ABLV Banka

ABLV iesūdzējusi tiesā Eiropas Centrālo banku

41
(atjaunots 13:07 07.05.2018)
Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde pieļāvusi virkni pārkāpumu, izskatot ABLV bankas lietu, teikts prasībās, kas iesniegtas ES tiesā.

RĪGA, 7. maijs — Sputnik. Banka ABLV un tās lielākie akcionāri iesnieguši prasības ES tiesā pret Eiropas Centrālo banku (ECB) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), vēsta Jauns.lv.

ABLV Bank un tās divu lielāko akcionāru vārdā bankas advokāti no advokātu biroja DLA Piper Vācijā iesnieguši četrus pieteikumus – divus pret ECB un divus pret VMV. Pieteikumos minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko, iespējams, pieļāvušas ECB un VNV. Prasībās minēta pilnvaru pārsniegšana, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošana, kā arī citi pārkāpumi, turklāt uzskaitīta virkne nopietnu iebildumu pret veidu, kādā pieņemti lēmumi pret banku.

Kā ziņots, 23. februārī ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija, pildot ECB instrukcijas, 19. februārī noteica ierobežojumus maksājumu operācijām ABLV Bank, bet 23. februāra naktī pieņēma lēmumu par ieguldījumu nepieejamību, lai nodrošinatu garantēto kompensāciju izmaksas bankas klientiem, ņemot vērā to, ka ECB nedeva rīkojumu atcelt bankai noteiktos ierobežojumus.

Klientu un kreditoru interesšu aizsardzības mērķiem un ECB lēmumu gaismā par likvidācijas procesa sākumu akcionāru ārkārtas kopsapulcē 26. februārī banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.

41
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
ABLV Bank krahs Latvijai varētu izmaksāt 8 miljardus eiro
Kļuvis zināms, kāds ABLV klientu skaits saņems naudu
Citadele: nerezidentiem būs grūtāk saņemt naudu no ABLV
Bankas ABLV stāsts varētu atkārtoties Igaunijā
Jānis Jurkāns

Kas būs, kad padzīs Lukašenko? Jurkāns kritizē Latvijas viedokli par stāvokli Baltkrievijā

69
(atjaunots 11:06 23.09.2020)
Latvijai ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu, pieprasot sankcijas, citādi Baltkrieviju gaida tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss kā Ukrainā, bet Latvijai zudīs jebkādas kravas no Baltkrievijas.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs aicināja Eiropas Savienību nekavēties ar sankciju pieņemšanu pret Baltkrieviju. Viņš uzskata, ka situācija, kurā viena no ES valstīm saņēmusi visu savienību ķīlniekos, rada sarūgtinājumu. Reuters iepriekš ziņoja, ka sankcijas pret Baltkrieviju bloķē Kipra, kas ar tādu paņēmienu cenšas panākt Briseles reakciju par Turcijas kompāniju darbu gāzes atradņu meklēšanā un izstrādē Vidusjūras austrumu daļā.

"Rinkēvičs skatās uz Briseles pusi, uzskata to par savu glābšanas riņķi un cenšas būt dievbijīgāks nekā paši briselieši," atzīmēja valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

"Rinkēvičs neizprot Latvijas ģeogrāfiju, nesaprot, cik svarīga Baltkrievija ir Latvijai, nesaprot, ko mēs zaudējam ekonomikā, paliekot bez Baltkrievijas kravām, ņemot vērā to, ka kravas no Krievijas jau esam zaudējuši. Rezultātā, iztapdami Briselei, Latvijas varasvīri upurē savu valsti, savu pilsoņu labklājību," Jānis Jurkāns konstatēja sarunā ar Sputnik Latvija.

Diplomāts atzīmēja, ka pagājis pārāk īss laiks pēc vēlēšanām, lai kļūtu skaidrs, kāda būs Baltkrievija un kāda ir baltkrievu tautas izvēle.

"Opozīcijas protesti, ko mēs redzam, ir daļa no baltkrievu tautas. Ko domā pārējie, kas nepiedalās demonstrācijās? Nedomāju, ka Lukašenko nav piekritēju. Tāpēc jāskatās, kādu lēmumu pieņems baltkrievu tauta. Ja Latvijai rūp demokrātija, pirms grūst Baltkrieviju uz politisko kanālu pusi, jādod tai iespēja nobalsot vēlreiz vai pieņemt jaunu konstitūciju – kā viņi paši nolems," uzsvēra Jurkāns.

Viņš uzskata, ka ir jāpavēro, kas notiek pie kaimiņiem, nevis akli jāiet uz priekšu.

"Nu, novāks Lukašenko, nu, ieviesīs sankcijas pret tiem ierēdņiem, un tad? Kur jūs Baltkrievijā redzat organizatorisku opozīciju? Viena dāma vizinās pa pasauli un kaut ko stāsta, bet kas būs vēlāk? Ja padzīs Lukašenko, kas notiks tālāk – Ukraina, tāds pats politiskais un ekonomiskais haoss? Citu es neredzu," sprieda diplomāts.

"Latvijas ĀM izvēlējās Briseles pozu, sāka apsaukāties un pieprasīt to, kam pašas ES valstis nav gatavas, nevis novēroja un pa diplomātiskiem kanāliem palīdzēja baltkrieviem," noslēgumā piebilda Jurkāns.

Augusta beigās Baltijas valstis noteica sankcijas pret 30 Baltkrievijas amatpersonām, ieskaitot valsts prezidentu Aleksandru Lukašenko. Latvija, Lietuva un Igaunija apsūdz ierēdņus prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanā un mierīgu protestu apspiešanā. ES izskata savu sankciju sarakstu, kurā, pēc avotu sniegtās informācijas, Lukašenko nav iekļauts.

Baltkrievijas CVK informēja, ka prezidenta vēlēšanās uzvaru izcīnījis pašreizējais valsts vadītājs. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un izveidoja Koordinācijas padomi "varas nodošanai". Ģenerālprokuratūra uzskata to par nacionālo apdraudējumu un ierosinājumi krimināllietu saskaņā ar pantu par aicinājumiem sagrābt varu.

"Уйдут" Лукашенко, и что? Юрканс предостерег от украинского сценария
69
Tagi:
tranzīts, Jānis Jurkāns, Edgars Rinkēvičs, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
Šauj paši sev kājā: ekonomists minēja sekas, ko nesīs Latvijas sankcijas pret Baltkrieviju
Jurists: Latvijas sankcijas pret Lukašenko neatbilst tiesiskajām normām
Politologs nosauca valstis, kuras ir ieinteresētas varas maiņā Baltkrievijā
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

21
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

21
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

"Piedāvāja algu 12500 dolārus mēnesī": reanimatologs pasūdzējās par savu algu

0
(atjaunots 10:58 24.09.2020)
Skandalozi pazīstamais anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis konstatēja, ka ārsti Latvijā nav novērtēti – viņš saņēmis vairākus izdevīgus darba piedāvājumus, tomēr izvēlējies dzimteni.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents, reanimatologs, anesteziologs Roberts Fūrmanis no jauna rosina diskusiju. Šoreiz viņš pastāstīja, kā dzimtenē neprot novērtēt vietējos mediķus. Kā piemēru viņš minēja algu, kas viņam piedāvāta kaut kur ārzemēs.

"Divu nedēļu laikā Linkedin atsūtīti trīs darba piedāvājumi no HR kompānijām, kas meklē ārstus. Pēdējais piedāvājums ar algu 12500$ mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Pasaulē ļoti trūkst ārstu, tikai mūsu gļēvpolitiķi neprot novērtēt to, ka mēs joprojām esam palikuši Latvijā," Twitter tīklā konstatēja Roberts Fūrmanis.

​Šķiet, sociālo tīklu lasītāji nespēja īsti novērtēt mediķu "pašaizliedzību" – izskanēja piezīme, ka valsts pienākums nav "novērtēt tos, kuri palikuši".

"Jūsu sāpe par neadekvātu atalgojumu varbūt ir pamatota, bet idejiski valsts uzdevums nav "novērtēt, ka [esat] palikuši Latvijā”. Tas, ka citās zemēs ārstam maksā vairāk vai noteiktu skaitli, nevar kalpot par rādītāju, cik "pienākas" LV ārstam," atzīmēja Jāzeps Baško.

​"Man domāt, ka Latvijā cilvēks dzīvo ne tāpēc, lai viņu ''novērtētu'' pēc norvēģu standartiem, bet tāpēc, ka tā ir dzimtene kur viņš vēlas dzīvot. Bet cik saprotu arī no daudziem nackons., kuri kladzina taustiņus no Anglijas u.t.t., varbūt ir savādāk, galvenais nauda uber alles," pieļāva Armands Skutelis. Vēlāk viņš gan piebilda, ka ārzemēs visās nozarēs maksā vairāk.

​"Es strādāju IT nozarē. Saprotu, ka US alga man būtu vismaz piecreiz lielāka…" apstiprināja Aigars Mass.

​Daži komentētāji pat apšaubīja tik "pasakainus" piedāvājumus.

"12,5 tūkstoši pēc nodokļu nomaksas ārstam neatkarīgi no valsts ir visai nereāli. Es uzdrīkstēšos minēt, ka Jūs patiesībā domājāt "uz rokas", kas visticamāk būtu krietni vien mazāk pēc visiem "nodokļiem". Tā tāda sapņošana," raksta Kristaps Horns.

​"Ne visi LinkedIn darba piedāvājumi nozīmē garantētus darba līgumus," ārstu pabrīdināja Jānis Šlapiņš.

​Daži atzīmēja, ka ārsts nav ņēmis vērā citus aspektus, piemēram, izdevumus, kuri citās valstīs ir augstāki nekā Latvijā.

"Vācijā mēs mēnesī maksājam par  veselības, octa, mājokļa apdrošin. vairāk nekā tas LV maksātu gadā (attiecīgi katra). Mana alga kā skolotājai LV bija vismaz 4-5 reizes mazāka nekā tā ir skolotājiem DE. Ja jau salīdzina," pastāstīja Vineta Kalniņa.

​"Līdzīgi ir arī sētniekiem. Latvijā maksā 400, bet Linkedinā saņem ārzemju piedāvājumus par 2000!" varbūt pajokoja, varbūt nopietni ieteicās Arnis Kadakovskis.

​"Nenovērtēta ir visa tauta, neatkarīgi no profesijas vai nodarbošanās," piekrita cits komentētājs.

​Daļa lasītāju bija pārsteigti par to, ka anesteziologs-reanimatologs Roberts Fūrmanis vēl joprojām dzīvo Latvijā un pateicās ārstiem par viņu darbu.

"Nezinu par 12,5k, bet tie 1,5k bruto, ko nesen te ieliki kā savu algu, ir tiešām izsmiekls par tādu darbu. Es tavā vietā noliktu auto pie Vinkeles durvīm un brauktu prom. Lai pati reanimē savus pavalstniekus, ja jau nav naudas," ieteica Mārtiņš Ketners.

​"Milzīgs jums un kolēģiem paldies par visu, ko dariet. Tas pafiesi ir nenovērtējami. Bet es aizbrauktu," konstatēja lasītājs ar lietotājvārdu @neperfektamamma.

​Roberts Fūrmanis medicīnā strādā jau 18 gadus. Viņš strādā specializētā Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādē, kura dodas uz izsaukumiem, kas saistīti ar īpaši smagiem gadījumiem. Fūrmanis ir visnotaļ aktīvs sociālo tīklu lietotājs, viņu aicina uz televīziju.

Ārsts daudzas reizes ir kritizējis varasiestādes par ārstu zemajām algām. Tostarp aprīlī uzmanību piesaistīja viņa publikācija Twitter saistībā ar piemaksām mediķiem par darbu koronavīrusa pandēmijas apstākļos. Pēc mediķa sacītā, viņš saņēma piemaksu, kas tika aprēķināta 50 eirocentu apmērā par stundu pirms nodokļa samaksas.

Tāpat ārsts vairākas reizes pievērsis uzmanību medicīnas personāla trūkumam slimnīcās. Pērnā gada novembrī viņš publicēja rezonansi raisošu publikāciju sociālajos tīklos, ka viņa maiņa ilgst 64 stundas.

"Sveiciens 13. Saeimas deputātiem un valdībai. Šodien uz protesta akciju netiku, jo bija jāstrādā. Šobrīd rit mana darba 32. stunda un trisdesmit divas vēl priekšā. Precīzi, trīsdesmit divas!

Un tā nav mana labā griba. Tas viss notiek tikai tāpēc, ka nav kolēģa, kurš spētu aizvietot citu uz slimības lapas esošu kolēģi. Cienījamais Kariņa kungs! Nozarē taču viss ir kārtībā? Jā?" uzrakstīja Fūrmanis.

Tomēr viņa nesenā intervija beidzās ar skandālu – Roberts Fūrmanis kļuvis par žurnāla KLUBS kārtējā numura varoni. Intervijā ārsts pastāstīja par darbu, ģimeni un mīlestību pret dzimteni. Taču vislielāko uzmanību piesaistīja tā daļa, kurā viņš pastāstīja, kā atteicās skaidrot apmeklētājam, kur atrodas dzemdību nodaļa, tikai tāpēc, ka viņš runāja krieviski.

​Pēc Fūrmaņa sacītā, viņš ir "līdz kaulam latvietis", viņam pat esot t-krekls ar šādu uzrakstu. Savukārt Latvijas iedzīvotājus, kuriem uz t-krekliem rakstīts "Rossija", ārsts, acīmredzot, neuztver. Fūrmanis pastāstīja, ka nesen Stradiņa slimnīcā pie viņa vērsās vīrietis šādā t-kreklā un lūdza parādīt viņam, kur atrodas meklētā nodaļa. Bet ārsts atteicās runāt ne valsts valodā.

"Vakar Stradiņa slimnīcā pie manis piegāja čalis, kurš meklēja dzemdību nodaļu. Viņam mugurā bija krekls ar uzrakstu "Rossija". Es pateicu: "Labdien. Šeit ir Latvija. Sāksim ar to, ka runāsim latviski." Viņš apgriezās un aizgāja," pastāstīja reanimatologs.

Vēlāk ārsts sūdzējās Twitter, ka kļuvis par Krievijas propagandas upuri, kad palūdzis cilvēku slimnīcā runāt latviski.

"Kā kļūt par krievu propagandas upuri. Nekad nevienam neesmu atteicis palīdzību valodas, etniskās piederības vai orientācijas dēļ. Taču latviešu valoda paliks mana valoda Nr.1 un Latvija būs mana dzimtene un ikvienam Latvijas pamatiedzīvotājam ir pienākums to cienīt. Punkts," mediķis klāstīja savā mikroblogā.

​Pie tam mediķis bija sašutis par to, ka sociālajos tīklos regulāri saskāries ar apvainojumiem – viņš pat bija spiests ierobežot piekļuvi savām lapām. Mediķa ekrānuzņēmumā redzams, ka cilvēki salīdzina viņu ar doktoru Mengeli – ārstu-slepkavu no nacistu koncentrācijas nometnes.

0
Tagi:
alga, nauda
Pēc temata
Algas nelielas, zems prestižs: Latvijas skolās trūkst vairāki simti skolotāju
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: plēsīs naudu par mašīnas vai dzīvokļa pārdošanu
Krievu medmāsa atlaista, ārsts aizgājis pats: kā ārstēties lauciniekiem Latgalē