Konteineru termināls Rīgas ostā

Tranzīts sarūk, ekonomika krītas: Latvija bīstas no jaunām KF sankcijām

72
(atjaunots 10:17 05.04.2018)
Iespējamās jaunās sankcijas, ko Krievija plāno ieviest pret Latviju, apgrūtinās situāciju ekonomikā, pastāstīja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matiss.

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. Situācija tranzīta nozarē Latvijā, tāpat kā visā valsts ekonomikā ir nelabvēlīga, un situācijā, ja Krievija noteiks papildu sankcijas, tā var vēl pasliktināties, radio Baltkom ēterā paziņoja Saeimas deputāts no partijas "Vienotība", bijušais satiksmes ministrs, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas loceklis Anrijs Matiss.

"Ceru, ka sliktāk vairs nebūs. No proporcionalitātes viedokļa skolu reforma būs ļoti pakāpeniska, tās būs tikai vidusskolas. Reforma ļaus skolēniem sekmīgi studēt universitātē. No sankciju viedokļa tranzīts jau sarūk, ekonomika krītas. Piemēram, krītas naftas produktu tranzīts. Situācija jau ir slikta. Tā ir slikta ne tikai Latvijai, bet arī Krievijai. Ja tiks noteikts lielāks skaits sankciju, mūsu valstu attiecības vēl pasliktināsies," – norādīja Matiss.

Iepriekš Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju sakarā ar Izglītības likuma grozījumiem, kuri paredz līdz 2021. gadam noslēgt mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Ierobežojumi var skart finanšu operācijas, muitas nodevas, tūrisma darbību, kā arī starptautiskos tirdzniecības līgumus.

22. martā Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par mazākumtautību skolu pāreju pie mācībām tikai latviešu valodā. 2. aprīlī prezidents Raimonds Vējonis pasludināja attiecīgos likumu grozījumus.

Skolu pāreja pie mācībām latviešu valodā noritēs pakāpeniski. 2019./20. m.g. 80% mācību valsts valodā pamatskolā būs jānodrošina tikai 7. klasēs, 2020./21.m.g. — 7. un 8. klasēs, bet 2021./22.m.g. valsts valodā pilnībā mācīsies 10. un 11. klašu skolēni, bet gadu vēlāk — visu klašu skolēni.

Latvijā dzīvo gandrīz divi miljoni cilvēku. Viņu starpā aptuveni 250 tūkstoši ir nepilsoņi – bijušie PSRS pilsoņi, kuri pēc republikas neatkarības deklarācijas palika valstī, taču viņu priekšteči nav dzīvojuši republikā pirms 1940. gada, un viņiem ir atņemtas pamata tiesības. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču krievu valodai nav piešķirts pat reģionālas valodas statuss.

Krievijas valdība negatīvi vērtē Latvijas Izglītības ministrijas mēģinājumus likvidēt krievu valodu izglītības sistēmā. Krievijas ĀM vairākkārt piesaistījusi ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo struktūru uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai.

72
Pēc temata
Gasparjans: liekulība un centieni iztapt visiem atņems Latvijai tranzītu un naudu
Tranzīta nozares glābšana draud Latvijai ar milzīgiem elektroenerģijas rēķiniem
Kruīzi tranzīta vietā: Rīgas osta pelna uz tūristu rēķina
Gasparjans: naudas un tranzīta vietā Latviju gaida pļauka no ES un Krievijas sankcijas