Skaidrās naudas izņemšana bankomātā

Līdz 7 tūkstoši eiro: kurš Latvijā saņem lielākās algas

1689
(atjaunots 13:03 15.05.2018)
Alga, kādu saņem lielo uzņēmumu direktori, kuros strādā vairāk nekā 250 cilvēki, un mazo kompāniju vadītāji, dažkārt atšķirtas par 100%.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vislabāk apmaksātie amati Latvijas kompānijās meklējami augstākās pārvaldes jomā. Otrais ienesīgākais sektors — IT. Lielas algas saņem arī marketologi un loģisti. Avīze Dienas Bizness izvērtēja CV-Online Latvija pētījumu par 2017. gadu par algām un atalgojumiem, kas publicēts žurnālā Kapitāls, un izvēlējās desmit posteņus ar augstākajām algām.

Kā jau bija gaidāms, visvairāk pelna lielo uzņēmumu ģenerāldirektori un valdes priekšsēdētāji — vidēji 4933 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas (vidējā uzņēmumā — 4600 eiro, mazā — 3200 eiro, lielā — 7000 eiro). Gada laikā alga pieaugusi aptuveni par 100-200 eiro.

Kompāniju filiāļu vai reģionālo pārstāvniecību vadītāji, kā arī izpilddirektori vidēji saņem 3475 eiro (vidējā uzņēmumā — 4100 eiro, mazā — 2850 eiro).

Tālāk sarakstā seko finanšu direktori — viņu alga sasniedz 2533 eiro (vidējā uzņēmumā — 2500 eiro, mazā — 2100 eiro, lielā — 3000 eiro). Pie tam lielajos uzņēmumos gada laikā finanšu direktoru alga nav mainījusies, bet mazajos un vidējos — pieaugusi par 400 un 450 eiro atbilstoši.

IT ir otrā nozare ienākumu ziņā. Sistēmas arhitekts vidēji saņem 2500 eiro pēc nodokļu nomaksas vidēji lielā kompānijā, 2400 — mazā, 2600 — lielā. Šajā postenī alga lielajos uzņēmumos gada laikā samazinājusies par 400 eiro, mazajos un vidējos uzņēmumos — palielinājusies.

Programmētāji ar piecu un vairāk gadu darba pieredzi vidēji saņem 2400 eiro (vidējā uzņēmumā — 2500 eiro, mazā — 2200 eiro, lielā — 2500 eiro). Lielajās kompānijās vērojama programmētāju darba samaksas samazināšanās par 500 eiro.

Komercdirektors, pārdošanas direktors Latvijā vidēji saņem 2300 eiro (lielā uzņēmumā — 2800 eiro, vidējā — 2400 eiro, mazā — 1700 eiro pēc nodokļu nomaksas). Gada laikā alga šajā postenī mazās un vidējās kompānijas pieaugušas par 100 eiro.

Tablešu fasēšānas cehs
© Sputnik / Максим Богодвид
IT departamentu direktori vidēji saņem 2300 eiro (lielā uzņēmumā — 2700 eiro, vidējā — 2300 eiro, mazā — 1900 eiro pēc nodokļu nomaksas). Gada laikā alga vidējos uzņēmumos pieaugusi par 300 eiro, mazajos — par 200 eiro, bet lielajos saglabājusies nemainīga.

Reitingu ar vidējo algu 2000 eiro apmērā noslēdz mārketinga, loģistikas un tehniskie direktori.

Mārketinga direktori lielā uzņēmumā saņem 2500 eiro, vidējā — 2000 eiro, mazā — 1500 eiro. Loģistikas direktori vidējās kompānijās saņem 1900 eiro, mazās — 1600 eiro.

Tehniskie direktori lielajos uzņēmumos saņem 2500 eiro, vidējā — 2000 eiro, mazā — 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas.    

1689
Pēc temata
Restorāna īpašniece Rīgā: oficianti nav atrodami pat par 1500 eiro un 15 brīvdienām
Latvijas jaunieši vēlas saņemt 1600 eiro – visvairāk Austrumeiropā
Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot
Naftas urbšanas tornis

Vienreizējas perspektīvas: kādas naftas cenas gaidāmas šogad

54
(atjaunots 16:23 13.01.2021)
Naftas cenas sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā. Tā tirgus reaģēja uz ziņām par vakcīnām un OPEC+ lēmumu.

Analītiķi uzskata, ka pasaules ekonomika atdzīvosies, ierobežojumi tiks atcelti un melnā zelta pieprasījums pieaugs. Par to, cik augstu varētu celties naftas cenas šogad, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Mērena uzlabošanās

2020. gadā pasaules naftas tirgus pārdzīvoja vairākus lejupslīdes viļņus vairāku faktoru ietekmē. To vidū bija ražošanas pārdaudzums pieprasījuma straujas lejupslīdes apstākļos, pandēmija un vispārējie ierobežojumi. Martā naftas cena kritās vairāk nekā divkārt. Tomēr rudens nogalē tirgu iespaidoja ziņas par rietumvalstu vakcīnu sekmīgajiem izmēģinājumiem un ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Džo Baidens ir "zaļo tehnoloģiju" piekritējs, un, atšķirībā no Donalda Trampa, neplāno atbalstīt naftas nozari.

Cīņa ar koronavīrusu pastiprinās, tajā vērojami panākumi. Naftas pieprasījuma prognozes 2021. gadā tiks koriģētas un, domājams, pieaugs, uzskata Reuters.

Tomēr stāvoklis vēl joprojām ir nestabils. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch gaida, ka naftas pieprasījums atjaunosies tikai iedzīvotāju vakcinācijas straujas progresa apstākļos. Analītiķi uzskata, ka uzlabojumi būs "mēreni".

OPEC+ sagādāja pārsteigumu

Decembra sākumā OPEC+ valstis nolēma palielināt ieguvi janvārī par 500 tūkstošiem barelu dienā. Tālākie soļi tiks lemti ikmēneša apspriedēs. Pie tam jaunās vienošanās termiņš nav nosprausts.

Kotējums tūlīt pacēlās līdz maksimālam rādītājam astoņu mēnešu laikā, Brent tuvojas 50 dolāriem par barelu. Arī Krievijas rublis ir mazliet nostiprinājies.

OPEC+ lēmums šķiet negaidīts, jo pandēmijas otrais vilnis taču nav beidzies un pieprasījums atjaunojas palēnām. Tomēr saskaņotais pieaugums veido tikai ceturto daļu no janvārī gaidītā. Spēles dalībniekiem tas ir signāls: alianse cer, ka tirgus atdzīvosies, tomēr ir gatava kuru katru brīdi ražošanu ierobežot.

"Tas ir kompromiss – mēs pakāpeniski, vienmērīgi atjaunojam ieguvi līdz līgumā paredzētajam līmenim. Ceru, ka tas notiks ceturkšņa laikā," paskaidroja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Neskaidra situācija

Analītiķi apliecina, ka OPEC+ apstiprinātais ieguves pakāpeniskas palielināšanas variants ir izdevīgs Krievijai, kuras tehnoloģiskās īpatnības un plašā infrastruktūra neļauj ātri palielināt ražošanu. Tomēr gada sākumā nafts piedāvājums var izrādīties pārlieks.

"Aprīlī ieguve pieaugs jau par diviem miljoniem barelu diennaktī pie prognozējamā pieprasījuma pieauguma otrajā ceturksnī tikai līdz 96,1 miljonam. Piedāvājuma pieaugums pār pieprasījumu pēc 1. janvāra nozīmē, ka Brent maksimālais kotējums tuvāko piecu mēnešu periodā bija vērojams decembrī," konstatēja Jevgēņijs Miroņuks, "Freedom Finance" analītiķis.

Kompānija prognozē kotējumu 40-60 dolāru diapazonā gada periodā saskaņā ar vakcinācijas efektu un pārrobežu ierobežjumu atcelšanu.

Tomēr jebkādi nepatīkami pārsteigumi var mainīt situāciju, – nebūt ne visi naftas ražotāji iekļāvušies aliansē, un tiem nekas neliedz palielināt ieguvi.

Piemēram, ASV pēdējo mēnešu laikā palielinājušas ražošanu par miljonu barelu. "Līdz ar to pirmajā ceturksnī naftas cena var kristies līdz 40-42 dolāriem, bet tālāk viss būs atkarīgs no tā, kādā stāvoklī pasaules lielvalstis būs pēc pandēmijas," norādīja QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

"Domājamsm 2021. gadā naftas cenas svārstīsie no 37 līdz 42 dolāriem par barelu. Spiedienu turpinās pandēmija un tās sekas, kā arī OPEC+ dalībnieku iespējamā vēlme palielināt ieguvi, lai papildinātu savus budžetus," piebilda Vladimirs Volkovs, RGS Bankas direktors.

Līdz 60 dolāriem

No otras puses, vadošās bankas ASV prognozē, ka naftas cena pieaugs līdz 60 dolāriem, Goldman Sachs – pat līdz 65. Pie tam ziemā patētiņš saruks par trim miljoniem barelu dienā, un to vien daļēji kompensēs pieprasījums apkures vajadzībām un Ķīnas iepirkumi, kas patlaban vislabāk cīnās pret koronavīrusu.

