupījumus rēķinu apmaksai, citi pako mantas un brauc mājās, vēsta TV3.

"Darbinieki tiek atlaisti vai samazināts darbs uz pusslodzi vai ceturtdaļu slodzi. Jo mazāk strādā, jo mazāk nopelni. Cilvēkiem nav pilnas algas. Saņem par pusi mazāk, bet ir jāveic visi maksājumi, ir jādzīvo. Ir valsts pabalstu programma, bet tā jau pavisam drīz beigsies. Tad es nezinu, kas notiks tālāk," pastāstīja Mančestras iedzīvotāja Lija Baha-Kaufmane.

Īpaši grūti klājas tiem, kas līdz šim paļāvās uz nepastāvīgiem darbiem, ko piedāvā aģentūras, vai noslēdza tā saucamos nulles stundu līgumus ar negarantētu darba apjomu. Uz britu pabalstiem nedrīkst pretendēt arī pašnodarbinātie Latvijas emigranti, kuru vidū ir Regbijas pilsētas iedzīvotāja Aiga.

"Mūsu ģimene šajā pandēmijas laikā zaudēja aptuveni 10 tūkstošus britu mārciņas, kas bija mūsu ģimenes iekrājums. Tiešām ļoti nepatīkama situācija. Mans vīrs vairs nevarēja celtniecībā strādāt, viņam nācās sēdēt mājās bez algas. Man nācās pārstrukturizēties, aizgāju uz citu jomu. Protams, mazāk kvalificēts. Strādāju ļoti lielas darba stundas, lai varētu ģimenei nodrošināt pārtiku. Mūsu ģimene palika pilnīgi bez ienākumiem," pastāstīja Aiga.

Izrādās, koronavīrusa krīze iestūma reemigrāciju uz Latviju, saka Lija Baha-Kaufmane.

"Daudzi tautieši pārceļas atpakaļ uz Latviju, meklējot darbu tur vai arī pārceļas uz citām valstīm – Nīderlandi vai Vāciju. Es to varu novērot pēc mūsu pārvadātāju darba par to, ka ģimenes piesaka busiņus iedzīves pārvešanai, un cilvēki pārceļas uz Latviju ar ģimenēm," pastāstīja viņa.

Vēl viens no reemigrācijas iemesliem ir plānveida medicīnas nepieejamība Lielbritānijā koronavīrusa dēļ. Savukārt privātas britu klīnikas Latvijas valstspiederīgie nevar atļauties.

"Dakteri ārstē mūs pa telefonu, līdz ar to ir ļoti daudz ielaistu slimību. Cilvēki dodas uz Latviju, lai ārstētu savas kaites. Zobārsti ciet. Arī bērniem ir grūti saņemt kaut kādu palīdzību. Zinu, ka cilvēki ar kuņģa slimībām nevar saņemt palīdzību, tikai pa telefonu. Ja vien nemirsti nost, tad ir neiespējamā misija," sūrojas latviete.

Taču arī emigrācija no Latvijas uz Lielbritāniju nav apstājusies, atzīmē kadru aģentūras Amber Staff vadītājs Miks Vizbulis.

"Daļa cilvēku grib vēl paspēt pirms Brexit un jaunajiem noteikumiem, kas stāsies spēkā ar 1. janvāri, paspēt un uzsākt savas darba gaitas Lielbritānijā, lai pēc tam tas nebūtu grūti ar visiem ierobežojumiem un sarežģījumiem, kas mūs sagaida ar janvāri," saka Vizbulis.

Šobrīd vairums Latvijas valstspiederīgo, kas tikko ir ieradušies Lielbritānijā, ir spiesti uzsākt darbu fabrikās un noliktavās.

Grūtības ar darbu Lielbritānijā paredz arī tie Latvijas valstspiederīgie, kuri tur mācās. Parasti paralēli studijām viņi strādā restorānos, bāros, viesnīcās, taču tagad šis sektors ir apstājies, un daļa Latvijas studentu Lielbritānijā ir spiesti strādāt pārtikas ražošanas fabrikās.

4
Tagi:
reemigrācija, koronavīruss
Pēc temata
Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki
Pietiek pīpēt: latviešus sadusmoja Ašeradena paziņojumi par algu kāpumu
Konteineru termināls Rīgas brīvosta

Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma

5
(atjaunots 09:06 29.09.2020)
Satiksmes ministrija apgalvo, ka ostu reforma neskars biznesu, un neredz jēgu rīkot papildu ekonomisko analīzi; uzņēmēji atbildes kārtā sūrojas, ka viņus ignorē un ka ierēdņi neko nesaprot biznesā.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Rīgas ostas uzņēmumi pauduši asus iebildumus pret ostu reformu, vēsta "Nekā personīga".

Lai gan satiksmes ministrs Tālis Linkaits paziņo, ka visas puses ir uzklausītas un iebildumi ir ņemti vērā, uzņēmēju teiktais liecina par pretējo.

Kur slēpjas patiesība

Japāņu kompānijas Mitsui & Co aktīvu apjoms tiek lēsts 108 miljardu dolāru apmērā – tie ir aptuveni 10 Latvijas gada budžeti. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko rūpniecību, metāla pārstrādi, kravu pārvadājumiem. Pirms septiņiem gadiem Mitsui & Co meitasuzņēmums Singapūrā iegādājās uzņēmumu "Rīgas universālais termināls". Šobrīd tas ir lielākais stividors galvaspilsētā – katra sestā krava Rīgā tiek apkalpota šeit.

Akcionāri vēlētos ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, tašu šos plānus nākas apturēt ostu reformas dēļ.

"Rīgas universālā termināla" valdes loceklis, izpilddirektors Jānis Kasalis skaidro, ka izmaiņas likumdošanā ikvienam investoram liek nogaidīt.

"Šo gadu mēs tikai vērosim tālāk, viņš tiks pieņemts, mēs analizēsim. Paies vēl viens gads, tātad divus gadus jau mēs būsim kopā zaudējuši no kaut kādām investīcijām. Es domāju, tā uz lietām skatās jebkurš investors, un mums ir plāni ieguldīt Latvijā vēl arī citos terminālos. Bet šajā brīdī mēs, protams, vērojam, kā tas viss notiks, mēs izsakām savu viedokli par to, kā mēs to redzam, bet izteikt viedokli un būt uzklausītam un to ņemt vērā, tās ir divas dažādas lietas.

Mēs uzskatām, ka viedoklis, ko mēs esam teikuši, viņš vienkārši nav ņemts vērā," sūrojas Kasalis.

Uz jautājumu par to, kā ir iznācis tā, ka uzņēmēji saka, ka viņos neieklausās, bet Satiksmes ministrija apgalvo, ka viņos ieklausās, ministrs Tālis Linkaits atbildēja izvairīgi: "Taisnība, droši vien ir kaut kur pa vidu."

Dialogs ar biznesu

Pēc ministrijas domām, reforma izmainīs tikai ostu "juridisko rāmi" un neietekmēs biznesu. Uzņēmēji ir pārliecināti par pretējo – viņi uzskata, ka reforma skars viņu biznesu, kurā ministrijas ierēdņi neko nesaprot.

"Mēs nesaprotam neko, ja tā godīgi jāsaka. Neviens arī tā mums saprotamā valodā nav spējis izskaidrot, kādi būs ieguvumi šeit no šīs reformas. Kas tad īsti mainīsies.

Ja nu ir vajadzīga valsts kontrole pār ostu, tā jau ir. Brīvostas valdē agrāk bija četri pārstāvji no pašvaldības un četri valsts, šobrīd ir tikai četri valsts pārstāvji. Tā ka valsts pilnībā kontrolē ostu. Ieguvumus – mēs pagaidām neesam tā īsti viņus atraduši," saka "KST terminals" padomes priekšsēdētājs Aigars Ķimenis.

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās valsts izveidos kapitālsabiedrības. Satiksmes ministrija sola iecelt to valdēs profesionāļus uz konkursu bāzes. Ostās strādājošie uzņēmēji redz citu slēptu iemeslu: kapitālsabiedrību mērķis ir iegūt peļņu, un tas nozīmē, ka ostas pakalpojumi sadārdzināsies. Ja ostu valdēs nebūs biznesa un pašvaldību pārstāvju, tās nespēs ietekmēt situāciju ostā. Noteikumus diktēs valsts.

