Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens

NATO bijušais ģenerālsekretārs pastāstījis, kāpēc nolēmis strādāt pie Krievijas baņķiera

66
(atjaunots 11:31 28.03.2018)
Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens gada sākumā tika iecelts AS Norvik banka neatkarīgās padomes priekšsēdētāja vietnieka postenī.

RĪGA, 28. marts — Sputnik. Bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pastāstīja, kāpēc pieņēmis posteni Latvijas bankā Norvik, ko kontrolē Krievijas miljonārs Grigorijs Guseļņikovs.

"Pirmkārt, visas savas politiskās karjeras laikā lielu uzmanību esmu pievērsis triju Baltijas valstu liktenim. Es to darīju gan būdams Dānijas premjerministra, gan NATO ģenerālsekretāra postenī. Tas ir pirmais iemesls, kāpēc biju gatavs sniegt savu artavu, kad ar mani aprunājās," – Rasmusens pastāstīja intervijā Latvijas Radio.

"Otrkārt, ja runājam par Latvijas finanšu sistēmu, jāatzīst, ka pastāv zināmas grūtības. To skaidri parādīja nesenie notikumi. Un es gribu sniegt pats savu artavu, lai bankas Latvijā atbilstu Eiropas un starptautiskajiem standartiem," – viņš piebilda.

Pēc Rasmusena vārdiem, viņš pusgadu apspriedies ar Guseļņikovu, pirms pieņemt darba piedāvājumu Norvik Bankā, un pieņēmis to tikai pēc tam, kad pārliecinājies: "viņi patiešām vēlas cīnīties ar naudas atmazgāšanu un korupciju un padarīt bankas darbību caurskatāmāku."

"Zinu, ka Norvik bankai tāpat kā citām Latvijas bankām, iepriekš bija problēmas. Es to ļoti labi saprotu. Tieši tāpēc nolēmu pievienoties bankas padomei, lai pamēģinātu uz savas pieredzes un starptautisko sakaru rēķina palīdzēt viņiem saprast, kādā virzienā vajadzētu strādāt, ja viņi patiešām vēlas tīru banku. Mēs jau esam pieņēmuši vairākus lēmumus par jaunajiem noteikumiem, kuri paredz ārvalstu ieguldītāju pārbaudi un tamlīdzīgus jautājumus. Domāju, ka esam uz pareizā ceļa, taču vēl daudz kas ir jāuzlabo. Jā, ir, un es nekauktrēšos nākt klajā ar saviem ierosinājumiem, ja tas man šķitīs nepieciešams," – uzsvēra Rasmusens.

Norvik banka īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs
© Sputnik / Михаил Фомичев

Atgādināsim, ka pagājušā gada otrajā pusē Norvik banka tika piespriests sods 1 324 667 eiro apmērā par nepietiekamu cīņu pret līdzekļu atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Iepriekš Norvik banka iesniedza starptautiskā šķīrējtiesā prasību pret Latviju, kurā teikts, ka augsti stāvoša amatpersona izspiedusi no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli. Intervijā Associated Press Guseļņikovs paskaidroja, ka kukuļu izspiešanā iesaistīts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Pats Rimšēvičs to kategoriski noliedz.

Latvijas Bankas prezidents tika aizturēts aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu 100 tūkstošu eiro apmērā. Vēlāk ierēdnis tika atbrīvots pret ķīlas naudu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbauda ziņas par to, ka bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un augsti stāvošs finanšu sektora darbinieks izspieduši kukuļus no Norvik bankas lielākā akcionāra Grikgorija Guseļņikova.

66
Pēc temata
Norvik bankas īpašnieks par Rimšēviča lietu: tam bija jānotiek
Eiro

"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi

33
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Latvijas bankām jāiemācās apkalpot augsta riska klientus tā, lai necieš valsts ekonomika un konkurētspēja, paziņoja Ilze Znotiņa.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Latvijas valdība izpildīja mājasdarbu un valsti neiekļāva pelēkajā valstu sarakstā, kurām ir problēmas ar naudas atmazgāšanu. Tagad bankām ir jāizpilda savs darbs – jāiemācās apkalpot augsta riska klienti tā, lai no tā necieš ekonomika, paziņoja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa, vēsta tvnet.lv.

"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.

Viņa atzīmēja, ka saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru organizācijām un politiķiem par to, ka viņas dienests "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu". Pēc Znotiņas domām, bankām ir jāuzņemas pieļaujamo daļu riska un jāiemācās strādāt ar šādiem klientiem. Saskaņā ar viņas novēroto, banku nemācēšana strādāt ar paaugstināta riska klientiem mudina uzņēmējus un privātpersonas meklēt patvērumu mazāk regulētos finanšu sektoros.

Znotiņa piebilda, ka tikai dažas Latvijas bankas ir devušas signālus, ar kādiem riskiem tās ir gatavas strādāt.

Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.

Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un atsevišķi politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu iestādēm un kredītiestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem nodokļu veidā piepildīja arī valsts budžetu.

33
Tagi:
Finanšu izlūkošanas dienests, Finanses, Latvija, bankas
Pēc temata
"Gribam zināt, ko iesāksiet ar savu naudu": banku prasības ir aizvien izsmalcinātākas
Ir nauda – atskaities: banka iesaldēja līdzekļus par pārdoto automobili
Atlaižu nebūs: bankas nav gatavas atbalstīt uzņēmējus no Baltkrievijas
Analītiķis: Latvijas skaistā dzīve ir beigusies, palikušas tikai šprotes
Eksperts  Vasilijs Koltašovs

Ekonomists: ES varasiestādes nedalīs naudu par baltu velti

21
(atjaunots 22:58 17.09.2020)
Kad Eiropas Komisija nežēlīgi uzbrūk minimālajai darba algai, ir dīvaini cerēt, ka cilvēkiem tāpat vien piešķirs naudu – beznosacījuma minimālos ienākumus.

RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Eiropas Savienībā apspriež iespēju ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus visiem ES pilsoņiem koronavīrusa pandēmijas seku fonā. Vācija ķērusies klāt eksperimentam, kura ietvaros pilsoņiem bez jebkādiem nosacījumiem izmaksā 1200 eiro mēnesī trīs gadu garumā. Pētījumam atlasītajiem 120 cilvēkiem uzlikts pienākums regulāri atskaitīties par savu dzīvesveidu. Berlīne jau paziņojusi, ka šāda taktika iedragā valsts sociālos sasniegumus.

Ideja ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus ir visnotaļ vilinoša tiem, kam nav darba, taču tās īstenošanas perspektīvas ES ir ārkārtīgi šaubīgas, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centra vadītājs Vasilijs Koltašovs.

"ES ekonomikā nelegāli atrodas milzīgs skaits cilvēku, turklāt Briselē valda budžeta un parādu krīze, jo daudzas valsts ir pārslogotas ar parādiem un deficītu. Tādēļ ES gluži vienkārši nav resursu, lai izmaksātu beznosacījuma minimālos ienākumus," paskaidroja Koltašovs.

Pēc eksperta sacītā, pats bēdīgākais ir tas, ka Eiropas Savienībā netiecas veidot darbavietas, un tas vēl padziļina krīzi Eiropas sistēmā.

"Ieviest beznosacījuma minimālos ienākumus Eiropā un izmaksāt naudu milzīgam cilvēku skaitam nepavisam nav eirokomisāru garā. Viņi pēdējos gadus nežēlīgi uzbrūk minimālajai algai, darba līgumiem un sociālajām garantijām tikai tādēļ, lai darbaspēku padarītu lētāku. Tāpēc par brīvu izsniegt naudu cilvēkiem – tas nav viņu princips," nobeigumā sacīja Koltašovs.

Koronavīrusa pandēmija radījusi ievērojamus zaudējumus Eiropas Savienības valstu ekonomikai. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu, eirozonas IKP kritums ceturkšņa izteiksmē sastādīja 12%, gadā – 15%. Speciālisti uzsver, ka tā ir lielākā ekonomikas lejupslīde visā Eiropas pēckara vēsturē.

21
Tagi:
Latvija, beznosacījuma minimālais ienākums
Pēc temata
Šveicieši balso pret garantētajiem ienākumiem
Katram somam pa 600 eiro: rudenī tiks izraudzīti eksperimenta dalībnieki
Viļņas panorāma, foto no arhīva

KF Rūpniecības un tirdzniecības ministrija plāno likvidēt pārstāvniecību Lietuvā

0
(atjaunots 00:17 18.09.2020)
Tirdzniecības pārstāvniecības parasti tiek slēgtas sliktu darba rezultātu dēļ, taču Lietuvas gadījumā situācija ir citāda, uzskata eksperts.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Krievijas Rūpniecības un tirdzniecības ministrija ierosinājusi likvidēt tirdzniecības pārstāvniecības Ukrainā un Lietuvā, vēsta RIA Novosti.

Pie tam ārvalstu sarakstu, kurās izveidotas tirdzniecības pārstāvniecības, papildinās Saūda Arābija – valdība jau augustā devusi rīkojumu atvērt attiecīgo struktūru Rijādā.

Tirdzniecības pārstāvniecības parasti tiek slēgtas sliktu darba rezultātu dēļ, taču Lietuvas gadījumā situācija ir citāda, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomisko pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Ekonomikas kontekstā tirdzniecības pārstāvniecības ir nepieciešamas, lai paplašinātu tirdzniecību un sniegtu atbalstu biznesam kontaktu veidošanā. To likvidācija parasti notiek, kad šī darbība nenoved pie vērā ņemamiem pozitīviem rezultātiem. Ar Lietuvu un Ukrainu tamlīdzīgu problēmu nav, un, tā kā šo valstu attieksme pret Krieviju, maigi izsakoties, nav gluži adekvāta, - tas saistīts ar to naidīgo politiku," paskaidroja Bažans.

Krievijas tirdzniecības pārstāvniecība Lietuvā bija pēdējā pilnvērtīgā pārstāvniecība Baltijas valstīs. Februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs informēja, ka tiek organizācijas darbība tiek apturēta, paskaidrojot, ka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tās atbalsts nav vajadzīgs. Šobrīd Krievijas tirdzniecības pārstāvniecības strādā 58 valstīs.

0
Tagi:
Lietuva, Latvija, tirdzniecība, ekonomika
Pēc temata
Lavrovs: ES zaudējusi Krievijas galvenā tirdzniecības partnera vietu
Tās nav šprotes: uz kā tagad balstās Latvijas un Krievijas tirdzniecība