"Tomēr problēmas ziemā ir tikai neliels šķērslis naftas tirgus ceļā uz normalu darbu, tāpat kā Covid-19 otrais vilnis," raksta bankas analītiķi pārskatā.

Bank of America (BofA) prognozē Brent cenu pieaugumu līdz 60 dolāriem līdz pirmā pusgada beigām. Eksperti gaida pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu un masveida vakcināciju Rietumos.

Degvielas pieprasijums, kas sedz vairāk nekā pusi naftas patēriņa pasaulē, radīs deficītu 1,6 milj. barelu apmērā diennaktī, uzskata BofA. Atvērsies komerciālās glabātavas, kas uzkrājušas pārdaudzumu – miljardu barelu. Gada laikā naftas vidējā cena sastādīs 50 dolārus, teikts bankas pārskatā. Tomēr jāpatur prātā, ka viens no galvenajiem riskiem ir Irānas ierobežojumu atcelšāna, ļoti iespējama Baidena prezidentūras laikā, un Irānas barelu atgriešanās pasaules tirgū.

54
Tagi:
cenas, nafta, OPEC
Pēc temata
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva, foto no arhīva

"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju

138
(atjaunots 11:46 12.01.2021)
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva uzskata, ka valsti nepārprotami saskatāms valdošās elites bankrots – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Latvijas šīgada budžeta pamatā ir ekonomika augšupejas prognoze un iekšzemes kopprodukta pieaugums, taču tā nebūs, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Latvijas ekonomiku par 80% nodrošina pakalpojumu nozare, kas nes peļņu tikai tad, ja ir patērētājs ar pietiekamu daudzumu naudas. Bet naudas nav, un iekšējais patēriņš samazinās," konstatēja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka līdz ar visu pārējo valdība nodarījusi ekonomikai smagu triecienu ar savu nodokļu reformu.

"Uzbrukums mikrouzņēmumiem un mazajam biznesam, kā arī tiem, kas nodarbināts tehnoloģiskajās nozarēs un jomās ar augstu pievienoto vērtību. Tas ir kolosāls trieciens nozarēm, kas nodrošina naudas pieplūdumu budžetā, dod iedzīvotājiem ienākumus un nodrošina iekšējo patēriņu," norādīja ekonomiste.

Zaiceva uzskata, ka jaunajā gadā neviena budžetam svarīgākā nozare nespēs "pacelt galvu".

Piemēram, nevarēs atgūties tūrisms, jo robežas ir slēgtas un paliks slēgtas. Līdz ar tūrisma panīkumu neatgūstas viesnīcu bizness un pasažieru pārvadājumi, cieš reklāmas un mediju tirgus, paskaidroja eksperte.

"Kravu pārvadājumu jomā saglabājas neliels automašīnu tranzīta apjoms. Dzelzceļa tranzīts un pārkraušana ostās bija kritušies jau bez koronavīrusa. Pie tam turpinās Rail Baltica būvdarbi, kam, saskaņā ar plānu, vajadzētu pārvadāt kravas, nav tikai skaidrs, kādas un kur. No šīs puses augšupeja nav gaidāma. Kravu autopārvadātāji vēl strādāt, tomēr, ņemot vērā ES jaunās normas, šis bizness rentabilitāti zaudē," atzīmēja Zaiceva.

Viņa atgādināja, ka pandēmija negatīvi ietekmējusi arī celtniecību – gatavās produkcijas realizācija nepārsniedz 20%.

"Tiek būvēti tirdzniecības centri un biroju ēkas, aizbildinoties ar to, ka to neesot pietiekami. Tomēr Rīgā centrālās ielas jau tāpat ir tukšas, veikali vēl joprojām slēdzas ciet. Tirdzniecības vietas ir, tās nemokās klientu pārlieka pieplūduma dēļ. Rūpnieciskā celtniecība vēl pavārgi turpinās – tas ir reāls naudas ieguldījums. Kas attiecas uz infrastruktūras izveidi – ceļu, maģistrāļu un inženiertehnisko tīklu izbūvi, – nauda tiek piešķirta nevis tai, bet gan bēdīgi slavenās Rail Baltica iecirknim, kam jāved cauri Rīgas centram, sagraujot to un Pārdaugavu. Tas ekonomikas uzplaukumu nenodrošinās," ir pārliecināta ekonomiste.

