Rīgas Centrāltirgus

Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot

114
(atjaunots 22:05 08.04.2018)
Latvijā tautsaimniecība izrādījusies mazāk efektīva, nekā mazumtirdzniecība, tādēļ varas iestādes iesaka attīstīt tieši šo samērā perspektīvu nozari.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Pēc Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, šobrīd mazumtirdzniecība valstī ir efektīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, vēsta Mixnews.lv.

Kasiere veikalā
© Sputnik / Владимир Астапкович

Par to Ašeradens paziņoja diskusijas laikā par mazumtirdzniecības nākotni Latvijā. Pēc ministra sacītā, Latvijas tirgotājiem vajadzētu vairāk attīstīt menedžmentu, piemēram, paplašināt interneta tirdzniecību.

Ekonomikas ministrs paziņoja, ka mazumtirdzniecības nozari negatīvi ietekmē bēdīgā demogrāfiskā situācija valstī. Kā piemēru viņš minēja, ka par pārtiku cilvēki, visticamāk, nākotnē netērēs vairāk.

Turklāt, pēc Ašeradena sacītā, Latvijā ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgas algas, jo brīvas pārvietošanās apstākļos cilvēki paši izvēlas kurā valstī viņiem dzīvot, un bieži vien izvēlējas valstis kur iedzīvotāju ienākumi ir augstāki.

"Jo ātrāk mēs sasniegsim tā saucamo līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars arī iedzīvotāju emigrācijas jautājumā Latvijā," — pateica Ašeradens.

Viņš izteica pieņēmumu, ka jau nākamajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sasniegs tūkstoti eiro.

Savukārt Baltijas Ekonomisko pētījumu centra (BICEPS) asociētais pētnieks Lauris Grāvelis uzstājās ar paziņojumu par to, ka mazumtirdzniecību ietekmē situācija reģionos. Pēc viņa sacītā, tur ir daudz mazu veikalu, kuri atrodas stagnācijas stāvoklī, un ir nepietiekams cilvēku skaits, kuri pirktu pārtikas produktus.

Latvijas Pārtikas produktu tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmēja, ka attīstība Latvijas mazumtirdzniecībā ir stabila, taču bez izaugsmes.

Krūzītis pastāstīja, ka pastāv daudz šķēršļu, tādu kā kases aparātu reformas, kuri prasa ieguldījumu un bremzē inovācijas.

Ko tirgot

Līdztekus tam, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto "Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu ", valstij jau nav ko tirgot. It sevišķi tas skar produktus, ko ražo lauksaimniecības nozare, vēsta Grani.lv.

Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas lauksaimnieku ražošanas rādītāji paliek zemi ne vien lauksamniecībā, bet arī pārtikas produktu ražošanā.

Tomēr Latvijas lauksaimnieku ienākumi 2013.-2016. gadā pieauguši vairāk nekā par 23%, neskatoties uz lauksaimniecības produktu cenu pazemināšanos.

Taču, pateicoties jaunāko tehnoloģiju izmantošanai un zinātniskiem risinājumiem, nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē samazinājies no 83 tūkstošiem 2010. gadā līdz 70 tūkstošiem 2016. gadā. Savukārt mazo saimniecību skaits sešu gadu laikā samazinājies no 60 tūkstošiem līdz 45 tūkstošiem.

Iestāžu savstarpējā koordinācijas centrs ziņojumā tāpat sūdzas uz nepietiekamām investīcijām lauksaimniecībā no sabiedriskajiem resursiem, kas novedis pie mazo saimniecību ražošanas apjomu samazināšanos.

114
Pēc temata
Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām
Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs
Latvijā kritušies ekonomiskās brīvības rādītāji
Latvijā par galveno ekonomisko darbību kļuvusi tirdzniecība
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

28
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

28
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Eiro naudaszīmes

Latvijas iekšzemes kopprodukts otrajā ceturksnī krities par 9,8%

13
(atjaunots 13:17 01.08.2020)
Latvijas IKP šī gada otrajā ceturksnī krities par 9,8%, Eiropas Savienībā – par 14,4%. Lejupslīde ir lielākā kopš 1995. gada.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Latvijas iekšzemes kopprodukta apjoms otrajā ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 9,8 %, salīdzinot ar pagājušā gada analoģisku periodu, liecina dati Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vietnē.

Lejupslīde ražojošajās nozarēs sastādīja 3,8%, pakalpojumu nozarēs – 11%, tostarp mazumtirdzniecībā – 1,1%.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 7,5 %.

2020. gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinošajās cenās sastādīja 6,211 miljardus eiro, pirmajā ceturksnī – 6,715 miljardus eiro.

Kopumā Eiropas Savienības valstu IKP otrajā ceturksnī, pēc pirmā vērtējuma, krities par rekordlielu summu – par 14,4% gada izteiksmē, liecina Eurostat dati. Ceturkšņa izteiksmē rādītājs sarucis par 11,9%.

19 eirozonas valstu IKP, saskaņā ar pirmo vērtējumu, 2020. gada otrajā ceturksnī samazinājies par 12,1% ceturkšņa izteiksmē un par 15% - gada izteiksmē.

Eurostat atzīmēja, ka visu rādītāju lejupslīde ir lielākā kopš statistikas apkopošanas sākuma – 1995. gada.

Tādējādi dati par pirmo ceturksni un provizoriskais vērtējums par otro ceturksni liecina, ka Eiropas ekonomikā sākusies recesija. 2020. gada pirmajā ceturksnī 19 eirozonas valstu IKP lejupslīde sastādījusi 3,6% ceturkšņa izteiksmē un 3,1% - gada izteiksmē. Pirmajā ceturksnī ES ekonomika saruka par 3,2% ceturkšņa izteiksmē un par 2,5% - gada izteiksmē.

13
Tagi:
Latvija, IKP
Pēc temata
Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
Latvija izrādījusies starp ES valstīm ar vismazāko IKP
Panākumi Baltijai, neveiksme ES: eksperts novērtēja ekonomikas glābšanas plānu
COVID-19

Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem

0
(atjaunots 13:27 04.08.2020)
Testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus; tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Gamaleja vārdā nosauktais Nacionālais pētnieciskais centrs plāno uzsākt vakcīnas pret Covid-19 testēšanu uz bērniem nākamā gada janvārī-februārī, paziņoja RIA Novosti centra direktors Aleksandrs Gincburgs.

"Mēs pašlaik šo dokumentu paketi sākām izstrādāt, jo nekad institūts nav veicis izmēģinājumus uz bērniem. <…> Pediatri zina šīs īpatnības, un kopā ar viņiem mēs šobrīd rakstām dokumentu paketi, kurus prezentēsim Veselības ministrijai, lai to var veikt uz bērniem, taču tikai pēc tam, kad mēs pabeigsim visus pētījumus uz cilvēkiem," pateica Gincburgs.

Pēc viņa sacītā, testēšanu uzsāks ziemā, jo trešā vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumu fāze uz pieaugušajiem aizņems aptuveni piecus mēnešus. Tajā piedalīsies aptuveni 2000 pacientu.

Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi

Iepriekš Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško paziņoja par N. Gamaleja vārdā nosauktā Nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētnieciskā centra izstrādātās vakcīnas pret koronavīrusu klīnisko izmēģinājumu pabeigšanu.

Viņš uzsvēra, ka varasiestādes grasās uzsākt masveida vakcināciju oktobrī. Pirmām kārtām potes veiks īpašo grupu pārstāvjiem: mediķiem un skolotājiem.

Speciālisti izstrādāja preparātu sadarbībā ar Aizsardzības ministriju. Jūlija beigās no militārā hospitāļa izrakstīja otro 20 brīvprātīgo grupu. Katram no viņiem izstrādājās imūnā atbilde, nekādas blaknes vai kontrindikācijas netika atklātas.

Tāpat vakcīnas klīniskos pētījumus uzsācis centrs "Vektor", tas plāno uzsākt ražošanu novembrī.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rietumi cieš sakāvi Covid-19 vakcīnas izstrādes sacensībās
PVO Ārkārtējā komiteja tiksies, lai novērtētu situāciju ar Covid-19 pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju