Skaidrās naudas izņemšana bankomātā

Līdz 7 tūkstoši eiro: kurš Latvijā saņem lielākās algas

1504
(atjaunots 13:03 15.05.2018)
Alga, kādu saņem lielo uzņēmumu direktori, kuros strādā vairāk nekā 250 cilvēki, un mazo kompāniju vadītāji, dažkārt atšķirtas par 100%.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vislabāk apmaksātie amati Latvijas kompānijās meklējami augstākās pārvaldes jomā. Otrais ienesīgākais sektors — IT. Lielas algas saņem arī marketologi un loģisti. Avīze Dienas Bizness izvērtēja CV-Online Latvija pētījumu par 2017. gadu par algām un atalgojumiem, kas publicēts žurnālā Kapitāls, un izvēlējās desmit posteņus ar augstākajām algām.

Kā jau bija gaidāms, visvairāk pelna lielo uzņēmumu ģenerāldirektori un valdes priekšsēdētāji — vidēji 4933 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas (vidējā uzņēmumā — 4600 eiro, mazā — 3200 eiro, lielā — 7000 eiro). Gada laikā alga pieaugusi aptuveni par 100-200 eiro.

Kompāniju filiāļu vai reģionālo pārstāvniecību vadītāji, kā arī izpilddirektori vidēji saņem 3475 eiro (vidējā uzņēmumā — 4100 eiro, mazā — 2850 eiro).

Tālāk sarakstā seko finanšu direktori — viņu alga sasniedz 2533 eiro (vidējā uzņēmumā — 2500 eiro, mazā — 2100 eiro, lielā — 3000 eiro). Pie tam lielajos uzņēmumos gada laikā finanšu direktoru alga nav mainījusies, bet mazajos un vidējos — pieaugusi par 400 un 450 eiro atbilstoši.

IT ir otrā nozare ienākumu ziņā. Sistēmas arhitekts vidēji saņem 2500 eiro pēc nodokļu nomaksas vidēji lielā kompānijā, 2400 — mazā, 2600 — lielā. Šajā postenī alga lielajos uzņēmumos gada laikā samazinājusies par 400 eiro, mazajos un vidējos uzņēmumos — palielinājusies.

Programmētāji ar piecu un vairāk gadu darba pieredzi vidēji saņem 2400 eiro (vidējā uzņēmumā — 2500 eiro, mazā — 2200 eiro, lielā — 2500 eiro). Lielajās kompānijās vērojama programmētāju darba samaksas samazināšanās par 500 eiro.

Komercdirektors, pārdošanas direktors Latvijā vidēji saņem 2300 eiro (lielā uzņēmumā — 2800 eiro, vidējā — 2400 eiro, mazā — 1700 eiro pēc nodokļu nomaksas). Gada laikā alga šajā postenī mazās un vidējās kompānijas pieaugušas par 100 eiro.

Tablešu fasēšānas cehs
© Sputnik / Максим Богодвид
IT departamentu direktori vidēji saņem 2300 eiro (lielā uzņēmumā — 2700 eiro, vidējā — 2300 eiro, mazā — 1900 eiro pēc nodokļu nomaksas). Gada laikā alga vidējos uzņēmumos pieaugusi par 300 eiro, mazajos — par 200 eiro, bet lielajos saglabājusies nemainīga.

Reitingu ar vidējo algu 2000 eiro apmērā noslēdz mārketinga, loģistikas un tehniskie direktori.

Mārketinga direktori lielā uzņēmumā saņem 2500 eiro, vidējā — 2000 eiro, mazā — 1500 eiro. Loģistikas direktori vidējās kompānijās saņem 1900 eiro, mazās — 1600 eiro.

Tehniskie direktori lielajos uzņēmumos saņem 2500 eiro, vidējā — 2000 eiro, mazā — 1500 eiro pēc nodokļu nomaksas.    

1504
Pēc temata
Restorāna īpašniece Rīgā: oficianti nav atrodami pat par 1500 eiro un 15 brīvdienām
Latvijas jaunieši vēlas saņemt 1600 eiro – visvairāk Austrumeiropā
Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

25
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

25
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Nauda, smilšu pulkstenis, foto no arhīva

Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai

31
(atjaunots 15:22 30.06.2020)
Baltijas valstis var rēķināties ar iepriekš ieplānotajām dotācijām, taču jaunu projektu finansēšana nav prognozējama.

RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Viļņa cer uz taisnīgu līdzekļu sadali gan no ES ilggadējā budžeta, gan no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. To paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda videosarunas laikā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, vēsta Sputnik Lietuva.

Briselei jāpiešķir Lietuvai agrāk ieplānotie līdzekļi, taču jaunu projektu finansēšana ir ar dakšām ūdenī rakstīta, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Nedomāju, ka acumirklī tiks nogrieztas visas dotācijas, lai arī līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES kopīgā budžeta ienākumi krasi samazināsies, - zināmai daļai vajadzētu palikt. Protams, katras ES valsts valdība vēlas saņemt no kopējā budžeta pēc iespējas vairāk. Parasti šīs vēlmes tiek apmierinātas daļēji, pat tad, kad budžets bija pilnāks. Tagad iespējas samazinās, un, jo tālāk, jo mazāk valstis tiks dotētas," norādīja Bažans.

Līdz šim Eiropas Savienības valstīm nav izdevies vienoties ne par kopīgo budžetu nākamajam septiņu gadu periodam, ne arī par ekonomikas atjaunošanas fondu. ES budžeta pašreizējais projekts paredz samazināt Saliedētības fonda līdzekļus. Tas būtiski ietekmēs visu Baltijas valstu budžetu.

31
Tagi:
nauda, Baltija, ES
Pēc temata
Baltiju izslauca un izmeta: politologs nosauca ES jauno interesi
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Eirokomisārs brīdinājis par ES dotāciju samazināšanos
Covid-19 testi, foto no arhīva

Covid-19 joprojām paliek Latvijā: atklāts jauns inficēšanās gadījums

0
(atjaunots 13:36 02.07.2020)
Visā pandēmijas laikā Latvijā ir atklāti 1122 Covid-19 inficēšanās gadījumi: 988 pacienti izveseļojušies, 30 cilvēki ir miruši.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, Latvijā diennakts laikā ir atklāts viens jauns inficēšanās gadījums. Pēdējo 24 stundu laikā ir veikti 1716 koronavīrusa testi.

Toties Latvijas slimnīcās nav nonācis neviens pacients ar Covid-19. Pašlaik stacionāros atrodas 4 pacienti. Vienam no viņiem ir smaga slimības gaita.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 154 494 koronavīrusa testi. Pozitīvi izrādījušies 1122 cilvēku testi. 988 pacienti ir izveseļojušies, 30 cilvēki nomira. No slimnīcām ir izrakstīts 181 pacients.

Trešdien, 1. jūlijā, Latvijā tika atklāti trīs ar Covid-19 inficēti cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs palūdza visus, kas 26. jūnija brauca ar autobusiem maršrutā Valka-Rīga-Valmiera-Valka, sazināties ar epidemiologiem.

Noskaidrojies, ka viens no cilvēkiem, kam 28. jūnijā tika atklāts Covid-19, pārvietojās ar sabiedrisko transportu un varēja inficēt apkārtējos.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi tā arī nesaņēma
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Pandēmija nav atnākusi viena: kādi pārbaudījumi vēl gaida šogad