Ventspils. Foto no arhīva

Latvijas tranzīts lūdz Eiropas atbalstu un kravas

76
(atjaunots 10:26 05.04.2018)
Latvija kā ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam riskam, ja novājinās tās tautsaimniecība, tāpēc Eiropai vajadzētu atbalstīt Baltijas valsti Krievijas kravu samazināšanās apstākļos, uzskata "Baltijas asociācija – transports un loģistika".

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Organizācija "Baltijas asociācija – transports un loģistika" publicējusi atklātu vēstuli Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas un Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim, kurā aicina izstrādāt pie ES ārējās robežas izvietoto ostu atbalsta programmu, informējusi BATL prezidente Inga Antāne, vēsta portāls reitingi.lv.

"Nedrīkst pieļaut situāciju, ka Krievijas radītā kravu krīze tranzītā veicinātu sociālo nevienlīdzību valstī, kas pie zināmiem nosacījumiem var būt tikpat liels politisks, ekonomisks un sociāls drauds valsts demokrātijai un tiesiskumam kā militāri riski," — uzskata Antāne.

Pēc organizācijas domām, ostām nepieciešama atbalsta programma pārejas periodā, lai atgūtu agrākos kravu apjomus. Programma varētu paredzēt kravu novirzīšanu no citām ES ostām. Tādas programmas Eiropas mērogā ieviestas vairākās nozarēs ar mērķi samazināt bezdarbu. Latvijai ir svarīgi sekmēt sociālo drošību un samazināt atkarību no Krievijas, uzskata Latvijas tranzīta pārstāvji.

Asociācija informē, ka četru gadu laikā dzelzceļa pārvadājumi samazinājušies par 23%, Latvijas ostu apgrozījums – par 16%, bet tautsaimniecība zaudējusi vismaz 132 miljonus eiro. Transports un loģistika ir tautsaimniecības otrā lielākā nozare, kas ilgus gadus devusi valstij miljardiem lielus ienākumus un tieši vai netieši nodrošinājusi ar darbu 70-80 tūkstošus cilvēku.

"Latvija kā Eiropas Savienības ārējā robeža ar Krieviju ir pakļauta augstam politiskam, sociālam un ekonomiskam draudam, ja tiek vājināta tās tautsaimniecība," — paziņoja Antāne.

BATL jau iepriekš informējusi atbildīgās institūcijas, valsts amatpersonas, valdību un Saeimu par sarežģīto situāciju otrajā lielākajā tautsaimniecības nozarē un nopietnu kravu kritumu, taču "tikuši pieņemti pretēji lēmumi" — piemēram, palielināta akcīze degvielai, paaugstināta infrastruktūras maksa. Tāpat jau ilgstoši valsts līmenī netiek risināts jautājums par vienota tarifa ieviešanu uz visām Latvijas ostām – šobrīd tas ir dārgāks reģionālajām ostām, norādīja Antāne.

Iepriekš Antāne ne vienu reizi vien kritizēja Latvijas dzelzceļa lēmumu palielināt infrastruktūras ekspluatācijas tarifus. Viņa uzsvēra, ka visus klientus interesē cena, viņi vērtē, kāds būs kravas piegādes izdevīgākais ceļš," – uzsvēra Antāne.

BATL prezidente uzskata, ka Latvijas politiķiem nāktos ES līmenī diskutēt par solidaritāti tranzīta nozarē.

Inga Antāne uzsvēra, ka nepieciešams Eiropas Savienības līmenī apspriest iespējas novirzīt caur Latviju kādas kravas, kas dodas caur Antverpeni vai Roterdamu. Eksperte atzīmēja, ka situācijā, ja Latvijas ostas iekļautas ES tīklā, jāapspriež iespējas palīdzēt Rīgas un Ventspils ostām – ES ostām.

Latvijas, tāpat kā citu Baltijas valstu tranzīta sektors ir zaudējis lielu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas apņēmšanos attīstīs savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā. Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizvietot kravas no Krievijas un kompensēt peļņas samazināšanos. Pagaidām īpaši panākumi šajā jomā nav vērojami.

76
Pēc temata
Jāierobežo tranzīts: Krievijas Valsts Domē piedāvā atbildēt uz SS maršu Rīgā
Kruīzi tranzīta vietā: Rīgas osta pelna uz tūristu rēķina
Latvija sākusi tranzītu atpakaļceļā: uz Krieviju nosūtīta rūda no Āfrikas
Tranzīta apjoms Latvijā katastrofāli krities
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

16
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

16
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
Dīvans, foto no arhīva

Latvija atjaunojusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro pašizolācija

0
(atjaunots 11:03 08.08.2020)
Latvijas Slimību profilakses un kontroles centrs, bīstoties no jauniem Covid-19 uzliesmojumiem, atjaunojis valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma jāievēro divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 8. augusts — Sputnik. Pašizolācija Latvijā ir jāievēro, atgriežoties no valstīm, kurās koronavīrusa infekcijas līmenis pārsniedz 16 gadījumus uz 10 000 iedzīvotāju.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) iekļāvis atjaunotajā sarakstā 17 Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis. Starp tām ir Luksemburga, Rumānija, Spānija, Beļģija, Bulgārija, Malta, Zviedrija, Šveice, Čehija, Nīderlande, Portugāle, Islande, Francija, Polija, Horvātija, Austrija un Kipra.

Tāpat divas nedēļas nāksies pasēdēt mājās pēc Monako, Andoras, Sanmarīno, Austrālijas, Marokas un Kanādas, kā arī Krievijas un Baltkrievijas apmeklējuma vai tranzīta caur šīm valstīm.

Vakar Latvijā veikti 2137 koronavīrusa testi, fiksēti seši jauni infekcijas gadījumi.

SKPC informēja, ka trīs inficētie kontaktējušies ar citiem slimniekiem, viens atgriezies no Polijas, vēl viens gadījums saistīts ar Covid-19 uzliesmojumu Murjāņu sporta ģimnāzijā, par sesto inficēto informācija vēl tiek precizēta.


0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Pēc dažām dienām Krievijā tiks reģistrēta pirmā vakcīna pasaulē pret koronavīrusu
"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju
Vai visiem pietiks: pasaules bagātākās valstis jau izpērk vakcīnu pret Covid-19