Elektriskā tīkla atjaunošanas darbi

Tranzīta nozares glābšana draud Latvijai ar milzīgiem elektroenerģijas rēķiniem

143
(atjaunots 12:00 29.03.2018)
LDz iecerētā dzelzceļa elektrifikācija tranzīta apjoma krišanās un elektroenerģijas cenu pieauguma apstākļos draud kļūt par smagu nastu vienkāršajiem iedzīvotājiem – elektrības rēķini var pieaug tāpat kā OIK ieviešanas laikā.

RĪGA, 29. marts — Sputnik. Kravu apgrozījuma krišanās apstākļos Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts draud ar ekonomisku katastrofu. Pastāv risks, ka par to maksās visas mājsaimniecības un uzņēmēji, tāpat kā par OIK, intervijā BNN pastāstīja AS "Baltijas ekspresis" Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītājs Linards Gulbis.

"Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ne tikai nedos gaidīto ekonomisko atdevi, bet par to var nākties maksāt mums, mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem," — paziņoja Gulbis.

Kravu apgrozījums nepalielinās

Projekta aizstāvji apgalvo, ka elektrifikācijas projekta rezultātā Latvija visiem parādīs, ka tā paliks tranzīta biznesā, taču patiesībā tā nav, uzskata eksperts.

"Diemžēl realitātē konkurentu vidū priecīgu rosību izsauks tieši šī projekta realizācija, jo līdz ar dzelzceļa elektrifikāciju Latvijas tranzīta nozare par konkurētspējīgas cenas piedāvāšanu varēs aizmirst. Turklāt pēdējā laikā vērojamais un nākotnē gaidāmais kravu kritums šo projektu padarīs par ekonomisku katastrofu," — uzskata Gulbis. 

Viņš atgādināja, ka jau 2012. gadā veiktais pētījums norādījis: elektrifikācija pieļaujama tikai gadījumā, ja pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms nesamazināsies.

"Pētījuma tapšanas laikā – gan 2011., gan 2012.gadā kravu apjomi bija 60 miljoni tonnu. Taču pērn tika pārvadāti vien 40 miljoni tonnu, tātad pats galvenais nosacījums jau nepildās, un tas nozīmē, ka iecerētā elektrifikācija jāizvērtē ļoti kritiski un jāatliek," — uzskata Gulbis.

Vēl viens svarīgs faktors – plānota nevis visa Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, bet gan tikai vienā tās posmā. Taču 2011. gadā veiktais pētījums parādīja, ka tīkla elektrifikācija var nest labumu tikai gadījumā, ja elektriskā vilce tiek izmantota visu elektrificēto koridoru garumā, uzskata Gulbis.

"Ja pārvadātājiem tiek atļauts sniegt kravas transporta pakalpojumus, izmantojot LDz tīklu un tie izmanto dīzeļa vilci elektriskās vilces vietā, ieguldītais kapitāls var neatmaksāties. Ņemot vērā, ka elektrificēts tiks tikai dzelzceļa posms līdz Rīgai, projekts jau šī iemesla dēļ vien ir lemts neveiksmei. Tas ir viens no faktoriem, bet ne tuvu vienīgais," — uzsvēra eksperts.

Dārga elektrība

Gulbis atzīmēja, ka viņa minētajā pētījumā norādīts: ja elektrības cenu pieauguma temps pastāvīgi apsteigs dīzeļdegvielas cenu pieaugumu, projekta finansiālā stabilitāte būs apdraudēta.

"Un te es vēlos atgādināt pēdējā laika skaļāko – ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistīto skandālu. Tikai 2016.gadā vien OIK maksājums sasniedza 237 miljonus eiro! Šos miljonus caur saviem elektrības maksājumiem samaksāja ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs. Ir pamatotas bažas, ka pēc dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas katrai mājsaimniecībai un arī uzņēmējiem par elektroenerģiju nāksies maksāt vairāk," — uzskata Gulbis.

Viņš salīdzināja cenas Baltijas valstīs.

"Latvijā vidējā elektrības cena par kWH (16,2 eiro) jau tagad ir ievērojami dārgāka nekā Igaunijā (12,4 eiro) un Lietuvā (11,7 eiro). Par kādu konkurētspējas paaugstināšanu ar dzelzceļa elektrifikācijas palīdzību attiecībā pret kaimiņiem šādā gadījumā var runā?" — ir neizpratnē eksperts.

"Tā kā lēmums par dzelzceļa elektrifikāciju nav saimnieciskas nepieciešamības, bet gan politisku ambīciju diktēts, neviens no minētajiem riskiem nav ņemts vērā," – atzīmēja Gulbis.

Dīzeļa lokomotīvju nomaiņa

Gulbis pauda pārliecību, ka kravu pārvadātāji saskarsies ar izdevumu pieaugumu.

Daļa dzelzceļa tīkla būs elektrificēta ar Eiropas fondu līdzekļiem, taču dīzeļa lokomotīvju nomaiņa pret elektrolokomotīvēm "brīvprātīgā piespiedu" kārtā gulsies uz uzņēmēju pleciem.

"Parēķināsim – ja, teiksim, Siemens dīzeļlokomotīve maksā apmēram piecus miljonus eiro, tad elektrolokomotīve izmaksās vismaz astoņus miljonus eiro. Uzņēmējam jāveido jauns elektrolokomotīvju parks, jāizveido tām jauna remonta bāze, jāapmāca elektrolokomotīvju mašīnistus, turklāt būs nepieciešami divi lokomotīvju parki – līdz Rīgai kravas tiks vestas ar elektrisko vilci, bet tālāk – Ventspils virzienā – tās vedīs dīzeļlokomotīves. Ekonomisku ieguvumu tautsaimniecībai te var saskatīt tikai politiski ļoti angažēti eksperti. Latvijas iedzīvotājiem šis projekts labumu nedos," — nonāca pie slēdziena eksperts.

Iepriekš Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas plānus vairākkārt kritizēja "Baltijas asociācijas — Transports un loģistika" prezidente Inga Antāne. Pēc viņas sacītā, naudas, ko piešķir Eiropas Savienība, nepietiks, savukārt papildus finansējums vēl ir jāatrod. Turklāt ieguldījumi modernizācijā varētu likt LDz arvien vairāk celt infrastruktūras izmantošanas tarifus, kas var padarīt Latvijas tranzīta koridora izmantošanu par neizdevīgu.

Taču AS "Latvijas Dzelzceļi" viceprezidents Aivars Strakšas un audita kompānija Ernst & Young, kas aplēsa elektrifikācijas projekta rentabilitāti, nešaubās, ka tas ir ekonomiski pamatots.

Ernst & Young pārstāvis pastāstīja, ka pat situācijā, ja kravu pārvadāšanas gada apjoms pa Latvijas dzelzceļu kritīsies līdz zemākajai atzīmei – 30 miljoniem tonnu gadā, arī šajā gadījumā projekts būs izdevīgs Latvijas tranzītam.

Latvijas ostas zaudējušas ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas ieceri attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā.

Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizvietot Krievijas tranzītu un kompensēt peļņas zudumu. Viens no perspektīvajiem variantiem ir kravu tranzīts no Āzijas, ir īpaši no Ķīnas projekta "Jaunais Zīda ceļš" ietvaros.

Tāpat Latvija cer iekļauties koridorā "Ziemeļi-Dienvidi" starp Indiju un Ziemeļeiropu.

Latvijas tranzīta nozares pārstāvji un valdība uzsākusi pārrunas ar Krieviju jautājumā par sadarbības attīstību kravu pārvadājumu jomā. Piemēram, 2017. gada vasarā notika pirmā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā šis jautājums bija viens no galvenajiem.

Latvija plāno arī paplašināt kravu pārvadājumus virzienā no rietumiem uz austrumiem. "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Loģistika" informēja, ka šogad Ventspils ostā izkrauti divi kuģi no Dienvidāfrikas. Viens no tiem piegādājis Latvijā 60 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, kas pēc pārkraušanas vagonos devusies uz Krieviju.

143
Pēc temata
Latvijas autopārvadātāji nopelnījuši ar kravām uz Krieviju
Kamēr Latvija rēķinājusi tranzīta tarifus, Lietuva parakstīja kravu līgumus
Naftas produkti aiziet no Latvijas ostām: Krievijā strauji aug kravu apstrāde
Krievija uzbūvēs dzelzceļu līdz Vīnei: Ķīnas preces ies apkārt Latvijai

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

24
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

24
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Kuģītis no eiro naudaszīmes

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

65
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.

Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.

Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.

HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.

Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.

Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.

Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.

65
Tagi:
parādi, ekonomika, valdība, Latvija
Pēc temata
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

0
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses