Latvijas pasts

Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas

465
(atjaunots 18:06 19.05.2018)
Saskaņā ar CV-Online Latvia pētījuma datiem, viszemākās algas Latvijā sastāda 370 eiro, tas ir par 60 eiro mazāk nekā minimālā alga.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Viszemākās darba algas Latvijā saņem veselības aprūpes, tūrisma, izglītības un pakalpojumu nozares darbinieki. Atsevišķās profesijās darba alga uz rokām nesasniedz pat 400 eiro par pilnu darba mēnesi, raksta Dienas Bizness.

Saskaņā ar CV-Online Latvia pētījuma datiem, viszemākās algas saņem pastnieki – vidēji 350 eiro uz rokām.

Apkopējas saņem mazliet vairāk, taču viņu alga vienalga atpaliek pat no minimālās, uz rokām vidēji viņas saņem 356 eiro (340 eiro mazā uzņēmumā, vidēja lieluma uzņēmumā 360 eiro, lielā uzņēmumā 370 eiro).

Trešajā vietā profesiju vidū ar viszemākajām algām Latvijā ir sanitāri. Uz rokām viņi saņem 360 eiro mēnesī, gada laikā viņu alga palielinājusies vien par 10 eiro.

Aukles Latvijā saņem ap 400 eiro uz rokām, un gada laikā viņu darba apmaksa praktiski nav mainījusies. Tikpat saņem kasieri.

Istabenes Latvijā saņem vidēji 416 eiro uz rokām (400 eiro mazā un vidējā uzņēmumā un 450 eiro lielā uzņēmumā). Gada laikā viņu alga palielinājusies apmēram par 50-60 eiro.

Pārdevēji pelna 436 eiro mēnesī (420 eiro mazā uzņēmumā, vidējā uzņēmumā 430 eiro, lielā uzņēmumā 460 eiro).

Oficianti saņem vidēji 446 eiro uz rokām (420 eiro mazos un vidējos uzņēmumos, 500 eiro lielos uzņēmumos). Gada laikā viņu alga palielinājusies par 20-30 eiro.

Devīto pozīciju šajā algu "antireitingā" ieņem floristi, kuri mēnesī saņem apmēram 450 eiro.

Noslēdz desmitnieku bibliotekāri, viņu alga sastāda ap 470 eiro, gada laikā tā palielinājusies par 65 eiro.

Latvijas iedzīvotāji vēlas tūkstoti eiro

Minimālais darba algas apmērs Latvijā noteikts 430 eiro līmenī. Taču ikdienas vajadzību apmierināšanai vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos saņemt algu vismaz viena tūkstoša eiro apmērā mēnesī, liecina vakanču meklēšanas portāla CV Market aptauja.

Taču 14% respondentu paziņoja, ikdienas vajadzībām viņiem būs nepieciešami 1 200 eiro mēnesī, 18% vēlas saņemt vairāk, nekā 1 200 eiro, savukārt 21% — 1 000 eiro. Neskatoties uz to, 25% respondentu būtu apmierināti ar 800 eiro algu, 17% pietiktu ar 600 eiro, savukārt 5% — ar 400 eiro mēnesī.

Ar algu no 600 līdz 800 eiro vairumā gadījumu būtu apmierinātas sievietes vecumā līdz 35 gadiem, savukārt algu virs 1 200 eiro vēlas saņemt vīrieši vecumā virs 35 gadiem.

Ar 400 eiro algu lielākoties būtu apmierinātas jaunietes bez darba pieredzes un vīrieši virs 45 gadu vecuma ar vidējo vai profesionālo izglītību, kuri dzīvo ārpus Rīgas, un strādā ražošanas vai pakalpojumu nozarē. Alga virs 1 200 eiro interesē aptaujātos ar augstāko izglītību, ar darba pieredzi ne mazāk par 10 gadiem, IT, celtniecības, nekustamā īpašuma, pārvaldes un finanšu darbiniekus.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā vidējā alga ir viena no zemākajām. Saskaņā ar portālā Jobseurope.net portāla datiem par vidējām algām Eiropas valstu galvaspilsētās 2017. gadā, Rīgā tā sastādīja pēc nodokļu nomaksas 631,53 eiro, un pēc šī rādītāja Latvijas galvaspilsēta ieņēma 28. vietu Eiropas galvaspilsētu vidū. Pirmo vietu sarakstā ieņem Luksemburga, kur vidējā alga mēnesī sastāda 3 042,07 eiro.

465
Pēc temata
Nosauktas nozares ar augstākajām algām Latvijā
Vīriešu un sieviešu algu nevienlīdzība Latvijā ir augstāka, nekā vidēji ES
Alga Latvijā ir vairāk nekā trīskārt mazāka nekā vidējā darba samaksa eirozonā
Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu
Latvijas jaunieši pirmajā darba vietā vēlas saņemt algu 1000 eiro apmērā
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

26
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

26
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

91
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
91
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Ordeņi un medaļas. Foto no arhīva

Varoņi mūsu vidū: Krievijas diplomāti Rīgā apsveica kara veterānu 100. jubilejā

0
(atjaunots 12:36 13.07.2020)
Krievijas vēstniecības un Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāvji apciemoja veterānu, lai apsveiktu 100. dzimšanas dienā.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Krievijas diplomāti un Latvijas antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāvji apsveica 100. dzimšanas dienā Lielā Tēvijas kara veterānu Pjotru Nesmašniju.

Par to Krievijas vēstniecība Latvijā pastāstīja savā lapā Instagram.

Par vīrišķību un drosmi kaujās pret vācu fašistiskajiem iebrucējiem Pjotrs Georgijevičs apbalvots ar II pakāpes Tēvijas kara ordeni, Sarkanās Zvaigznes ordeni, divām medaļām "Par drosmi", medaļām "Par nopelniem kaujā", "Par Kaukāza aizsardzību", "Par uzvaru pār Vāciju 1941.-1945. gg. Lielajā Tēvijas karā", pastāstīja diplomāti.

Dzimšanas dienā, 12. jūlijā jubilāru apciemoja un nodeva viņam sveicienus no Krievijas vēstnieka Latvijā Jevgēņija Lukjanova.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

12 июля 2020 года ветерану Великой Отечественной войны Несмашному Петру Георгиевичу исполнилось 100 лет. За мужество и стойкость, проявленные в боях против немецко-фашистских захватчиков, награждён орденом Отечественной войны II степени, орденом Красной Звезды, двумя медалями "За отвагу", медалями "За боевые заслуги", "За оборону Кавказа, "За победу над Германией в Великой Отечественной войне 1941–1945 гг.". Сотрудники Посольства России в Латвии, а также представители Латвийской ассоциации борцов антигитлеровской коалиции навестили юбиляра на дому и передали ему поздравление от имени Посла России в Латвии Е.В.Лукьянова. Lielā Tēvijas kara veterāns Petrs Nesmašnij šogad atzīmē savu jubileju – 100 gadus. Krievijas vēstniecības Latvijā darbinieki, kā arī Latvijas Antihitleriskās koalīcijas cīnītāju asociācijas pārstāvji apciemoja jubilāru mājās un pasniedza viņam apsveikumu Krievijas vēstnieka Latvijā J.Lukjanova vārdā. #Никтонезабыт #Героисрединас #Uzvara #Россия #Krievija #Russia #Москва #Moscow #Maskava #Рига #Латвия #Riga #Latvia #Rīga #Latvija #столетие #gadsimts #ПосольствоРоссии #МИД #МИДРоссии @mid.rus

Публикация от Посольство России в Латвии 🇷🇺 (@rusemb.latvia)

Iepriekš jau vēstīts, ka Latvijā vēl joprojām daudzi patur atmiņā un godā atbrīvotāju varoņdarbu un ir gatavi par to atgādināt par spīti latviešu nacionālistiem un oficiālajai Latvijas ideoloģijai, kas padomju karavīrus dēvē par "okupantiem".

0
Tagi:
Krievijas vēstniecība
Pēc temata
Veterāni Latvijā saņems 75 tūkstošus rubļu par godu 9. maijam
KF vēstnieks ASV: Krievija neļaus aizmirst PSRS uzvaru pār fašismu
Gada laikā būtiski augusi ņirgāšanās par veterāniem Baltijas valstīs
Atceres un sēru diena: Krievijā aicina nepieļaut vēstures pārrakstīšanu