Zaiceva norādīja, ka Latvija varētu sevi visā pilnībā nodrošināt ar pārtiku, ja vien sniegtu atbalstu lauksaimniecībai, taču to zemkopji nesaņem.

"Valdība varētu pirms sējas izstrādāt fjūčersu līgumu sistēmu, lai pilnībā nodrošinātu Latviju ar produktiem. Pandēmijas apstākļos tas dāvātu iekšzemes ekonomikas pacēlumu, tomēr tas nav paveikts. Zemnieki meklē, kur vairāk maksā, Latvijas piensaimniecības nodod pienu Lietuvai. Ja kaimiņi atteiksies pirkt mūsu pienu, līdz pavasarim piena lopus nokaus," brīdināja Sputnik sarunbiedre. Ekonomiste uzvēra: IKP pieaugums, ko valsts uzrādīja pērn, bija saistīts vien ar algas pielikumu valsts pārvaldes sektorā.

"Pie tam valdība, izejot pie cilvēkiem, stāsta tādas muļķības, ka nav nekāda iedzīvotāju morālā atbalsta. Var konstatēt Latvijas valdošās elites bankrotu – tā nav gatava pašreizējai situācijai un laiž postā nozares, kas var strādāt ekonomikas izaugsmes labā," secināja analītiķe.

138
Tagi:
Latvija, ekonomika, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija – ienaidnieks!"
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Džo Baidens

Eksperts sniedza prognozi par Baidena politiku pēcpadomju valstīs

0
(atjaunots 17:12 15.01.2021)
Eksperts uzskata, ka Krievijas attiecībās ar Rietumiem pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. ASV jaunā administrācija sāks aktīvāku darbu pēcpadomju valstīs, it īpaši Krievijas rietumu perifērijā, uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs, vēsta RIA Novosti.

"(ASV nākamajam prezidentam) Džo Baidena acīs pēcpadomju valstīm, it īpaši Krievijas rietumu perifērijai ir lielāka nozīme, nekā pēc (ASV pašreizējā prezidenta) Donalda Trampa domām," eksperts konstatēja videokonferencē, kas bija veltīta gada rezultātiem pēcpadomju telpā.

Nelielas cerības: kā mainīsies ASV un Krievijas attiecības
Ruptly / Joe Biden Campaign / US Department of Defense / Kremlin.ru

"Es domāju, mēs ieraudzīsim aktīvākas amerikāņu darbības šajā teritorijā, būtiskāku mijiedarbību ar šo valstu valdībām, maigās diplomātijas, informācijas kara instrumentu enerģiskāku izmantošanu," uzskata politologs.

Tomēr, pēc Kortunova domām, ja arī tas notiks, nav saskatāmi resursi un politiskā griba pilnā mērā likt lietā iespējas Rietumu ietekmes pastiprināšanai.

"Tāpēc Krievijas un Rietumu attiecībās pēcpadomju teritorijā valdīs nevis spēku, bet gan vājuma līdzsvars," konstatēja eksperts.

Politologa vērojumi liecina, ka patlaban tiek galīgi nostiprināti Padomju Savienības sabrukuma rezultāti.

"Varētu teikt, ka nav saskatāmas vispār nekādas likumsakarības un Krievijas vispārēja pieeja šai teritorijai, tas ir, Krievijas politika kļūst elastīgāka, individualizēta un profesionālāka," norādīja analītiķis.

Viņa ieskatā, Krievija sāk iecietīgāk vērtēt ārvalstu ietekmes paplašināšanos bijušās PSRS teritorijā, ja vien runa ir ar Ķīnas klātbūtni, piemēam, Centrālāzijā, vai Turcijas ietekmi Dienvidkaukāzā.

Tāpat eksperts uzskata, ka virkne Krievijas partneru un sāncenšu pēcpadomju telpā, pārsvarā – no rietumvalstu vidus, pamazām zaudē interesi par to, un dažos gadījumos būtu gatavi pieņemt Krievijas līdera pozīcijas.

"Vienā brīdī var notikt tā, ka dažas pēcpadomju valstis izjutīs grūtības, kas saistītas nevis ar lielvalstu mēģinājumiem iejaukties viņu iekšējās lietās, bet gan, drīzāk, ar šo lielvalstu intereses krišanos par bijušās Padomju Savienības teritoriju," secināja politologs.

0
Tagi:
Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Baidena komada ir kā vilku bars
"Var iznākt gluži pretēji". Politologs par padomu Baidenam Krievijas aspektā
Mest pie malas nicinājumu. Trampa bijusī padomniece devusi padomu Baidenam
Beigas spēlītēm – krieviem izdevies uzlauzt amerikāņu apziņu