Premjerministrs Māris Kučinskis

Mēs esam maza tauta: Kučinskis neatvērs darba tirgu

48
(atjaunots 12:52 06.04.2018)
Premjerministrs Māris Kučinskis uzskata, ka Latvija vēl nav izsmēlusi savas darbinieku rezerves un atvērta darba tirgus apstākļos tā būs apdraudēta.

RĪGA, 6. aprīlis — Sputnik. Bezatbildīgi atverot darba tirgu trešo valstu pilsoņiem, latvieši kā maza tauta būs apdraudēti, intervijā Latvijas radio pastāstīja premjers Māris Kučinskis.

Premjerministrs atzīmēja, ka pašlaik iespējams ievest tikai augsti kvalificētu darbaspēku, lai arī vietējās darba tirgus iespējas vēl nav izsmeltas. Taču bieži vien darba nav tur, kur cilvēki dzīvo, tāpēc jāpievērš uzmanība mobilitātei un jādodas tur, kur Latvijā ir darbs.

Politiķis pauda viedokli, ka pašlaik nav iespējams apspriest lētā darbaspēka ievešanu, jo ir pašu rezerves. Ministru prezidents atzina, ka darbinieku pārkvalifikācijas programma vēl nestrādā tik labi, kā gribētos – liela daļa grib pārkvalificēties par tādu profesiju pārstāvjiem, kam nav pieprasījuma.

Premjers pieļāva,ka nākotnē par darba tirgus atvēršanu būs jādomā, taču pašlaik, ja Latvijas darba tirgus tiktu atvērts lētajam darbaspēkam no trešajām valstīm, nenostiprinot valodas jautājumus, "mēs kā maza tauta būsim zināmā mērā apdraudēti, tāpēc nepieciešami limiti un regulācija, jāatrod vidusceļš", klāstīja premjers.

"Nevar bezatbildīgi tikai tāpēc, ka nav cilvēku, vērt vaļā tirgu lētajam darbaspēkam," – skaidroja Kučinskis.

Aizvadītā gada decembrī Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Normunds Ozols paziņoja, ka nepieciešams steidzami palielināt augsti kvalificēta darbaspēka pieejamību darba devējiem Latvijā, jo situācija kļūst aizvien saspringtāka: kvalificētu darbinieku vakanču skaits vairākkārt pieaudzis. Tomēr Kučinskis atteicies atvērt darba tirgu – pēc viņa domām, visas rezerves vēl neesot izsmeltas.

48
Pēc temata
Valsts ļaus bezmaksas apgūt vispieprasītākās profesijas
Nodarbinātības valsts aģentūra: Latvijai nav nepieciešams ārzemju darbaspēks
Populārākā profesija Latvijā – pārdevējs
Atvieglo ieceļošanas nosacījumus augsta līmeņa speciālistiem, lai risinātu darbaspēka trūkumu
Deficīta profesijas: kur atrast ārstus un pilotus
Latvieši "emocionāli izdeg" darba vietā: riska grupas profesijas
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

19
(atjaunots 09:56 26.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

19
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

24
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

24
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi

Video ir tikai sākums: policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos

0
(atjaunots 17:29 26.05.2020)
Ziņas no modriem lasītājiem, speciālas programmas un papildu pierādījumi: Latvijas policija aktīvi izmanto sociālos tīklus noziegumu atklāšanai.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Npret kādu kurzemnieci tika ierosināta administratīvā lieta par atrašanos bērnu laukumā Covid-19 ierobežojumu laikā. Iespējamais pārkāpums policijas redzeslokā nonāca pēc tam, kad pārkāpuma video ievietots sociālajos tīklos.

Valsts policijas (VP) kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko pastāstīja telekanālam TV3, ka lielāko daļu video ierakstu, attēlus vai citādus materiālus viņiem iesūta vērīgi iedzīvotāji. Piemēram, video ierakstu ar iespējamu apreibinošu vielu lietošanu policisti bez ievērības nedrīkst atstāt.

Noliktava, foto no arhīva
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"Ir jāpārbauda šī informācija, jo, kā saprotat, šīs psihoaktīvās vielas paliek asinīs, cilvēkā. Tad vienkārši šo video var pārbaudīt un pierādīt ar citiem objektīviem apstākļiem," konstatēja Dmitrijs Homenko.

Video ieraksts, ko publicējis ātruma režīma pārkāpējs vai video ar iespējamu narkotiku lietošanu, vai kāds cits video pats par sevi esot tikai iespējamā pārkāpuma atklāšanas sākums. Gandrīz vienmēr pārkāpuma pierādīšanai ir nepieciešami papildu pierādījumi.

"No konteksta izrauts video fails no interneta vides nevar kalpot par 100% pierādījumu, jo tas ir kā signāls, kas signalizē, ka, iespējams, noticis pārkāpums," norāda Homenko.

Parasti par sociālajos tīklos manītajiem pārkāpumiem policistus informē iedzīvotāji, tomēr materiālus aktīvi meklē arī paši policisti. Ir speciāla programmatūra, kas, piemēram, pēdējā laikā izmantota, meklējot ar Covid-19 saistītas viltus ziņas.

"Ir speciāli programmnodrošinājumi, kuri ļauj analizēt sociālos tīklus, meklēt pēc atslēgvārdiem, cilvēka komentārus analizēt utt. Tāds sistemātisks un mērķtiecīgs darbs, tieši analizēt informāciju, kas saistīta ar Covid-19 publikācijām," stāsta Homenko.

Valsts policijā atgādināja par piedāvāto lietotni "Mana drošība". Tā sniedz iespēju sazināties ar policiju, nepieciešamības brīdī informēt policiju par savu atrašanās vietu, kā arī ziņot par pārkāpumiem internetā.

0
Tagi:
Latvijas policija, sociālie tīkli
Pēc temata
Ārkārtējas situācijas laikā aug vardarbība ģimenē, taču policija agresorus neaiztur
IeM: policijai ļoti vajadzīgi resursi, nāksies upurēt ēku apsardzi
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
Līdz ar koronavīrusu Baltijas valstīs var ienākt trakie 90.gadi