Biedrības "Rīgas brīvostas padome" pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa uzstāj, ka ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem ir jāuztur dialogs, taču šobrīd platforma šādam dialogam nav paredzēta, jo nav skaidrs, uz kāda pamata un kādā formātā tiks ņemtas vērā biznesa intereses.

"Mums vajag kaut kādu valstisku skatījumu uz visu kopējo tranzīta nozari, kas saistās gan ar tarifiem, gan atļaujām, gan būvatļaujām un saskaņošanām, visiem infrastruktūras objektiem, kā arī pašas infrastruktūras būves. Ja to kāds var izstāstīt loģiski un pierādīt, ka šo te pārveidojot par kapitālsabiedrību, tas būs efektīvāk," paziņoja Ķimenis.

Šobrīd uz šiem jautājumiem skaidru atbildi biznesmeņi nedzird.

Maurs var aiziet

Jaunais modelis paredz ostu zemes nodošanu no pašvaldības pārvaldījuma jaunajiem valsts uzņēmumiem. Pašvaldības, sevišķi Liepāja, ir pret.

"90. gadu sākumā, kad armija aizgāja, osta bija faktiski izpostīta, tur nebija pilnīgi nekā tur bija nodrupušas piestātnes, kuģi un kuģu vraki un vecas zemūdenes. Visu ostas atjaunošanas darbu uzņēmās Liepājas pašvaldību. Šobrīd valsts faktiski saka: moris savu ir padarījis, moris var iet, tagad mēs paši saimniekosim," saka biedrības "Liepājas ostas nomnieku asociācija" pārstāvis, zvērināts advokāts Ainars Kreics.

Klaipēdas jūras osta, foto no arhīva
© Sputnik / Андрей Александров

Ministrija atbildes kārtā atsaucas uz astoņus gadus vecu Pasaules Bankas pētījumu, kurā Latvijas ostas kritizē par nespēju piesaistīt kravas ar augstu pievienoto vērtību un sadarbību pārsvarā tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī uz ESAO rekomendācijām un advokātu biroja "Kronbergs Čukste LEVIN" analīzi, kura kļuva par pamatu reformas plānam.

"Šeit tātad vienīgais, kas tiek mainīts, tas ir brīvostas juridiskais statuss. Ir veikts gan Pasaules Bankas pētījums 2012. gadā. Kas kādā veidā ir jādara. Ir veikts speciāli pasūtīts juridiskais pētījumus, par to kādi ir riski. Un tie pamatā tiešām ir juridiskie jautājumi par valsts atbalsta pasākumiem. Par konkurences pasākumiem, par to, kā mainās īpašuma attiecības starp valsti un pašvaldību zemju jautājumi. Tādas lietas, bet nav un nav paredzēts mainīt nevienus tieši ekonomiskos jautājumus par nodokļiem, par nomas līgumiem un tamlīdzīgi. Līdz ar to mēs neredzam, ka būtu vēl nepieciešams papildus pētīt, kādus ekonomiskos aspektus," paziņoja Linkaits.

Premjers gaida

Uzņēmēji atzīmē, ka advokātu biroja analīze ir nepilnīga un tajā pašā ir norādīta rekomendācija sarīkot dziļāku pētījumu. Savukārt ministrijai nav skaidra biznesa plāna, nav izdevīguma un izmaksu analīzes, nav pilna finanšu un juridiskā vērtējuma.

Kā norāda Ārvalstu investoru padomes Transporta un infrastruktūras darba grupas pārstāve Ginta Krūkle, ekonomisks pamatojums reformai tā arī netika sniegts. Pie normālas šādu pārveidojumu sagatavošanas sākumā notiek plānošana un novērtējums, un pēc tam jau tiek rakstīts likumprojekts, taču šajā gadījumā sākumā tika sagatavots likumprojekts, bet tā steidzīgumu izskaidroja ar Ministru kabineta nospraustajiem termiņiem.

"Bet jautājums, vai tajā brīdī, kad jau ir pieņemts konceptuāls lēmums, ka mēs darām, ir kaut kāda jēga veikt kaut kādu ekonomisko izvērtējumu," vaicā Krūkle.

Uz doto brīdi reformas plāns nav gatavs. No pirmdienas, 28. septembra, Satiksmes ministrija sāka apkopot biznesmeņu rekomendācijas.

"Mēs nekur nesteidzamies. Mēs nevēlamies sagraut valdību. Ne arī mainīt spēles noteikumus ostās Latvijā. Līdz ar to ļoti lēnām, ļoti uzmanīgi, soli pa solim ejam uz priekšu," paziņoja Linkaits.

"Piedāvājumam būtu jābūt tādam, par ko Ārvalstu investoru padome teiks – jā, šī ir laba lieta. Tas ir tas, ko es jebkurā gadījumā sagaidītu. Bet es neesmu dzirdējis vēl no ministra. Es gaidu," paziņoja premjers Krišjānis Kariņš, kurš vada Ostu, tranzīta un loģistikas padomi.

"Ja mēs runājam tikai par to, ka kaut kur kaut kas mainīsies, es domāju, ka mūsu reakcija būs samazinātas investīcijas. Un mēs pārskatīsim, ko mēs darām. Mēs esam liels tirgus spēlētājs, mums ir iespēja tā vai citādi pielāgoties situācijas izmaiņām. Bet mēs esam vienmēr redzējuši savu attīstību 10, 20 un līdz pat 50 gadiem uz priekšu šeit, Rīgā, kas nozīmē, ka izejot no situācijas var sanākt vienkārši koriģēs savu attieksmi pret notiekošo, respektīvi, tas galvenais, kā var koriģēt attieksmi, var veikt vai neveikt investīcijas," atzīmēja Kasalis.

Viņš paziņoja, ka, situācijai pasliktinoties, to izjutīs visa valsts.

Kopš ostu reformas sākuma neoficiāli ir skanējuši pieņēmumi, ka Satiksmes ministrija gatavojas izlikt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu akcijas biržā. Tālis Linkaits noraidīja šo informāciju, paziņojot, ka esošā Ministru kabineta darba periodā pilna vai daļēja ostu privatizācija nenotiks.

5
Tagi:
investīcijas, osta
Pēc temata
Jārunā arī "nīstamajā krievu valodā": Urbanovičs par Rīgas ostas problēmām
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
 Covid-19

Latvijā miris vēl viens cilvēks ar Covid-19, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi

0
(atjaunots 13:55 29.09.2020)
Latvijā reģistrēta vēl viena pacienta ar Covid-19 nāve, šis ir 37 gadījums kopš epidēmijas sākuma, mirušais piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijā Aizritējušajā diennaktī ir veikti 3517 koronavīrusa testi, atklāti 32 jauni inficēšanās gadījumi, viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi miris, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem, mirušais piederēja pie vecuma grupas 80-85 gadi.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ir veikti 315 747 Covid-19 izmeklējumi. Diagnoze apstiprinājusies 1729 cilvēkiem, no kuriem 1307 jau ir izveseļojušies, bet 37 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 7 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 16 pacienti, visiem ir vidēji smaga slimības gaita. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 izrakstīti 227 pacienti.

Igaunijā diennakts laikā ir atklāti 49 jauni Covid-19 gadījumi. Kumulatīvā saslimstība valstī pēdējo 14 dienu laikā sastāda 44,77 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, paziņoja Igaunijas Veselības departaments.

Lietuvā diennakts laikā atklāti 88 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, kopējais inficēšanās gadījumu skaits sastāda 4578, paziņoja otrdien Lietuvas Veselības ministrija. Covid-19 aiznesa 92 cilvēku dzīvības, 19 inficētie nomira citu iemeslu dēļ.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,5 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt gandrīz 24,9 miljoni – izveseļojās.

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Latvijā atklāts 21 jauns Covid-19 gadījums, stacionēti četri cilvēki