Rīgas Centrāltirgus

Ašeradens: Latvijā tautsaimniecība nav izdevusies, nāksies tirgot

116
(atjaunots 22:05 08.04.2018)
Latvijā tautsaimniecība izrādījusies mazāk efektīva, nekā mazumtirdzniecība, tādēļ varas iestādes iesaka attīstīt tieši šo samērā perspektīvu nozari.

RĪGA, 8. aprīlis – Sputnik. Pēc Latvijas ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, šobrīd mazumtirdzniecība valstī ir efektīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, vēsta Mixnews.lv.

Kasiere veikalā
© Sputnik / Владимир Астапкович

Par to Ašeradens paziņoja diskusijas laikā par mazumtirdzniecības nākotni Latvijā. Pēc ministra sacītā, Latvijas tirgotājiem vajadzētu vairāk attīstīt menedžmentu, piemēram, paplašināt interneta tirdzniecību.

Ekonomikas ministrs paziņoja, ka mazumtirdzniecības nozari negatīvi ietekmē bēdīgā demogrāfiskā situācija valstī. Kā piemēru viņš minēja, ka par pārtiku cilvēki, visticamāk, nākotnē netērēs vairāk.

Turklāt, pēc Ašeradena sacītā, Latvijā ir svarīgi nodrošināt konkurētspējīgas algas, jo brīvas pārvietošanās apstākļos cilvēki paši izvēlas kurā valstī viņiem dzīvot, un bieži vien izvēlējas valstis kur iedzīvotāju ienākumi ir augstāki.

"Jo ātrāk mēs sasniegsim tā saucamo līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars arī iedzīvotāju emigrācijas jautājumā Latvijā," — pateica Ašeradens.

Viņš izteica pieņēmumu, ka jau nākamajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sasniegs tūkstoti eiro.

Savukārt Baltijas Ekonomisko pētījumu centra (BICEPS) asociētais pētnieks Lauris Grāvelis uzstājās ar paziņojumu par to, ka mazumtirdzniecību ietekmē situācija reģionos. Pēc viņa sacītā, tur ir daudz mazu veikalu, kuri atrodas stagnācijas stāvoklī, un ir nepietiekams cilvēku skaits, kuri pirktu pārtikas produktus.

Latvijas Pārtikas produktu tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis atzīmēja, ka attīstība Latvijas mazumtirdzniecībā ir stabila, taču bez izaugsmes.

Krūzītis pastāstīja, ka pastāv daudz šķēršļu, tādu kā kases aparātu reformas, kuri prasa ieguldījumu un bremzē inovācijas.

Ko tirgot

Līdztekus tam, saskaņā ar Pārresoru koordinācijas centra sagatavoto "Latvijas ziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu ", valstij jau nav ko tirgot. It sevišķi tas skar produktus, ko ražo lauksaimniecības nozare, vēsta Grani.lv.

Ziņojumā atzīmēts, ka Latvijas lauksaimnieku ražošanas rādītāji paliek zemi ne vien lauksamniecībā, bet arī pārtikas produktu ražošanā.

Tomēr Latvijas lauksaimnieku ienākumi 2013.-2016. gadā pieauguši vairāk nekā par 23%, neskatoties uz lauksaimniecības produktu cenu pazemināšanos.

Taču, pateicoties jaunāko tehnoloģiju izmantošanai un zinātniskiem risinājumiem, nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarē samazinājies no 83 tūkstošiem 2010. gadā līdz 70 tūkstošiem 2016. gadā. Savukārt mazo saimniecību skaits sešu gadu laikā samazinājies no 60 tūkstošiem līdz 45 tūkstošiem.

Iestāžu savstarpējā koordinācijas centrs ziņojumā tāpat sūdzas uz nepietiekamām investīcijām lauksaimniecībā no sabiedriskajiem resursiem, kas novedis pie mazo saimniecību ražošanas apjomu samazināšanos.

116
Pēc temata
Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām
Latvijas politiķis stāsta, kas varētu nopietni ietekmēt nacionālo ekonomiku
Ēnu ekonomikas pētnieks: Latvijā nepastāv bezdarbs
Latvijā kritušies ekonomiskās brīvības rādītāji
Latvijā par galveno ekonomisko darbību kļuvusi tirdzniecība

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

17
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

17
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Mihails Hazins

Ekonomists: ASV jaunā administrācija pat necentīsies saglabāt valsts varenību

36
(atjaunots 16:19 19.01.2021)
Ne Trampam, ne Baidenam nav nekādas konstruktīvas pozīcijas par to, kā rīkoties krīzes apstākļos, uzskata ekonomists Mihails Hazins.

RĪGA, 19. janvāris – Sputnik. Uzbrukums Kapitolijam parādīja, ka ASV iestājas jauna ēra, kurā vairs noteikti nebūs "tāpat kā agrāk", radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā konstatēja ekonomists Mihails Hazins.

"ASV jaunā administrācija pat nepūlēsies saglabāt Savienoto Valstu varenību. Vienīgais, kas tai ir vajadzīgs, ir vispasaules dolāru sistēma, kas ļauj iekasēt no visiem nodevas," Hazina viedokli citēja Sputnik Baltkrievija.

Viņš atgādināja, ka sākotnēji amerikāņu sistēmas pamatā bija globālā konservatīvā projekta idejas. Tomēr vispirms varu ASV pārtvēra liberāļi, pēc tam 1913. gadā radīja modeli ar Federālo rezervju sistēmu pamatā, un 1944. gadā pacēla vispasaules līmenī Rietumu darba dalīšanas sistēmu.

"Ne Trampam, ne Baidena nav ne jausmas, ko darīt krīzes apstākļos. Paši Baidens un Tramps ir veidojušies pirms 1975. gada, bet visi viņu padotie – jau pēc tam, kad visu sistēmu, arī ekonomiku jau pārtvēra baņķieri. Un cilvēki nesaprot, kā darīt kaut ko atšķirīgu no šī liberālā modeļa," uzskata eksperts.

Pēc Hazina domām, ASV jaunā vadība jau tagad cenšas likvidēt vecos – konservatīvos un arhetipiskos fundamentus, jo tie nepieļauj straujas kustības. Taču bez straujām kustībām vairs nav iespējams saglabāt status quo.

36
Tagi:
ASV
Pēc temata
Bizness sarauj saites ar Trampu: Ņujorka atteikusies pat no slidotavām
Impīčments Trampam un Baidena inaugurācija: kas notiek Vašingtonā
Demokrāti iznīcina Ameriku. Pasaulei nāktos gatavoties
Politologs: situācijā ar Navaļniju Rietumiem nav tiesību mācīt Krieviju
CSN

Sarežģīts krustojums, retākā mašīna un roku veiklība: krāpnieki Rīgas ielās

0
(atjaunots 17:07 20.01.2021)
Ik gadu Latvijas apdrošināšanas kompānijām Latvijā izkrāp desmitiem tūkstošu eiro par tīšām izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Rīgā ir daži krustojumi, ko krāpnieki izmanto, lai sarīkotu tīšu CSN un pēc tam piepelnītos, izkrāpjot naudu no apdrošināšanas kompānijām, informē Latvijas Televīzija.

Viena no tādām vietām atrodas Brīvības pieminekļa pakājē. Ik gadu, izskatot ceļu satiksmes negadījumus šajā krustojumā, ir pamatotas bažas par krāpniecības gadījumiem.

"Tie, kuri brauc no Brīvības ielas, var veikt šeit tikai pagriezienu pa kreisi: no kreisās malējās un vidējās joslas principā var tēmēt jebkurā no trim joslām, kas ir uz Raiņa bulvāra. Šī situācija parasti izraisa konfliktu par vidējās joslas ieņemšanu," satiksmes drošības speciālists Oskars Irbītis.

Autovadītāji, kas brauc pa Brīvības bulvāra vidējo joslu, veicot pagriezienu uz Raiņa bulvāri, bieži ieņem vidējo joslu, arī visi autovadītāji, kas brauc pa kreiso joslu un vēlas doties uz stacijas pusi, tāpat ieņem vidējo joslu, un sākas problēmas.

"Krustojuma vidū, kad sākas manevri, sāk strādāt labās rokas princips, un principā, tas, kurš nāk no vidējās joslas, tam ir priekšroka – viņš var ieņemt jebkuru joslu, it kā gar degunu nobraucot tam, kurš atrodas kreisajā malējā joslā uz Brīvības ielas. Tā ir viena no vietām, kas ir ļoti piemērota krāpšanas gadījumu īstenošanai," stāsta Irbītis.

Rīgā ir autovadītāji, kuri dodas ielās "kā uz darbu", lai izraisītu sadursmes un vēlāk piedzītu naudu no apdrošinātājiem. Uzņēmumi katru gadu saskaras ar desmitiem šādu gadījumu, tomēr pierādīt, ka tā bija krāpniecība ir sarežģīti. No likuma viedokļa pret krāpniekiem nav jābrauc.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētāja Jāņa Abāšina vārdiem, līdzīgas vietas, ko izmanto krāpnieki, izmanto krāpnieki, ir Deglava un Stirnu ielas pagrieziens un Mūkusalas aplis.

"Parasti šīs krāpšanas notiek ar retākām mašīnām, sauksim tā – mašīnām, kādu uz mūsu ielām ir ļoti maz. Lai šādas mašīnas saremontētu, ir ļoti ilgi jāgaida rezerves daļas vai šo rezerves daļu nav, un tad apdrošinātājs ir sagatavojis tāmi – tāme ir gatava, un ir jāgaida mēnesis vai divi šīs rezerves daļas. Un klients saka – maksājiet man naudā! Tad apdrošinātājs izmaksā naudā, un tad šo automašīnu salabo nevis solīdi servisā, bet auto saremontē kaut kur garāžā pilnīgi pa lēto," paskaidroja Abāšins.

Pēc viņa vārdiem, izķert tādus krāpniekus var, kad tiek piefiksēts, ka tie ar apskaužamu regularitāti nonāk līdzīgā satiksmes negadījumā.

"Zinot to, ka tagad ļoti daudziem mašīnās ir kameras, zinot to, ka daudziem telefoni filmē mašīnās, un zinot to, ka šis cilvēks reizi trīs mēnešos parādās kā cietušais apdrošinātāju datu bāzēs, tad paiet laiciņš un šādus cilvēkus izķer," viņš teica.

Neskatoties uz to, ka Brīvības bulvāra un Raiņa bulvāra krustojums jau sen sevi ir pierādījis kā pateicīgu vietu krāpniecībai, nekādi satiksmes uzlabojumi joprojām nebija veikti.

0
Tagi:
CSN
Pēc temata
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk gūst traumas CSNg ar elektriskajiem skrejriteņiem