Skaidrās naudas izņemšana bankomātā

Līdz 7 tūkstoši eiro: kurš Latvijā saņem lielākās algas

1749
(atjaunots 13:03 15.05.2018)
Alga, kādu saņem lielo uzņēmumu direktori, kuros strādā vairāk nekā 250 cilvēki, un mazo kompāniju vadītāji, dažkārt atšķirtas par 100%.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vislabāk apmaksātie amati Latvijas kompānijās meklējami augstākās pārvaldes jomā. Otrais ienesīgākais sektors — IT. Lielas algas saņem arī marketologi un loģisti. Avīze Dienas Bizness izvērtēja CV-Online Latvija pētījumu par 2017. gadu par algām un atalgojumiem, kas publicēts žurnālā Kapitāls, un izvēlējās desmit posteņus ar augstākajām algām.

Kā jau bija gaidāms, visvairāk pelna lielo uzņēmumu ģenerāldirektori un valdes priekšsēdētāji — vidēji 4933 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas (vidējā uzņēmumā — 4600 eiro, mazā — 3200 eiro, lielā — 7000 eiro). Gada laikā alga pieaugusi aptuveni par 100-200 eiro.

Kompāniju filiāļu vai reģionālo pārstāvniecību vadītāji, kā arī izpilddirektori vidēji saņem 3475 eiro (vidējā uzņēmumā — 4100 eiro, mazā — 2850 eiro).

Tālāk sarakstā seko finanšu direktori — viņu alga sasniedz 2533 eiro (vidējā uzņēmumā — 2500 eiro, mazā — 2100 eiro, lielā — 3000 eiro). Pie tam lielajos uzņēmumos gada laikā finanšu direktoru alga nav mainījusies, bet mazajos un vidējos — pieaugusi par 400 un 450 eiro atbilstoši.

IT ir otrā nozare ienākumu ziņā. Sistēmas arhitekts vidēji saņem 2500 eiro pēc nodokļu nomaksas vidēji lielā kompānijā, 2400 — mazā, 2600 — lielā. Šajā postenī alga lielajos uzņēmumos gada laikā samazinājusies par 400 eiro, mazajos un vidējos uzņēmumos — palielinājusies.

Programmētāji ar piecu un vairāk gadu darba pieredzi vidēji saņem 2400 eiro (vidējā uzņēmumā — 2500 eiro, mazā — 2200 eiro, lielā — 2500 eiro). Lielajās kompānijās vērojama programmētāju darba samaksas samazināšanās par 500 eiro.

Komercdirektors, pārdošanas direktors Latvijā vidēji saņem 2300 eiro (lielā uzņēmumā — 2800 eiro, vidējā — 2400 eiro, mazā — 1700 eiro pēc nodokļu nomaksas). Gada laikā alga šajā postenī mazās un vidējās kompānijas pieaugušas par 100 eiro.

Tablešu fasēšānas cehs
© Sputnik / Максим Богодвид
IT departamentu direktori vidēji saņem 2300 eiro (lielā uzņēmumā — 2700 eiro, vidējā — 2300 eiro, mazā — 1900 eiro pēc nodokļu nomaksas). Gada laikā alga vidējos uzņēmumos pieaugusi par 300 eiro, mazajos — par 200 eiro, bet lielajos saglabājusies nemainīga.

Reitingu ar vidējo algu 2000 eiro apmērā noslēdz mārketinga, loģistikas un tehniskie direktori.

Mārketinga direktori lielā uzņēmumā saņem 2500 eiro, vidējā — 2000 eiro, mazā — 1500 eiro. Loģistikas direktori vidējās kompānijās saņem 1900 eiro, mazās — 1600 eiro.

Tehniskie direktori lielajos uzņēmumos saņem 2500 eiro, vidējā — 2000 eiro, mazā — 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas.    

1749
Pēc temata
Restorāna īpašniece Rīgā: oficianti nav atrodami pat par 1500 eiro un 15 brīvdienām
Latvijas jaunieši vēlas saņemt 1600 eiro – visvairāk Austrumeiropā
Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

17
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

17
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

15
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

15
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība
 Sēru pasākums pie sadedzinātās Rīgas Horālās sinagogas

The Guardian: nacistu mednieks pastāstīja, Baltijā izkropļo vēsturi

0
(atjaunots 13:36 15.04.2021)
Valstis, kas izkropļo Holokausta vēsturi, nevēlas atzīt, kāda bijusi to iedzīvotāju loma slepkavībās.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs sevi dēvē par "vienīgo ebreju, kurš aizlūdz par nacistu veselību," stāsta The Guardian.

Cilvēkiem, kuri piedalījās sešu miljonu ebreju slepkavībās Eiropā, jau krietni pāri 90 gadiem, un daudziem jau ir vārga veselība. Pats Zurofs ir 72 gadus vecs (viņš dzimis trīs gadus pēc kara beigām), un vairāk nekā 40 dzīves gadus veltījis nacistu medībām.

Patlaban viņš meklē bijušo Lietuvas iedzīvotāju, kura dzīvo anglosakšu valstī. Tagad viņai ir aptuveni 97 gadi. Pusaudzes gados viņa nogalināja ebreju bērnus. Pirms trim mēnešiem Zurofs nonāca uz pēdām, tomer Covid-19 pandēmija lika šķēršļus izmeklēšanai.

"Viņa var nomirt kuru katru brīdi," saka Zurofs.

40 gadu laikā Zurofs atradis vairāk nekā trīs tūkstošus nacistu 20 valstīs. Daudzas valstis nesteidz sākt izmeklēšanu, un aizdomās turamie paspējuši nomirt, kamēr mapes ar viņu lietām prokuratūrās pārklājās ar putekļiem.

Tomēr bijuši arī panākumi. Par savu galveno medījumu Zurofs uzskata Dinko Šakiču, kurš 22 gadu vecumā kļuva par Jasenovacas nāves nometnes komendantu Horvātijā un vainojams divu tūkstošu cilvēku nāvē. Pēc kara viņš aizbrauca uz Argentīnu un nodzīvoja tur 50 gadus. 1998. gadā viņu tiesāja, atzina par vainīgu un piesprieda 20 gadus ilgu cietumsodu. Zurofs bija tiesas sēdē un dzirdēja, kā Šakičs smējās, kad viņam pasludināja spriedumu.

Pirms 60 gadiem Jeruzalemē sākās tiesvedība pret "ebreju jautājuma galīgā risinājuma" autoru Ādolfu Eihmanu. Procesu pārraidīja pa televizoru, un pasaule izdzirdēja nāves nometnēs izdzīvojušo liecības.

"Tad tiesāja nevis Eihmanu, bet gan Holokaustu. Pirmo reizi vārdu deva izdzīvojušajiem," atcerējās Zurofs. Toreiz viņam bija 12 gadi, viņš dzīvoja Bruklinā un sekoja tiesai pa televizoru.

Šo tiesvedību Zurofs uzskata par savu pirmo sastapšanos ar Holokaustu, lai arī kara laikā viņa otrās pakāpes vectēvs gāja bojā Lietuvā. Zurofs pārvācās uz Izraēlu, studēja vēsturi, un 1986. gadā kļuva par Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas direktoru. Šis centrs nosaukts par godu pazīstamākajam nacistu medniekam.

"Tā ir pati labākā sajūta pasaulē, kad vari panākt savu," noteica Zurofs.

Viņš ir izstrādājis savu panākumu skalu no 1 līdz 6, kur 1 – publiska atmaskošana ("dažkārt tas ir pats briesmīgākais, viņu ģimenēm nav ne jausmas par to, ko viņi darījuši"), bet 6 – cietumsods. Tā gadās reti.

Zurofa darbā ir trīs galvenie elementi: bijušo nacistu medības, pierādījumu vākšana tiesai un politiska lobēšana, lai panāktu taisnās tiesas triumfu. Pēdējos gados viņš atrod lieciniekus ar sociālo tīklu palīdzību. Pirms desmit gadiem viņš sāka operāciju "Pēdējā iespēja" un maksā 25 tūkstošus dolāru par informāciju, kas novedīs pie bijušo nacistu un viņu līdzskrējēju aresta un tiesas sprieduma.

Tagad viņš strādā pie nacistu līdzskrējējiem no Baltijas valstīm.

"Lietuvā bija pats lielākais Holokausta upuru procents – pirms kara Lietuvā dzīvoja 220 tūkstoši ebreju, un 212 tūkstoši tika nogalināti. Provincēs, ciemos nāves gadījumu līmenis sasniedza 98-99%. Daudz ko no tā pastrādāja vietējie, kaimiņi nogalināja kaimiņus, tāpēc izdzīvojušie zināja slepkavu vārdus," viņš teica.

Zurofs noraidīja pieņēmumu, ka, ņemot vērā viņa medījumu vecumu un vārgumu, var pielikt punktu darbam.

"Pirmkārt, laikam ejot, slepkavas vaina nemazinās. Otrkārt, vecums nedrīkst aizsargāt cilvēkus, kuri pastrādājuši tik briesmīgus noziegumus. Treškārt, mūsu pienākums bojāgājušo un viņu ģimeņu priekšā – saukt pie atbildības noziedzniekus. Ceturtkārt, tas apliecina, ka tādas ļaundarības pastrādājušie cilvēki tiks sodīti pat pēc ilgiem gadiem. Piektkārt, tiesas procesiem ir liela nozīme cīņā ar Holokausta vēstures izkropšanu. Sestkārt, šie cilvēki nebija veci un vārgi, kad pastrādīja savus noziegumus, viņi bija pašā spēku plaukumā. Un, visbeidzot, visu šo gadu laikā ne reizi neesmu sastapis nacistu, kurš parādītu nožēlu vai sirdsapziņas pārmetumus," viņš teica.

Zurofs uzsvēra, cik liela ir starpība starp Holokausta noliegšanu un tā vēstures izkropļošanu.

"Tie, kas noliedz Holokaustu, stāsta, ka tā nebija. Tie, kas izkropļo tā vēsturi, atzīst, ka tas bijis, taču nevēlas atzīt lomu, kāda bijusi viņu tautai slepkavībās, kopā ar nacistiem, bet dažkārt – arī viņu vietā."

Starp valstīm, kas pieder pie Holokausta vēstures izkropļotājiem, viņš min Poliju, Lietuvu un Latviju.

Šī gada sākumā Vācijā izvirzītas apsūdzības diviem cilvēkiem: Irmgardei Furhnerei (95 gadi), kas apsūdzēta par 11 430 cilvēku nāvi, un NN (100 gadi), kas apsūdzēts par līdzdalību 3 518 cilvēku bojāejā.

0
Tagi:
holokausts, nacisti, Baltija
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"
Aleksandrs Bastrikins: acīmredzot, neonacisms un revanšisms Eiropu nebiedē