Ventspils brīvosta

Ļoti sarežģīta aina: Krievija sarūgtinājusi Latvijas tranzītu

75
(atjaunots 15:00 18.05.2018)
Nodrošināt stabilu kravu plūsmu tuvākos piecus-septiņus gadus ir galvenais izaicinājums Latvijas tranzītam, uzskata Vitol Baltics kompānijas valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Krievija aktīvi attīsta savas ostas, tādēļ Krievijas kravu tranzīta apjomi Baltijas valstu ostās turpina kristies, paziņoja Vitol Baltics kompānijas valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups, vēsta Baltic Course.

"Es domāju, ka lejupslīde turpināsies. Mēs sagaidām, ka Krievijas ostu kapacitāte tiks palielināta arī turpmāk. Tāpat tiks palielināta dzelzceļa un cauruļvadu kapacitāte, lai produktus uz Krievijas ostām varētu nogādāt," — atzīmēja Kirkups.

Kravu apjomu samazināšanās visās preču grupās būs galvenais izaicinājums un drauds Latvijas tranzītam, uzskata Kirkups.

Tāpat turpmākās darbības plānu izstrādi ļoti sarežģī ģeopolitiskā nestabilitāte.

"Aug konkurence no citu valstu puses. Mēs nevaram uz sevi skatīties tikai Latvijā un teikt, ka mēs konkurējam viens ar otru. Mēs konkurējam arī ar termināļiem Klaipēdā Lietuvā, mazākā mērā, bet arī ar Igaunijas termināļiem un, protams, ar Krieviju. Turklāt rubļa vērtības kritums pēdējā laikā maina skatījumu uz tranzīta izmaksām. Tā ir ļoti sarežģīta aina," — pateica Vitol Baltics vadītājs.

Pēc Kirkupa sacītā, nākotnē Latvijas tranzīta sektors varētu iegūt attīstību uz Ķīnas kravu piesaistīšanas rēķina. "Ir jāveido ilgtermiņa stratēģija, bet ir jādomā arī par šodienu un nākamajiem pieciem septiņiem gadiem. Tādēļ mums ir ļoti jākoncentrējas uz konkurētspēju un jābūt konkurētspējīgiem šodien," — pauda Kirkups.

Viņš paziņoja, ka Vitol grupā ietilpstošais Ventspils naftas terminālis (VNT) pērn pārkrāvis 6,7 miljonus tonnu naftas produktu.

"Ja mēs atceramies laiku pirms trim četriem gadiem, tad tie bija aptuveni 11 miljoni tonnu. Ir noticis ļoti liels kritums. Šogad mēs būtiskas izmaiņas neparedzam un terminālī varētu pārkraut līdzīgu apmēru kā pērn," — uzsver kompānijas vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka tā ir ne vien VNT problēma – šobrīd praktiski visi Baltijas valstu termināli nestrādā uz pilnu jaudu.

Pa LatRosTrans apkalpoto cauruļvadu pērn tika transportēti 3,3 miljoni tonnu naftas produktu, savukārt šogad apjomi tiek prognozēti mazāki – no 2,8 līdz 3,3 miljoniem tonnu.

"Mēs varam teikt, ka šis bizness ir stabils tajā nozīmē, ka cauruļvads joprojām darbojas. Tomēr, ja runājam par apjomiem, tad 2014.gadā mēs transportējām 5,7 miljonus tonnu, 2016.gadā rādītājs bija mazāks par 3,7 miljoniem tonnu. Kritums ir bijis būtisks. Lai šis bizness varētu turpināties, kritumam ir jāapstājas. Es baidos, ka tas ir ļoti liels izaicinājums," — saka Kirkups.

75
Pēc temata
Cerību uz izaugsmi nav: Ventspils osta joprojām zaudē kravas
Ameriks prognozējis Krievijas kravu zaudējumus Rīgas ostā
Ekonomikas policija ķērusies pie Rīgas brīvostas
Naftas produkti aiziet no Latvijas ostām: Krievijā strauji aug kravu apstrāde
Latvijas tranzīts lūdz Eiropas atbalstu un kravas
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

25
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

25
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Eiro naudaszīmes

Latvijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī krities par 9,8%

13
(atjaunots 13:17 01.08.2020)
Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī krities par 9,8%, Eiropas Savienībā – par 14,4%. Lejupslīde ir lielākā kopš 1995. gada.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta apjoms otrajā ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, liecina dati Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietnē.

