Eiro naudaszīmes un monētas

Trīs mēnešu laikā Latvijā neparedzētiem izdevumiem iztērēts gandrīz miljons eiro

25
(atjaunots 14:36 15.04.2018)
Lielāko daļu līdzekļu, kuri paredzēti neparedzētiem izdevumiem no šī gada janvāra līdz martam, saņēma Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ģenerālprokuratūra.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem" tika iztērēti 943 916 eiro, vēsta mixnews.lv, atsaucoties uz Fiskālās disciplīnas padomes datiem.

Kopā 2018. gadā neparedzētiem izdevumiem ieplānoti 43,55 miljoni eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn.

Pirmajos trīs mēnešos Latvijas Ministru kabinets jau apstiprinājis 28 pieteikumus finansējumam no neparedzēto izdevumu budžeta.

Pieteikumus, kuri pārsniedz 100 000 eiro, iesniedza Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ģenerālprokuratūra.

Satiksmes ministrija saņēma 232 364 eiro mērķiem, par kuriem dati netiek atklāti, jo ir ierobežotas pieejas informācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai bija nepieciešami 270 202 eiro 28 atskurbtuvju uzturēšanas izdevumu segšanai 2017. gadā.

Ģenerālajai prokuratūrai tika piešķirti 141 280 eiro kāda tiesas rīkojuma izpildīšanai.

25
Pēc temata
Prezidents izsludinājis 2018.gada budžetu
Rīgas dome izplānojusi budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu
Lukjanovs: Krievija vairs nepapildinās Latvijas budžetu
Desmitiem miljonu aizsardzībai: Latvija turpinās audzēt militāro budžetu
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

23
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

23
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

42
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

42
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā