Tramps aicina Ķīnu izbeigt "negodīgu tirdzniecību"
(atjaunots 22:04 08.04.2018)
Pēc Trampa domām, Ķīnai ir jānoņem barjeras un jāiekasē tikai savstarpējas nodevas.RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps atkal sūdzas par "negodīgu" tirdzniecību, ko īsteno Ķīna attiecībā pret ASV, un aicināja Pekinu noņemt tirdzniecības barjeras, vēsta RIA Novosti.
"40 gadu laikā ASV nebija tirdzniecības pārpalikuma ar Ķīnu. Viņiem ir jāizbeidz negodīga tirdzniecība, jānoņem barjeras un jāiekasē tikai savstarpējas nodevas. ASV zaudē 500 miljardus dolāru gadā, desmitgažu laikā zaudējām miljardus. Tas nedrīkst turpināties!" — uzrakstīja Tramps Twitter.
The United States hasn’t had a Trade Surplus with China in 40 years. They must end unfair trade, take down barriers and charge only Reciprocal Tariffs. The U.S. is losing $500 Billion a year, and has been losing Billions of Dollars for decades. Cannot continue!
— Donald J. Trump (@realDonaldTrump) 7 апреля 2018 г.
Tramps neprecizēja, ko tieši viņš domāja ar "pazaudētiem 500 miljardiem" dolāru.
Saskaņā ar ASV statistiku, 2017. gadā tirdzniecības deficīts ar ĶTR sastādīja 375 miljardus dolāru, taču runa nav par tiešajiem zaudējumiem, bet gan par tirdzniecības nelīdzsvarotību, kad viena valsts pārdot otrai daudz vairāk preču, nekā saņem pretī.
Iepriekš Tramps draudēja ieviest tirdzniecības nodevas pret ĶTR par kopējo summu 150 miljardi dolāru gadā, Pekina piedraudēja ar atbildes pasākumiem. Tirdzniecības kara bailes radīja negatīvu ietekmi uz Amerikas biržām.
Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.
"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.
Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.
"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.
Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.
Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.
Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.
Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.
Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.
Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.
"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!
Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.
Tagi:
Vai valdība respektē sabiedrības viedokli: ko domā Latvijas iedzīvotāji
(atjaunots 07:44 20.01.2021)
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijas vadība nerespektē sabiedrības viedokli; kā šīs aptaujas rezultātus ietekmēja pandēmija.RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka varas iestādes nerespektē sabiedrības viedokli, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, cilvēku īpatsvars ar pretējo viedokli nedaudz palielinājies. Par to liecina 2020. gada decembrī veiktā SKDS aptauja.
"Nav tā, ka Covid-19 batālijas un ar to saistītā ekonomiskā krīze līdz decembra vidum būtu izsaukusi lielus sabiedrības dusmu uzplūdus pret varu. Lai gan jautājumā, vai vara kopumā respektē sabiedrību, decembrī tikai 19% atbildēja apstiprinoši, tas ir mazliet vairāk nekā iepriekš," raksta Twitter SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Nav tā, ka Covid-19 batālijas un ar to saistītā ekonomiskā krīze līdz decembra vidum būtu izsaukusi lielus sabiedrības dusmu uzplūdus pret varu. Lai gan jautājumā, vai vara kopumā respektē sabiedrību, decembrī tikai 19% atbildēja apstiprinoši, tas ir mazliet vairāk nekā iepriekš. pic.twitter.com/ZDmBqgXJ7b
— Arnis Kaktiņš (@ArnisKaktins) January 16, 2021
Patiešām, pērn un pagājušajā gadā to cilvēku īpatsvars, kuri uzskatīja, ka valsts vadība respektē sabiedrību, bija tikai 14%, bet 2017. gadā - 12%. Vismazākais šis rādītājs bija 2009. gadā.
Attiecībā uz tiem, kuri jūt varas necieņu pret sabiedrību, šogad tādu ir 76%, bet pērn bija 82%.
Neuzticība varas iestādēm un to paziņojumiem sakarā ar pandēmiju grauj kampaņu cilvēku vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu. 2020. gada beigās sākusies mediķu masveida vakcinācijas kampaņa, taču vairums Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka prioritārajā kārtībā jāvakcinē politiķi, lai tie varētu parādīt sabiedrībai piemēru.