Naftas urbums Ziemeļjūrā. Foto no arhīva

Atvadas. amerikāņu ExxonMobil kļuva par sankciju upuri

36
(atjaunots 12:45 05.03.2018)
ExxonMobil līdz pēdējam aizstāvēja savas tiesības turpināt darbu Krievijā. Stratēģiskajai sadarbībai ar "Rosņeftj" pamatus lika pašreizējais ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Lielākā energokompānija ASV ExxonMobil sankciju dēļ pārtraukusi sadarbību ar "Rosņeftj", vēsta RIA Novosti. Tas neapturēs ogļūdeņražu atradņu apgūšanu Krievijas arktiskajā šelfā, taču atņems amerikāņiem miljardiem dolāru peļņu. Ziņu aģentūras autors Igors Naumovs atklāja, kā politika iejaucās lielajā naftas biznesā.

Slēgtas durvis

Jāpiebilst, ka ExxonMobil līdz pēdējam aizstāvēja savas tiesības turpināt darbu Krievijā. Stratēģiskajai sadarbībai ar "Rosņeftj" pamatus lika pašreizējais ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons.

Viņš vadīja amerikāņu energokompāniju no 2006. gada janvāra līdz 2017. gada janvārim. Viņš noslēdza vienošanos ar "Rosņeftj" par naftas un gāzes atradņu kopīgu apgūšanu Arktikas jūru šelfā.

2012. gadā viņš pat saņēma Krievijas apbalvojumu – Draudzības ordeni. Runa bija par parnerattiecībām uz gadu desmitiem. ExxonMobil daļa projektos sastādīja 33,3%, tiešās investīcijas tika vērtētas 200-300 miljardu dolāru apjomā.

2013. gadā partneri nodibināja kopuzņēmumu ģeoloģiskās izlūkošanas un zinātniski pētniecisko darbu veikšanai arktiskajā šelfā. Pirmais urbums – un panākumi: atklāta liela atradne, kas simboliski tika nosaukta par "Pobedu" (Uzvara – tulk.piez.).

Sadarbība amerikāņiem solīja lielu labumu. Krievijas šelfa platība – vairāk nekā 6 miljoni kvadrātkilometru. Naftas un gāzes rezervju apjoms tajā vērtēts 110 miljardu tonnu apmērā, aplēšot relatīvo degvielu. Bagātākās un perspektīvākās ogļūdeņražu atradnes – Barenca, Pečoras, Karas un Ohotskas jūrās.

Vējā palaistais labums

Diemžēl pirmā "Uzvara" izrādījās pēdējā – ekonomikā iejaucās politika. 2014. gada vasarā Vašingtona vērsa sankcijas pret Krieviju. ASV kompānija iesaldēja sadarbību ar "Rosņeftj" Arktikā. ExxonMobil zaudējumi tolaik tika vērtēti miljarda dolāru apmērā.

Degvielas uzpilde
© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam tie ir tikai tiešie zaudējumi perspektīvu projektu iesaldēšanas rezultātā. Vējā palaistais ieguvums vērtējams desmitiem vai pat simtiem miljardu dolāru apjomā.

Nav nekāds brīnums, ka ExxonMobil vadība gandrīz trīsarpus gadus staigāja pa ASV Finanšu ministriju cerībā izņēmuma kārtībā saņemt atļauju darbu turpināšanai ar "Rosņeftj". Neko nemainīja arī Tilersona stāšanās valsts sekretāra amatā. Kā jau solījis, viņš necenšas aizstāvēt savas bijušās kompānijas intereses.

Kad tika aizliegta sadarbība ar Krievijas kompānijām dziļūdens, arktiskajos un slānekļa enerģētiskajos projektos, ExxonMobil atteikšanās no projektiem ar "Rosņeftj" bija tikai laika jautājums. Principiālos lēmumus direktoru padome pieņēma 2017. gada nogalē, un pašlaik paziņoja par tiem oficiāli.

Partneri patiesi nožēlo piespiedu šķiršanos. "Rosņeftj" paziņojumā uzsvērts, ka kompānija īstenos visus projektus saviem spēkiem un turpinās darbu ar ExxonMobil projektos, uz ko ierobežojumi nav attiecināti.

Tukša ņemšanās

ExxonMobil piespiedu izstāšanos no kopprojektiem ar "Rosņeftj" eksperti saista ar Vašingtonas plāniem pacelt Ameriku līdera vietā naftas ražošanas apjomu ziņā.

Nesen publicētajā Energy Outlook 2018 apskatā teikts, ka jau 2022. gadā ASV būs neto-eksportētājas, un piegādās citam valstīm līdz 5,3 miljonus barelu naftas dienā.

Amerikāņu kompānijas aktīvi palielina "melnā zelta" ieguvi. 2018. gada janvārī ražošanas apjoms sasniedza rekordu – 10,2 miljonus barelu diennaktī, bet 2019. gadā, pēc analītiķu domām, tas sasniedz 11,2 miljonus barelu.

Aizokeāna partneri cenšas pārvarēt konkurentus ne tikai ar ekonomiskām metodēm vien. Pēc Krievijas Zinātņu akadēmijas ASV un Kanādas ārējo ekonomisko pētījumu centra direktora Mihaila Portnoja domām, tieši šiem mērķiem kalpo sankcijas, kas liek ASV un Eiropas energokompānijām pārtraukt projektus Krievijā.

Faktiski, tas ir protekcionisms. ASV vēlas kaitēt Maskavai. Vašingtona uzskata, ka bez Rietumu iekārtām un tehnoloģijām jauno naftas un gāzes atradņu izstrāde palēnināsies, paskaidroja Mihails Portnojs.

Komercijas augstskolas (ESCP Europe) profesors Mamduhs Salamehs intervijā Sputnik apšaubīja ASV Enerģētikas ministrijas prognožu precizitāti jautājumā par valsts perspektīvām ieņemt pirmo vietu "melnā zelta" ieguves ziņā.

Pēc eksperta domām, rādītāji ir "pārlieku pārspīlēti", tāpat kā enerģētikas nozarē ieviesto ierobežojumu efektivitāte. "Patiesībā Krievijas ekonomika ir guvusi labumu no sankcijām. Nekas nekavēs Krieviju turpināt arktiskos urbumus," – piezīmēja Salamehs.

36
Pēc temata
Krievija pārtrauks naftas eksportu caur Baltijas ostām
Naftas produktu tranzīta apjoms Latvijā sarucis par 20,28%
Pēc pārrunu izgāšanās Katarā kritušās naftas cenas