Elektriskā tīkla atjaunošanas darbi

Tranzīta nozares glābšana draud Latvijai ar milzīgiem elektroenerģijas rēķiniem

140
(atjaunots 12:00 29.03.2018)
LDz iecerētā dzelzceļa elektrifikācija tranzīta apjoma krišanās un elektroenerģijas cenu pieauguma apstākļos draud kļūt par smagu nastu vienkāršajiem iedzīvotājiem – elektrības rēķini var pieaug tāpat kā OIK ieviešanas laikā.

RĪGA, 29. marts — Sputnik. Kravu apgrozījuma krišanās apstākļos Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts draud ar ekonomisku katastrofu. Pastāv risks, ka par to maksās visas mājsaimniecības un uzņēmēji, tāpat kā par OIK, intervijā BNN pastāstīja AS "Baltijas ekspresis" Vilcienu kustības organizācijas daļas vadītājs Linards Gulbis.

"Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projekts ne tikai nedos gaidīto ekonomisko atdevi, bet par to var nākties maksāt mums, mūsu bērniem un vēl bērnu bērniem," — paziņoja Gulbis.

Kravu apgrozījums nepalielinās

Projekta aizstāvji apgalvo, ka elektrifikācijas projekta rezultātā Latvija visiem parādīs, ka tā paliks tranzīta biznesā, taču patiesībā tā nav, uzskata eksperts.

"Diemžēl realitātē konkurentu vidū priecīgu rosību izsauks tieši šī projekta realizācija, jo līdz ar dzelzceļa elektrifikāciju Latvijas tranzīta nozare par konkurētspējīgas cenas piedāvāšanu varēs aizmirst. Turklāt pēdējā laikā vērojamais un nākotnē gaidāmais kravu kritums šo projektu padarīs par ekonomisku katastrofu," — uzskata Gulbis. 

Viņš atgādināja, ka jau 2012. gadā veiktais pētījums norādījis: elektrifikācija pieļaujama tikai gadījumā, ja pa Latvijas dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms nesamazināsies.

"Pētījuma tapšanas laikā – gan 2011., gan 2012.gadā kravu apjomi bija 60 miljoni tonnu. Taču pērn tika pārvadāti vien 40 miljoni tonnu, tātad pats galvenais nosacījums jau nepildās, un tas nozīmē, ka iecerētā elektrifikācija jāizvērtē ļoti kritiski un jāatliek," — uzskata Gulbis.

Vēl viens svarīgs faktors – plānota nevis visa Latvijas dzelzceļa elektrifikācija, bet gan tikai vienā tās posmā. Taču 2011. gadā veiktais pētījums parādīja, ka tīkla elektrifikācija var nest labumu tikai gadījumā, ja elektriskā vilce tiek izmantota visu elektrificēto koridoru garumā, uzskata Gulbis.

"Ja pārvadātājiem tiek atļauts sniegt kravas transporta pakalpojumus, izmantojot LDz tīklu un tie izmanto dīzeļa vilci elektriskās vilces vietā, ieguldītais kapitāls var neatmaksāties. Ņemot vērā, ka elektrificēts tiks tikai dzelzceļa posms līdz Rīgai, projekts jau šī iemesla dēļ vien ir lemts neveiksmei. Tas ir viens no faktoriem, bet ne tuvu vienīgais," — uzsvēra eksperts.

Dārga elektrība

Gulbis atzīmēja, ka viņa minētajā pētījumā norādīts: ja elektrības cenu pieauguma temps pastāvīgi apsteigs dīzeļdegvielas cenu pieaugumu, projekta finansiālā stabilitāte būs apdraudēta.

"Un te es vēlos atgādināt pēdējā laika skaļāko – ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) saistīto skandālu. Tikai 2016.gadā vien OIK maksājums sasniedza 237 miljonus eiro! Šos miljonus caur saviem elektrības maksājumiem samaksāja ikviens Latvijas iedzīvotājs un uzņēmējs. Ir pamatotas bažas, ka pēc dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas katrai mājsaimniecībai un arī uzņēmējiem par elektroenerģiju nāksies maksāt vairāk," — uzskata Gulbis.

Viņš salīdzināja cenas Baltijas valstīs.

"Latvijā vidējā elektrības cena par kWH (16,2 eiro) jau tagad ir ievērojami dārgāka nekā Igaunijā (12,4 eiro) un Lietuvā (11,7 eiro). Par kādu konkurētspējas paaugstināšanu ar dzelzceļa elektrifikācijas palīdzību attiecībā pret kaimiņiem šādā gadījumā var runā?" — ir neizpratnē eksperts.

"Tā kā lēmums par dzelzceļa elektrifikāciju nav saimnieciskas nepieciešamības, bet gan politisku ambīciju diktēts, neviens no minētajiem riskiem nav ņemts vērā," – atzīmēja Gulbis.

Dīzeļa lokomotīvju nomaiņa

Gulbis pauda pārliecību, ka kravu pārvadātāji saskarsies ar izdevumu pieaugumu.

Daļa dzelzceļa tīkla būs elektrificēta ar Eiropas fondu līdzekļiem, taču dīzeļa lokomotīvju nomaiņa pret elektrolokomotīvēm "brīvprātīgā piespiedu" kārtā gulsies uz uzņēmēju pleciem.

"Parēķināsim – ja, teiksim, Siemens dīzeļlokomotīve maksā apmēram piecus miljonus eiro, tad elektrolokomotīve izmaksās vismaz astoņus miljonus eiro. Uzņēmējam jāveido jauns elektrolokomotīvju parks, jāizveido tām jauna remonta bāze, jāapmāca elektrolokomotīvju mašīnistus, turklāt būs nepieciešami divi lokomotīvju parki – līdz Rīgai kravas tiks vestas ar elektrisko vilci, bet tālāk – Ventspils virzienā – tās vedīs dīzeļlokomotīves. Ekonomisku ieguvumu tautsaimniecībai te var saskatīt tikai politiski ļoti angažēti eksperti. Latvijas iedzīvotājiem šis projekts labumu nedos," — nonāca pie slēdziena eksperts.

Iepriekš Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas plānus vairākkārt kritizēja "Baltijas asociācijas — Transports un loģistika" prezidente Inga Antāne. Pēc viņas sacītā, naudas, ko piešķir Eiropas Savienība, nepietiks, savukārt papildus finansējums vēl ir jāatrod. Turklāt ieguldījumi modernizācijā varētu likt LDz arvien vairāk celt infrastruktūras izmantošanas tarifus, kas var padarīt Latvijas tranzīta koridora izmantošanu par neizdevīgu.

Taču AS "Latvijas Dzelzceļi" viceprezidents Aivars Strakšas un audita kompānija Ernst & Young, kas aplēsa elektrifikācijas projekta rentabilitāti, nešaubās, ka tas ir ekonomiski pamatots.

Ernst & Young pārstāvis pastāstīja, ka pat situācijā, ja kravu pārvadāšanas gada apjoms pa Latvijas dzelzceļu kritīsies līdz zemākajai atzīmei – 30 miljoniem tonnu gadā, arī šajā gadījumā projekts būs izdevīgs Latvijas tranzītam.

Latvijas ostas zaudējušas ievērojamu kravu apjomu, ņemot vērā Krievijas ieceri attīstīt savu infrastruktūru Baltijā, kā arī palielināt dzelzceļa caurlaides spēju Ļeņingradas apgabalā.

Baltijas valstis meklē citas kravas, kas varētu aizvietot Krievijas tranzītu un kompensēt peļņas zudumu. Viens no perspektīvajiem variantiem ir kravu tranzīts no Āzijas, ir īpaši no Ķīnas projekta "Jaunais Zīda ceļš" ietvaros.

Tāpat Latvija cer iekļauties koridorā "Ziemeļi-Dienvidi" starp Indiju un Ziemeļeiropu.

Latvijas tranzīta nozares pārstāvji un valdība uzsākusi pārrunas ar Krieviju jautājumā par sadarbības attīstību kravu pārvadājumu jomā. Piemēram, 2017. gada vasarā notika pirmā Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas sēde, kurā šis jautājums bija viens no galvenajiem.

Latvija plāno arī paplašināt kravu pārvadājumus virzienā no rietumiem uz austrumiem. "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Loģistika" informēja, ka šogad Ventspils ostā izkrauti divi kuģi no Dienvidāfrikas. Viens no tiem piegādājis Latvijā 60 tūkstošus tonnu mangāna rūdas, kas pēc pārkraušanas vagonos devusies uz Krieviju.

140
Pēc temata
Latvijas autopārvadātāji nopelnījuši ar kravām uz Krieviju
Kamēr Latvija rēķinājusi tranzīta tarifus, Lietuva parakstīja kravu līgumus
Naftas produkti aiziet no Latvijas ostām: Krievijā strauji aug kravu apstrāde
Krievija uzbūvēs dzelzceļu līdz Vīnei: Ķīnas preces ies apkārt Latvijai
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

15
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

15
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

51
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

51
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
NATO

Lidmašīna ar NATO karavīriem reisā uz Latviju atgriezusies mājās

0
(atjaunots 08:01 06.07.2020)
Kanādas Nacionālās aizsardzības ministrija pieņēma lēmumu atgriezt lidmašīnu ar valsts karavīriem, kam bija jāpiezemējas Latvijā.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Kanādas kara lidmašīnai ar karavīriem NATO misijas ietvaros tuvākajā laikā bija jāierodas Latvijā, taču to atsauca reisa vidū, ņemot vērā informāciju par Covid-19 izplatības risku lidmašīnā, raksta Lsm.lv.

Kanādas Nacionālās aizsardzības ministrija noskaidroja, ka kara lidmašīnā atrodas ar Covid-19 pacientiem kontaktējušas personas. Lai arī, saskaņā ar armijas vadības vērtējumu, inficēšanās risks lidmašīnā nav liels, tomēr pieņemts lēmums atsaukt lidmašīnu, kam bija jānosēžas Latvijā.

Zināms, ka lidmašīnā bija aptuveni 70 pasažieri un ekipāžas locekļi, tagad karavīri pavadīs divas nedēļas ilgu karantīnu Kanādā.

Kanāda veido Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās kaujas grupas kodolu. NATO misija Latvijā turpina darbu, pat neskatoties uz koronavīrusa infekcijas izplatību pasaulē un ārkārtējās situācijas režīmu valstī. Uz laiku tika apturētas vien dažas militārās operācijas.

2020. gada jūlijā bija ieplānota Kanādas karavīru rotācija. Lidmašīnai, kas tika atgriezta pa ceļam uz Latviju, vajadzēja pēc karavīru nogādes valstī aizvest citu grupu uz Kanādu.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada martā vairāki karavīri no valstī dislocētā NATO starptautiskā bataljona, inficējušies ar Covid-19.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš toreiz pastāstīja, ka viņi visi inficējušies ārzemēs un pēc tam nekavējoties izolēti.

0
Tagi:
pandēmija, Latvija, NATO
Pēc temata
Piecas epidēmijas mācības Latvijai, jeb Mīts par "varonīgu uzvaru"
Kaut nu tik visu kontingentu nenogāztu: ar koronavīrusu inficēts NATO kareivis
Latvijā notiks NATO mācības, neraugoties uz koronavīrusu
Koronavīruss uzbrūk Rietumu flotēm un armijām