SDG piegādēs

Lietuva cer sadarboties ar ASV SDG piegādēs uz Latviju un Igauniju

62
(atjaunots 09:57 27.03.2018)
Turklāt, pēc Lietuvas enerģētikas ministra sacītā, pateicoties SDG terminālim Lietuva varētu kļūt par svarīgu ASV partneri gāzes eksportā uz citām Baltijas reģiona valstīm.

RĪGA, 25. marts — Sputnik. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns Vašingtonā tikšanās laikā ar ASV Valsts departamenta sekretāra vietnieku enerģētikas jautājumos Denu Bruletu un ASV valsts sekretāra palīga vietnieku Džonu Makariku apsprieda valsts enerģētiskai drošībai svarīgus projektus, vēsta Sputnik Lietuva.

Tikšanās laikā Vaičūns atzīmēja, ka Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs nepieciešams palielināt gāzes piegādātāju daudzveidību, kuras ir stipri atkarīgas no Krievijas gāzes importa. Savukārt pateicoties esošajam Lietuvas SDG terminālim ir samazinātas gāzes importa cenas un nodrošināta alternatīva Krievijas gāzei gan Lietuvā, gan Latvijā un Igaunijā.

"Augošā amerikāņu gāzes eksporta jauda, lētāk kļūstošās tehnoloģijas un līdz ar to samazinājušās SDG cenas no ASV, kā arī Lietuvas SDG termināla iespējas nodrošināt reģionu ar gāzi rada visus priekšnosacījumus tam, lai Lietuva kļūtu par pastāvīgu un svarīgu ASV partneri SDG eksportā," citē Vaičūna vārdus Lietuvas Enerģētikas ministrijas preses dienests.

Pēc ministra sacītā, gāzes eksportam ASV ir ne tikai ekonomiska, bet arī ģeopolitiska nozīme, jo reģionā attīstās SDG infrastruktūra, tiek veidots tirgus, īstenotas Lietuvas un Polijas un Igaunijas un Somijas gāzes savienojumu projekti. Turklāt šonedēļ Vācija paziņoja par SDG termināla celtniecības plāniem.

Vaičūns atzīmēja, ka, iepērkot gāzi no ASV, valstis ies pa enerģētiskās drošības stiprināšanas, nevis vājināšanas ceļu, kā tas būtu bijis pieslēgšanās gadījumā pie gāzesvada "Ziemeļu straume 2".

Ustjlugas osta
© Sputnik / Алексей Даничев

Vašingtonā ministrs tāpat piedalījies Amerikas SDG Eksporta nedēļas pasākumos. Ar Kongresa pārstāvjiem notika sarunas par nepieciešamību stiprināt ES enerģētisko drošību, paplašinot SDG piegādātāju loku un aicinot amerikāņu SDG eksportētājus ienākt Eiropas gāzes tirgū.

Neskatoties uz visiem Viļņas paziņojumiem par sašķidrinātās gāzes iepirkumu izdevīgumu, to izmaksas netiek atklātas. Daudzi eksperti ir pārliecināti, ka SDG Lietuvai izmaksā daudz dārgāk, nekā Krievijas gāze, no kuras republikas varas iestādes vēlas atteikties politisku iemeslu dēļ.    

62
Pēc temata
Cīņa par Eiropu: Valsts departaments raizējas par Baltijas valstīm un savu gāzi
ASV atzina: SDG nav konkurents Krievijas gāzei Baltijā
Bijušais vēstnieks: Lietuva apmānījusi Latviju sakarā ar SDG termināli
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

10
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
10
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
Hipotekārā kreditēšana, foto no arhīva

Saeima atļāvusi Latvijas bankām dzēst daļu hipotekāro parādu

16
(atjaunots 19:06 10.07.2020)
Neatgūstamo parādu dzēšana par kopējo summu līdz 600 miljoniem eiro skars aptuveni 13 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Latvijas bankas ir guvušas iespēju vienpusējā kārtā dzēst klienta parādus par hipotekāro kredītu, ja tiek ievērota virkne nosacījumu.

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma Kredītiestāžu likuma un Iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma grozījumus, kuri piešķir kredītiestādēm tiesības dzēst privātpersonu hipotekāro kredītu parādus, kas tika piešķirti pirms 2008. gada krīzes.

Runa ir par gadījumiem, kad kredīts tika nodrošināts ar nekustamā īpašuma ķīlu, un parādnieks vai ieķīlātājs līdz 2018. gada 31. decembrim ir zaudējis nekustamā īpašuma īpašumtiesības hipotekārā kredīta parādsaistību dēļ. Atbalstītie grozījumi liecina, ka dzēstais parāds netiks aplikts ar ienākumu nodokli.

Ar piedāvājumu dzēst ilggadējos hipotekāros parādus, kuri faktiski ir neatgūstami, marta sākumā uzstājās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Saskaņā ar ekspertu aprēķiniem, valstī ir aptuveni 13 tūkstoši parādnieku aizdevumos, kas tiks izsniegti līdz 2008. gadam nekustamā īpašuma būvniecībai vai iegādei, savukārt kopējas parāds sastāda aptuveni 600 miljonus eiro.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas speciālisti paziņoja, ka aizritējušajos 10 gados vienošanās ar bankām parakstīšanas rezultātā, kā arī maksātnespējas procesu gaitā tika dzēsta "ievērojami zemāka parādu summa". Kopumā Latvijā, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, ir līdz 1,2 miljoniem nedzēstu un kavētu parādsaistību par kopējo summu, kura pārsniedz 1,2 miljardus eiro.

16
Tagi:
bankas, parādi, nekustamais īpašums
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem piedos vecus parādus, taču ne uzreiz
Covid-19: vai Latvijas bankām nebūtu īstais laiks solidarizēties ar iedzīvotājiem
Latvijas Bankas vadītājs piedāvā piedod Latvijas iedzīvotājiem vecos parādus
Cik gadus nāksies krāt dzīvoklim Rīgā

Kārtējais iegruvums Latvijā: glābējiem nācies vilkt ārā no bedres zirgu

0
(atjaunots 13:45 11.07.2020)
Ja Rīgā zemē ielūzt mašīnas, tad Daugavpils apkaimē zemē iebrūk zirgi! Dzīvnieks iekrita bedrē, kura izveidojās vietā, kur iepriekš atradās ēka.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Pēdējā laikā Rīgā arvien biežāk tiek saņemtas ziņas par to, ka kārtējā mašīna ielūzusi bruģī vai asfaltā. Taču šoreiz līdzīga nelaime piedzīvota Daugavpils apkaimē. Un nevis mašīnai, bet zirgam.

Ar zāli apaugusī vieta, likās, neslēpa sevī nekādas briesmas. Taču iekāpjot tajā, dzīvnieks iebruka zemē, turklāt tā, ka zirga izpestīšanai nācies saukt palīgā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

Atbrauca glābēji un ar virvju palīdzību pacēla zirgu no divus metrus dziļās šaurās pagraba bedres.

Izrādījās, ka agrāk šajā vietā, kur ganījās zirgs, bijusi ēka. Taču laiks pārvērta zemesgabalu, uz kura atradās šī ēka, ar zāli apaugušā kvadrātā. Savukārt pagrabtelpas nekur nepazuda. Un tajās zirgs arī iegāzās.

Glābēji aicina ievērot piesardzību vietās, kur agrāk atradās ēkas. Jo lamatās, kas līdzinās tām, kurās iekrita zirgs, var iekrist arī cilvēks.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Latvijā jauns rekords: 98 kūlas ugunsgrēki diennakts laikā
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku
Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem