Rīgas Centrāltirgus

Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot

114
(atjaunots 22:05 08.04.2018)
Latvijā tautsaimniecība izrādījusies mazāk efektīva, nekā mazumtirdzniecība, tādēļ varas iestādes iesaka attīstīt tieši šo samērā perspektīvu nozari.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Pēc Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, šobrīd mazumtirdzniecība valstī ir efektīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, vēsta Mixnews.lv.

Kasiere veikalā
© Sputnik / Владимир Астапкович

Par to Ašeradens paziņoja diskusijas laikā par mazumtirdzniecības nākotni Latvijā. Pēc ministra sacītā, Latvijas tirgotājiem vajadzētu vairāk attīstīt menedžmentu, piemēram, paplašināt interneta tirdzniecību.

Ekonomikas ministrs paziņoja, ka mazumtirdzniecības nozari negatīvi ietekmē bēdīgā demogrāfiskā situācija valstī. Kā piemēru viņš minēja, ka par pārtiku cilvēki, visticamāk, nākotnē netērēs vairāk.

Turklāt, pēc Ašeradena sacītā, Latvijā ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgas algas, jo brīvas pārvietošanās apstākļos cilvēki paši izvēlas kurā valstī viņiem dzīvot, un bieži vien izvēlējas valstis kur iedzīvotāju ienākumi ir augstāki.

"Jo ātrāk mēs sasniegsim tā saucamo līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars arī iedzīvotāju emigrācijas jautājumā Latvijā," — pateica Ašeradens.

Viņš izteica pieņēmumu, ka jau nākamajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sasniegs tūkstoti eiro.

Savukārt Baltijas Ekonomisko pētījumu centra (BICEPS) asociētais pētnieks Lauris Grāvelis uzstājās ar paziņojumu par to, ka mazumtirdzniecību ietekmē situācija reģionos. Pēc viņa sacītā, tur ir daudz mazu veikalu, kuri atrodas stagnācijas stāvoklī, un ir nepietiekams cilvēku skaits, kuri pirktu pārtikas produktus.

Latvijas Pārtikas produktu tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmēja, ka attīstība Latvijas mazumtirdzniecībā ir stabila, taču bez izaugsmes.

Krūzītis pastāstīja, ka pastāv daudz šķēršļu, tādu kā kases aparātu reformas, kuri prasa ieguldījumu un bremzē inovācijas.

Ko tirgot

Līdztekus tam, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto "Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu ", valstij jau nav ko tirgot. It sevišķi tas skar produktus, ko ražo lauksaimniecības nozare, vēsta Grani.lv.

Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas lauksaimnieku ražošanas rādītāji paliek zemi ne vien lauksamniecībā, bet arī pārtikas produktu ražošanā.

Tomēr Latvijas lauksaimnieku ienākumi 2013.-2016. gadā pieauguši vairāk nekā par 23%, neskatoties uz lauksaimniecības produktu cenu pazemināšanos.

Taču, pateicoties jaunāko tehnoloģiju izmantošanai un zinātniskiem risinājumiem, nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē samazinājies no 83 tūkstošiem 2010. gadā līdz 70 tūkstošiem 2016. gadā. Savukārt mazo saimniecību skaits sešu gadu laikā samazinājies no 60 tūkstošiem līdz 45 tūkstošiem.

Iestāžu savstarpējā koordinācijas centrs ziņojumā tāpat sūdzas uz nepietiekamām investīcijām lauksaimniecībā no sabiedriskajiem resursiem, kas novedis pie mazo saimniecību ražošanas apjomu samazināšanos.

114
Pēc temata
Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām
Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs
Latvijā kritušies ekonomiskās brīvības rādītāji
Latvijā par galveno ekonomisko darbību kļuvusi tirdzniecība
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

4
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

4
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Dzintars

"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro

23
(atjaunots 20:47 04.06.2020)
Šonedēļ ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce, tomēr pandēmijas dēļ tā notiks rakstiskā režīmā, tāpēc bijušie darbinieki ir nobažījušies par to, ka viņu viedoklis netiks sadzirdēts.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" palicis parādā saviem darbiniekiem 640 tūkstošus eiro, vēsta jauns.lv.

Divi simti datbinieku, kuri strādāja "Dzintara" fabrikā, palikuši ne tikai bez darba, bet arī bez algas. Daži nav saņēmuši atalgojumu par pusi mēneša, daži – par vairākiem mēnešiem. Dokumenti liecina, ka uzņēmumam jāizmaksā darbiniekiem 640 tūkstoši eiro un vairāk nekā 200 tūkstoši eiro – akcionāriem, kopējie maksātnespējas izdevumi pārsnieguši miljonu eiro.

Piektdien, 5. jūnijā ieplānota ieplānota "Dzintara" kreditoru sapulce tomēr ārkārtējās situācijas režīma apstākļos to nolemts organizēt rakstiskā formā. Tas pārsteidzis daudzus darbiniekus, jo viņi nevarēs paust savu viedokli sapulces gaitā.

Iepriekš uzņēmuma administrators Jānis Ozoliņš izstādīja pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas. Kopumā tiks pardotas 749 vienības, to starpā – ražošanas iekārtas, transports, kā arī citi uzņēmuma īpašumi.

Visa īpašuma kopsumma tiek vērtēta aptuveni 534 300 eiro apmērā, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19. jūnijam, visi interesenti var tās apskatīt pirms iegādes.

23
Tagi:
Dzintars
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
"Dzintars" atjauno divu veikalu darbu Rīgā
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

0
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

0
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā