Latvijas pasts

Zemāk par minimālo algu: kam Latvijā ir viszemākās algas

505
(atjaunots 18:06 19.05.2018)
Saskaņā ar CV-Online Latvia pētījuma datiem, viszemākās algas Latvijā sastāda 370 eiro, tas ir par 60 eiro mazāk nekā minimālā alga.

RĪGA, 19. maijs – Sputnik. Viszemākās darba algas Latvijā saņem veselības aprūpes, tūrisma, izglītības un pakalpojumu nozares darbinieki. Atsevišķās profesijās darba alga uz rokām nesasniedz pat 400 eiro par pilnu darba mēnesi, raksta Dienas Bizness.

Saskaņā ar CV-Online Latvia pētījuma datiem, viszemākās algas saņem pastnieki – vidēji 350 eiro uz rokām.

Apkopējas saņem mazliet vairāk, taču viņu alga vienalga atpaliek pat no minimālās, uz rokām vidēji viņas saņem 356 eiro (340 eiro mazā uzņēmumā, vidēja lieluma uzņēmumā 360 eiro, lielā uzņēmumā 370 eiro).

Trešajā vietā profesiju vidū ar viszemākajām algām Latvijā ir sanitāri. Uz rokām viņi saņem 360 eiro mēnesī, gada laikā viņu alga palielinājusies vien par 10 eiro.

Aukles Latvijā saņem ap 400 eiro uz rokām, un gada laikā viņu darba apmaksa praktiski nav mainījusies. Tikpat saņem kasieri.

Istabenes Latvijā saņem vidēji 416 eiro uz rokām (400 eiro mazā un vidējā uzņēmumā un 450 eiro lielā uzņēmumā). Gada laikā viņu alga palielinājusies apmēram par 50-60 eiro.

Pārdevēji pelna 436 eiro mēnesī (420 eiro mazā uzņēmumā, vidējā uzņēmumā 430 eiro, lielā uzņēmumā 460 eiro).

Oficianti saņem vidēji 446 eiro uz rokām (420 eiro mazos un vidējos uzņēmumos, 500 eiro lielos uzņēmumos). Gada laikā viņu alga palielinājusies par 20-30 eiro.

Devīto pozīciju šajā algu "antireitingā" ieņem floristi, kuri mēnesī saņem apmēram 450 eiro.

Noslēdz desmitnieku bibliotekāri, viņu alga sastāda ap 470 eiro, gada laikā tā palielinājusies par 65 eiro.

Latvijas iedzīvotāji vēlas tūkstoti eiro

Minimālais darba algas apmērs Latvijā noteikts 430 eiro līmenī. Taču ikdienas vajadzību apmierināšanai vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos saņemt algu vismaz viena tūkstoša eiro apmērā mēnesī, liecina vakanču meklēšanas portāla CV Market aptauja.

Taču 14% respondentu paziņoja, ikdienas vajadzībām viņiem būs nepieciešami 1 200 eiro mēnesī, 18% vēlas saņemt vairāk, nekā 1 200 eiro, savukārt 21% — 1 000 eiro. Neskatoties uz to, 25% respondentu būtu apmierināti ar 800 eiro algu, 17% pietiktu ar 600 eiro, savukārt 5% — ar 400 eiro mēnesī.

Ar algu no 600 līdz 800 eiro vairumā gadījumu būtu apmierinātas sievietes vecumā līdz 35 gadiem, savukārt algu virs 1 200 eiro vēlas saņemt vīrieši vecumā virs 35 gadiem.

Ar 400 eiro algu lielākoties būtu apmierinātas jaunietes bez darba pieredzes un vīrieši virs 45 gadu vecuma ar vidējo vai profesionālo izglītību, kuri dzīvo ārpus Rīgas, un strādā ražošanas vai pakalpojumu nozarē. Alga virs 1 200 eiro interesē aptaujātos ar augstāko izglītību, ar darba pieredzi ne mazāk par 10 gadiem, IT, celtniecības, nekustamā īpašuma, pārvaldes un finanšu darbiniekus.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā vidējā alga ir viena no zemākajām. Saskaņā ar portālā Jobseurope.net portāla datiem par vidējām algām Eiropas valstu galvaspilsētās 2017. gadā, Rīgā tā sastādīja pēc nodokļu nomaksas 631,53 eiro, un pēc šī rādītāja Latvijas galvaspilsēta ieņēma 28. vietu Eiropas galvaspilsētu vidū. Pirmo vietu sarakstā ieņem Luksemburga, kur vidējā alga mēnesī sastāda 3 042,07 eiro.

505
Pēc temata
Nosauktas nozares ar augstākajām algām Latvijā
Vīriešu un sieviešu algu nevienlīdzība Latvijā ir augstāka, nekā vidēji ES
Alga Latvijā ir vairāk nekā trīskārt mazāka nekā vidējā darba samaksa eirozonā
Eksperts: Latvijas iedzīvotāji labāk nestrādā nemaz, nekā strādā par mazu algu
Latvijas jaunieši pirmajā darba vietā vēlas saņemt algu 1000 eiro apmērā
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

22
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

22
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Finanšu ministrs Jānis Reirs, foto no arhīva

FM vēlas atcelt nodokļu atvieglojumus mantojumam un laimestiem loterijā

49
(atjaunots 23:44 10.04.2021)
Kādus nodokļu atvieglojumus iesaka atcelt Finanšu ministrija un kāpēc tā nolēmusi ierosināt šo jautājumu.

RĪGA, 11. aprīlis — Sputnik. Šīsnedēļas sēdē valdība noklausījās Finanšu ministrijas pārskatu par esošajiem nodokļu atvieglojumiem. Resors iesaka atcelt vairāk nekā pusi no 309 patlaban spēkā esošajiem atvieglojumiem, stāsta Latvijas Avīze. Tiesa, nav domājams, ka plāni īstenosies tuvākajā laikā – arī FM atzīst, ka resora nodomam pretojas divu ministriju pārstāvji.

FM pārskatā pieļauts, ka tiks saglabāti 116 pašreizējie atvieglojumi. Taču gadījumā ar 191 normu nav iespējams precīzi minēt to mērķus un priekšrocības, tāpēc plānots tās atcelt. To starpā, piemēram, ir solidaritātes nodokļa atskaitīšana no ienākuma, kuru apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), dividenžu neaplikšana ar IIN, ja samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis, izložu un azartspēļu laimestu līdz 3000 eiro neaplikšana ar IIN, mantojuma (izņemot autoratlīdzības) neaplikšana ar IIN, dažādi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi (daļēji pasta pakalpojumiem, medicīnas pakalpojumiem, izglītības pakalpojumiem, finanšu darījumiem) un citi.

Nepieciešamību pārskatīt nodokļu atvieglojumus FM pamato ar Valsts kontroles revīzijas ziņojumu no 2018. gada 31. maija, kurā secināts: līdz šim ieviestā nodokļu atvieglojumu sistēma ir nesaprotama un dažkārt pat bezjēdzīga, nedodot nekādu ieguvumu tiem, kuriem tā būtu visvairāk vajadzīga. Piemēram, bija plānots, ka 2018. gadā ieviestais neapliekamais ienākumu minimums ļaus ne īpaši bagātiem cilvēkiem paturēt uz rokas vairāk naudas. Taču nodokļu izmaiņu rezultātā viņi bija spiesti maksāt vairāk nekā vajadzīgs, bet pārmaksāto summu varēs atgūt tikai nākamajā gadā pēc ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Tiesa, iespējams, ka nepieciešamība pārskatīt nodokļu atvieglojumus nav skaidrojama ar FM gādību par nodokļu maksātāju labklājību, uzskata Latvijas Avīze. Saskaņā ar pārskatu, 2018. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 253,8 miljoni eiro – vairāk nekā trešā daļa jeb 37,7% no FM vērtēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no IKP.

49
Tagi:
atvieglojumi, Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
LDz samaksās sodu no nodokļu maksātāju naudas un palūgs valstij vēl
"Mums liek nodarboties ar uzņēmējdarbību": latviešu māksliniece par nodokļiem
"Patvaļīgs nodoklis ar absurdu pamatojumu". Kultūras ministrija vēlas naudu par tehniku
Jauniešu organizācijas Protests pikets par LGBT tiesībām

Jurists: ES var piespiest Latviju mainīt Satversmi LGBT labā

0
(atjaunots 08:22 14.04.2021)
Laulības definīcijas maiņa Latvijas Satversmē var izraisīt konfliktu ar Eiropas Savienības likumdošanu.

RĪGA, 14. aprīlis - Sputnik. Ja tiks pieņemti Satversmes grozījumi, kuri nosaka ģimeni kā savienību starp vīrieti un sievieti, Eiropas Cilvēktiesību tiesa var uzlikt Latvijai grozīt Satversmi un izmaksāt kompensāciju viendzimuma pāriem, pastāstīja Eiropas Parlamenta konsultants jurists Aleksejs Dimitrovs, radio Baltkom.

Pēc tam, kad Latvijas Satversmes tiesa atzinusi, ka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt arī viendzimuma partneru ģimenes, Nacionālā apvienība iesniegusi Saeimā likumprojektu ar grozījumiem Satversmē, piedāvājot nostiprināt ģimenes jēdzienu kā vīrieša un sievietes savienību. Likumprojekts paredz trīs likumīgus ģimenes izveides veidus: uz laulības pamata, ja vecākiem ir kopīgs bērns, vai adopcijas rezultātā.

Pēc Dimitrova vārdiem Saeima var izdarīt grozījumus valsts Satversmē un ņemt vērā tikai likuma pēdējo redakciju, taču šajā gadījumā Eiropas Savienība var pieprasīt Latvijai mainīt likumdošanu.

"Ja pieņemsim, ka Satversmē ierakstīs šādas normas, teorētiski varētu iedomāties, ka mēs esam mainījuši Satversmi, tāpēc Satversmes tiesas lēmumi, kas balstīti uz vecās redakcijas, mēs vienkārši ignorējam. Bet pēc tam tiek radīts risks, ka cilvēki vērsīsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Un tā, neskatoties uz šīm konstitucionālajām normām, teiks, ka Latvija pārkāpj viendzimuma pāru tiesības. Latvijai būs jāizmaksā kompensācija un jāmaina Satversme," atzinis Dimitrovs.

Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesa pieņēma otro lēmumu par labu viendzimuma pāriem - tā atzina par neatbilstošu Satversmei Ministru kabineta "Noteikumu par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" 13.punktu, jo tas attiecas uz mantojuma atstājēja pārdzīvojušo tā paša dzimuma partneri, kuram ar mantojuma atstājēju bija izveidota ģimene.

Embrijs, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Поляков

Tāpat tiesa nolemj, ka Saeimai līdz 2022. gada 1. jūnijam jāpieņem likumi par visu ģimeņu atzīšanu, aizsardzību un atbalstu.

Latvija ir viena no sešām ES valstīm (līdz ar Lietuvu, Rumāniju, Poliju, Slovākiju un Bulgāriju), kurās netiek atzītas laulības vai partnerattiecības starp viendzimuma cilvēkiem. Satversmes 110. pants nosaka laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti.

0
Tagi:
LGBT, Satversme, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ
Igaunijā varētu legalizēt vai uz visiem laikiem aizliegt viendzimuma laulības
Satversmes tiesa: likumam ir jāaizsargā arī viendzimuma ģimenes
LGBT šantāža Eiropas Savienībā: ievērojiet tiesības, citādi maksāsiet sodu