Lejupslīde ražojošajās nozarēs sastādīja 3,8%, pakalpojumu nozarēs – 11%, tostarp mazumtirdzniecībā – 1,1%.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

2020. gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinošajās cenās sastādīja 6,211 miljardus eiro, pirmajā ceturksnī – 6,715 miljardus eiro.

Kopumā Eiropas Savienības valstu IKP otrajā ceturksnī, pēc pirmā vērtējuma, krities par rekordlielu summu – par 14,4% gada izteiksmē, liecina Eurostat dati. Ceturkšņa izteiksmē rādītājs sarucis par 11,9%.

19 eirozonas valstu IKP, saskaņā ar pirmo vērtējumu, 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājies par 12,1% ceturkšņa izteiksmē un par 15% - gada izteiksmē.

Eurostat atzīmēja, ka visu rādītāju lejupslīde ir lielākā kopš statistikas apkopošanas sākuma – 1995. gada.

Tādējādi dati par pirmo ceturksni un provizoriskais vērtējums par otro ceturksni liecina, ka Eiropas ekonomikā sākusies recesija. 2020. gada pirmajā ceturksnī 19 eirozonas valstu IKP lejupslīde sastādījusi 3,6% ceturkšņa izteiksmē un 3,1% - gada izteiksmē. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika saruka par 3,2% ceturkšņa izteiksmē un par 2,5% - gada izteiksmē.

13
Tagi:
Latvija, IKP
Pēc temata
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Первый заместитель декана факультета мировой экономики и мировой политики ВШЭ Игорь Ковалев

Ekonomists: jauna robežu slēgšana var kļūt fatāla priekš Eiropas Savienības

0
(atjaunots 11:58 04.08.2020)
Brīvas pārvietošanās aizliegums, vienas no galvenajām ES vērtībām, – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuriem tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Jautājumam par nacionālo robežu atvēršanu vai slēgšanu jābūt risinātam visu Eiropas Savienības dalībvalstu līmenī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Ir jāsaskaņo šī pasākuma izmantošanas mehānisms, kurš vienveidīgi tiktu pielietots kā karantīnas instruments, citē Nausēdas vārdus Sputnik Lietuva.

Jauna ES robežu slēgšana novedīs pie kolosāliem zaudējumiem veselai virknei Eiropas ekonomikas nozaru, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Ekonomikas augstskolas Pasaules ekonomikas un pasaules politikas fakultātes dekāna pirmais vietnieks Igors Kovaļovs.

Ковалев: новое закрытие границ ЕС может стать фатальным для экономики

"Robežu atvēršana būs atkarīga no epidemioloģiskās situācijas konkrētajā Eiropas Savienības valstī. Šeit ir iespējami visdažādākie risinājumi – no atgriešanās pie pilna pārvietošanās aizlieguma starp valstīm līdz atsevišķu izņēmumu ieviešanai. Ir acīmredzami, ka robežu slēgšana un brīvas pārvietošanās, vienas no galvenajām ES vērtībām, aizliegšana – tas ir nopietns trieciens ne tikai integrācijas principiem, uz kuru pamata tika veidota Eiropas Savienība, bet arī ekonomikai," norādīja Kovaļovs.

Eksperts atzīmēja, ka Eiropas jau ir izrādījusies nopietnas ekonomiskas krīzes situācijā.

"Daudzas ES valstis ir atkarīgas no tūrisma un saņem no tā būtiskus ienākumu. Protams, ieviestie pārvietošanās ierobežojumi liek šķēršļus tūristu plūsmai gan no Eiropas Savienības valstīm, gan no citām valstīm. Tas ir kolosāls trieciens tūrisma nozarei un ar to saistītiem ekonomikas sektoriem. Karantīnas pasākumu pastiprināšana un jauna robežu slēgšana nesīs papildu zaudējumu un var izrādīties fatāli daudziem biznesa veidiem," brīdināja Kovaļovs.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesa ievērojamus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā nozarē, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu un sporta klubu slēgšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ES valstu ekonomika ir būtiski cietusi, lielus zaudējumus piedzīvojušas viesnīcas un tūrisms, sabiedriskā ēdināšana un pārvadājumi. Eiropas Komisija sagaida, ka eirozonas IKP šogad kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%.

0
Tagi:
koronavīruss, tūristi, robeža, Eiropas Savienība
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
Sabrukums ir neizbēgams. Kāpēc ES tik kaismīgi strīdējās par palīdzību vājajiem
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi