Eiro

Putniņš: "Netīrā" nauda neieradās no Mēness, to apstrādāja vairākās Eiropas valstīs

37
(atjaunots 11:03 29.04.2018)
FKTK vadītājs Pēteris Putniņš uzskata, ka pienācis laiks veidot vienotu Eiropas regulatoru, kurš cīnīsies ar netīrās naudas atmazgāšanu ES teritorijā.

RĪGA, 27. aprīlis — Sputnik. Jau tuvāko četru mēnešu laikā nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās saruks līdz 20%, paziņoja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Pēteris Putniņš. Viņš nepaziņoja, kad bankas panāks šī rādītāja samazināšanos līdz 5%, vēsta Dienas Bizness.

FKTK vadītājs noklausīšanās laikā Eiropas Parlamenta komitejā pastāstīja, ka nerezidentu ieguldījumu īpatsvara samazināšanās turpināsies kā reakcija uz nepieciešamību uzlabot Latvijas banku sektora reputāciju.

Lielākais ārvalstu klientu ieguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija vērojams 2015. gadā — 55% no kopējā apjoma. Pēc stingrāku standartu ieviešanas FKTK lūdza bankas izvērtēt klientu bāzi, lai atbrīvotos no apšaubāmas izcelsmes naudas, tāpēc ārvalstu depozītu īpatsvars samazinājies līdz 31%, teica Putniņš.

Kāpēc Latvijas bankām uzvelta vaina

Sēdē Briselē Putniņš paziņoja, ka pienācis laiks veidot vienotu Eiropas struktūru, kas cīnīsies ar netīrās naudas atmazgāšanu ES teritorijā un kontrolēs šos sfēru.

"Šajā jautājumā jānovērtē visa nelikumīgās naudas kustība eirozonā. Piemēram, sakarā ar sankcijām pret Ziemeļkoreju tika sodītas arī Latvijas bankas, lai arī bija iesaistītas tajā netieši. Vai tā nauda ieradās Latvijā no Mēness? Naudu apstrādāja daudzās Eiropas valstīs, un pēc tam tā aizceļoja uz citām jurisdikcijām visā pasaulē. Bet mēs neesam dzirdējuši, ka citas jurisdikcijas būtu veikušas kādas darbības pret savām bankām, kas bija iesaistītas lietā," — norādīja Putniņš.

Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu, sakariem ar KTDR bruņojuma programmu un Latvijas ierēdņu uzpirkšanu, valdība nolēma īstenot steidzamus grozījumus normatīvajos aktos, kas regulē banku sektoru. Izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas aizliedz "čaulas uzņēmumu" apkalpošanu Latvijas bankās no pavasara. Jau esošajiem klientiem tiks sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kuras apkalpo nerezidentus, nāksies samazinat to daļu aptuveni līdz 5%. Tiem, kuri nevarēs pārveidot biznesu īsā laikā, nāksies aiziet no tirgus.    

37
Pēc temata
Bloomberg: vai eirozonas valstis ir gatavas kopā cīnīties ar naudas atmazgāšanu
Banka ABLV izrādījusies iejaukta korupcijas skandālā Maltā
Endziņš: uzņēmumu pārbaudēs Latvijas bankas pārkāpušas visas robežas
Reuters: tūkstošiem klientu skraida pa tirgu Latvijas banku aizstājēju meklējumos
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

15
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

15
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

0
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

0
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"