Pamestā slimnīca Mežaparkā

Dombrovskis: ES vairs nedos Latvijai tik daudz naudas

92
(atjaunots 21:51 21.04.2018)
Eksperti prognozē, ka pēc 2020. gada Latvija varētu zaudēt aptuveni 20% eirofondu naudas.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. No 2021. gada Latvija saņems mazāk naudas no ES – tas ir skaidrs, taču vēl jāsaprot, par cik tieši. Iespējams, Baltijas valsts zaudēs piekto daļu dotāciju, uzskata eksperti, kuri piedalījās diskusijā par šo jautājumu LTV7 raidījumā "Punkti uz i".

"Nē, nauda neizbeigsies, jo Eiropas Savienība turpinās pastāvēt. Patlaban Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka maijā iesniegs ierosinājumu par regulējumu nākamajam ES budžeta plānošanas periodam, tātad maija beigās mēs uzzināsim, kādi līdzekļi kādām programmām tiks ieplānoti," – paziņoja Finanšu ministrijas Eiropas fondu stratēģijas departamenta vadītāja vietnieks Boriss Kņigins.

Ja izmantot formulu, ko Eiropas Komisija izmantoja iepriekš, sadalot finanses un nosakot nacionālos apjomus laikā no 2014. līdz 2020. gadam, iznāks, ka finansējums jaunajā periodā var samazināties aptuveni par 20%, pieļāva Finanšu ministrijas pārstāvis. Viņš uzsvēra, ka pagaidām nav zināms, cik daudz naudas un kādiem projektiem tiks piešķirts, taču Latvija iecerējusi cīnīties par iespējami lielāku finansējumu.

Viņš paskaidroja, ka Latvija piekrīt iemaksu palielināšanai eirofondos. Pašlaik tiek apspriests pieaugums par 1,2 procentpunktiem. Kņigins Latvijas viedokli pamatoja vienkārši: no ES budžeta valsts caur kohēzijas politiku (valstu ekonomisko un sociālo atšķirību izlīdzināšana) saņem trīs līdz četras reizes vairāk nekā iegulda.

Bijušais ekonomikas ministrs, pētnieciskā centra Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka ES vēl tikai gatavo savu ierosinājumu. To vēl nāksies apspriest un apstiprināt, un šim nolūkam nepieciešams laiks. Ja vienprātība netiks sasniegta līdz EP vēlēšanām, gaidāma mēnešiem ilga diskusija.

"Mīnus Lielbritānija, aptuveni (ja bez "alimentiem" – kompensācijām ES budžetā) mīnus 16-17%. Pēc tam, ja palielina finansējumu konkurētspējai, tas nāks par ļaunu kohēzijas programmām. Ja ieviesīs vēl vienu programmu robežu, galvenokārt – dienvidu robežu nostiprināšanai, arī tas būs uz kohēzijas rēķina. Tāpēc nosauktais cipars ir iespējams. Tā pagaidām ir zīlēšana kafijas biezumos. Taču skaidrs, ka būs mazāk, un domāju, ka būs daudz mazāk," – skaidroja Dombrovskis.

Par sliktāko scenāriju Latvijai viņš uzskata "Lielbritānijas aiziešanu bez alimentiem" un eirofondu līdzekļu sadali no kohēzijas fondiem konkurētspējas paaugstināšanas programmām, kurās Latvija nevar sekmīgi piedalīties. ES vēlme uzlabot drošību nozīmē nepieciešamību radīt budžetu robežu apsardzei, galvenokārt pret bēgļiem, un lielākā daļa naudas būs paredzēta ES dienvidu valstīm. Dombrovskis paskaidroja, ka Latvija, Igaunija un Somija, ņemot vērā to robežas ar Krieviju, var cerēt uz kaut kādām drupačām no šīs programmas, taču tās būs tieši drupatas.

Budžeta plānošana Eiropas Savienībā norit septiņu gadu budžeta periodu ietvaros. Pašreizējais budžeta periods ilgst no 2014. līdz 2020. gadam, nākamais sāksies 2021. gadā. Vēlāk ES ik gadus pieņem savienības budžetus gadam, un tajos tiek izdarītas korekcijas, kuras nevar pārsniegt saskaņotos septiņu gadu budžeta parametrus. ES budžeta ienākumu daļu veido dalībvalstu iemaksas, kas atšķiras pēc apjoma. Tās nepieciešamas saskaņot gan Eiropas, gan nacionālajā līmenī.

92
Pēc temata
Dombrovskis: latviešu politiķi apjukuši bez ES un NATO direktīvām
Latvijas IKP paaugstinās ātrāk par cerēto
Lembergs: par vēlu glābt Latviju, tā ir neārstējama
Politico: ES izmaksā eiropiešiem pusi kafijas tases
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

12
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
12
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Naftas urbšanas tornis

Vienreizējas perspektīvas: kādas naftas cenas gaidāmas šogad

57
(atjaunots 16:23 13.01.2021)
Naftas cenas sasniegušas augstāko līmeni astoņu mēnešu laikā. Tā tirgus reaģēja uz ziņām par vakcīnām un OPEC+ lēmumu.

Analītiķi uzskata, ka pasaules ekonomika atdzīvosies, ierobežojumi tiks atcelti un melnā zelta pieprasījums pieaugs. Par to, cik augstu varētu celties naftas cenas šogad, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.

Mērena uzlabošanās

2020. gadā pasaules naftas tirgus pārdzīvoja vairākus lejupslīdes viļņus vairāku faktoru ietekmē. To vidū bija ražošanas pārdaudzums pieprasījuma straujas lejupslīdes apstākļos, pandēmija un vispārējie ierobežojumi. Martā naftas cena kritās vairāk nekā divkārt. Tomēr rudens nogalē tirgu iespaidoja ziņas par rietumvalstu vakcīnu sekmīgajiem izmēģinājumiem un ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu. Džo Baidens ir "zaļo tehnoloģiju" piekritējs, un, atšķirībā no Donalda Trampa, neplāno atbalstīt naftas nozari.

Cīņa ar koronavīrusu pastiprinās, tajā vērojami panākumi. Naftas pieprasījuma prognozes 2021. gadā tiks koriģētas un, domājams, pieaugs, uzskata Reuters.

Tomēr stāvoklis vēl joprojām ir nestabils. Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch gaida, ka naftas pieprasījums atjaunosies tikai iedzīvotāju vakcinācijas straujas progresa apstākļos. Analītiķi uzskata, ka uzlabojumi būs "mēreni".

OPEC+ sagādāja pārsteigumu

Decembra sākumā OPEC+ valstis nolēma palielināt ieguvi janvārī par 500 tūkstošiem barelu dienā. Tālākie soļi tiks lemti ikmēneša apspriedēs. Pie tam jaunās vienošanās termiņš nav nosprausts.

Kotējums tūlīt pacēlās līdz maksimālam rādītājam astoņu mēnešu laikā, Brent tuvojas 50 dolāriem par barelu. Arī Krievijas rublis ir mazliet nostiprinājies.

OPEC+ lēmums šķiet negaidīts, jo pandēmijas otrais vilnis taču nav beidzies un pieprasījums atjaunojas palēnām. Tomēr saskaņotais pieaugums veido tikai ceturto daļu no janvārī gaidītā. Spēles dalībniekiem tas ir signāls: alianse cer, ka tirgus atdzīvosies, tomēr ir gatava kuru katru brīdi ražošanu ierobežot.

"Tas ir kompromiss – mēs pakāpeniski, vienmērīgi atjaunojam ieguvi līdz līgumā paredzētajam līmenim. Ceru, ka tas notiks ceturkšņa laikā," paskaidroja Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks.

Neskaidra situācija

Analītiķi apliecina, ka OPEC+ apstiprinātais ieguves pakāpeniskas palielināšanas variants ir izdevīgs Krievijai, kuras tehnoloģiskās īpatnības un plašā infrastruktūra neļauj ātri palielināt ražošanu. Tomēr gada sākumā nafts piedāvājums var izrādīties pārlieks.

"Aprīlī ieguve pieaugs jau par diviem miljoniem barelu diennaktī pie prognozējamā pieprasījuma pieauguma otrajā ceturksnī tikai līdz 96,1 miljonam. Piedāvājuma pieaugums pār pieprasījumu pēc 1. janvāra nozīmē, ka Brent maksimālais kotējums tuvāko piecu mēnešu periodā bija vērojams decembrī," konstatēja Jevgēņijs Miroņuks, "Freedom Finance" analītiķis.

Kompānija prognozē kotējumu 40-60 dolāru diapazonā gada periodā saskaņā ar vakcinācijas efektu un pārrobežu ierobežjumu atcelšanu.

Tomēr jebkādi nepatīkami pārsteigumi var mainīt situāciju, – nebūt ne visi naftas ražotāji iekļāvušies aliansē, un tiem nekas neliedz palielināt ieguvi.

Piemēram, ASV pēdējo mēnešu laikā palielinājušas ražošanu par miljonu barelu. "Līdz ar to pirmajā ceturksnī naftas cena var kristies līdz 40-42 dolāriem, bet tālāk viss būs atkarīgs no tā, kādā stāvoklī pasaules lielvalstis būs pēc pandēmijas," norādīja QBF vadošais analītiķis Oļegs Bogdanovs.

"Domājamsm 2021. gadā naftas cenas svārstīsie no 37 līdz 42 dolāriem par barelu. Spiedienu turpinās pandēmija un tās sekas, kā arī OPEC+ dalībnieku iespējamā vēlme palielināt ieguvi, lai papildinātu savus budžetus," piebilda Vladimirs Volkovs, RGS Bankas direktors.

Līdz 60 dolāriem

No otras puses, vadošās bankas ASV prognozē, ka naftas cena pieaugs līdz 60 dolāriem, Goldman Sachs – pat līdz 65. Pie tam ziemā patētiņš saruks par trim miljoniem barelu dienā, un to vien daļēji kompensēs pieprasījums apkures vajadzībām un Ķīnas iepirkumi, kas patlaban vislabāk cīnās pret koronavīrusu.

"Tomēr problēmas ziemā ir tikai neliels šķērslis naftas tirgus ceļā uz normalu darbu, tāpat kā Covid-19 otrais vilnis," raksta bankas analītiķi pārskatā.

Bank of America (BofA) prognozē Brent cenu pieaugumu līdz 60 dolāriem līdz pirmā pusgada beigām. Eksperti gaida pārvietošanās ierobežojumu atcelšanu un masveida vakcināciju Rietumos.

Degvielas pieprasijums, kas sedz vairāk nekā pusi naftas patēriņa pasaulē, radīs deficītu 1,6 milj. barelu apmērā diennaktī, uzskata BofA. Atvērsies komerciālās glabātavas, kas uzkrājušas pārdaudzumu – miljardu barelu. Gada laikā naftas vidējā cena sastādīs 50 dolārus, teikts bankas pārskatā. Tomēr jāpatur prātā, ka viens no galvenajiem riskiem ir Irānas ierobežojumu atcelšāna, ļoti iespējama Baidena prezidentūras laikā, un Irānas barelu atgriešanās pasaules tirgū.

57
Tagi:
cenas, nafta, OPEC
Pēc temata
KF vicepremjers pastāstīja, kad Baltkrievija novirzīs kravas uz Krievijas ostām
Ekonomists pastāstīja, kā Baltijas valstis centīsies kompensēt katastrofu tranzītā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu

"Ņemti vērā visi riski": kāds būs Krievijas GKS jaunais bruņojums

0
(atjaunots 16:53 16.01.2021)
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 un Tu-95 joprojām ir Krievijas kodolriādes svarīgākais arguments gaisā, tomēr, neskatoties uz regulāro modernizāciju, to resursi ir ierobežoti.

Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Lidojošais spārns

Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.

Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.

Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).

Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.

"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."

Mūsdienīgas iekārtas

TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.

"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.

"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."

Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.

Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.

"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."

Aukstā kara veterāni

Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.

Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.

Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.

Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.

0
Tagi:
aizsardzība, gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijas stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 veikuši 15 stundas ilgu lidojumu
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Vienkārša recepte ASV un NATO savaldīšanai – Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības