Vecākā gadagājuma vīrieši atpūtā. Foto no arhīva

"Ko viņi pīpē": latviešus sadusmoja 1 700 eiro liela pensija

178
Pensija 1 700 eiro apmērā – kādēļ informācijas attēls ar jauno nodokļu aprēķinu sadusmoja Latvijas iedzīvotājus?

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Finanšu ministrijas mājas lapā parādījās informatīvs attēls, kurš skaidro kā jaunajā gadā tiks sadalīti nodokļi pensionāriem. Taču latviešus sadusmoja, ka aprēķiniem tika paņemts pensijas apmērs, ko valstī saņem vien daži, — 1 700 eiro.

Sociālo tīklu lietotāji sāka paust savu neapmierinātību ne tikai zem Finanšu ministrijas publikācijas Twitter un Facebook, bet arī izplatīt attēlu kā feļetonu.

"Klau, Finanšu ministrija, kuras valsts iedzīvotājiem jūs šo skaidrojiet? Neticas, ka tikai dažiem turīgiem pensionāriem jūs izvēršat informatīvo kampaņu!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu Uzvārds.

"Vienkārši kļūda ieviesusies — viena nullīte par daudz. Finanšu ministrijai jau tūkstotis šurp vai turp neko lielu nemaina," — ironizē lietotājs 5eris.

"Skaidri un gaiši parāda, ka izvērš aptuveni 5% no visiem pensionāriem. Nesaprotu, kam tērēt naudu šādām kampaņām, ja kampaņa ir maldinoša?" — izbrīnījās Andris.

Arī Facebook lietotāji nepalika stāvam malā un novērtēja Latvijas Finanšu ministrijas "humoru".

"Labs piemērs! Manai mammai pensija zem pensionāra neapliekamā minimuma, kaut visu dzīvi kārtīgi strādājusi! Šī jau ir ņirgāšanās!..laikam apskatījušies kā izskatīsies viņu pensijas!" — atzīmēja Jana Šteimane.

"Nopietni? Mans dievs, ko viņi tur pīpē? Man radiem pensija 300 eur, un dažiem 600 — tie uzskata, ka laimējies, ka 600 ir liela…. Kas tas par murgu 1700? Vienkārši gribās aiziet un sadot tiem šmurguļiem pa purnu…johaidī! Ņirgāšanās!" — pauda sašutumu Signe Krišjāne.

Atzīmēsim, ka Latvijā pensiju ik mēnesi vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādīja 296,15 eiro. Jūnijā vislielāko procentu, jeb 53% pensiju, veidoja 200-300 eiro. Pensiju 300-500 eiro apmērā saņēma 27,4% cilvēku, 12,2% saņēma mazāk nekā 200 eiro, savukārt 7,3% iedzīvotāju saņem pensiju, kura pārsniedz 500 eiro. Pensiju, kas ir lielāka par 1500 eiro mēnesī, pērnā gada jūnijā saņēma vien 1 680 cilvēki, savukārt visvairāk, jeb 41 768 cilvēki saņēma pensiju 250-260 eiro apmērā.

Finanšu ministrija savā Facebook lapā vakar centās izskaidrot, kādēļ piemēram tika izvēlētas tieši šādas pensijas (izņemot 1 700 eiro, bija vēl arī attēls ar pensijas aprēķinu 400 eiro apmērā).

 

"Šādas divas pensijas izvēlētas, lai salīdzinātu, kā abos gadījumos mainīsies pensija, ko saņem "uz rokas". Ar 2018. gada 1. janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēros 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro piemēros 23% likmi. Ja pensija nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) mēnesī tiks piemērota 20% likme."

Taču šī atbilde, izskatās, daudzus neapmierināja: zem Finanšu ministrijas paskaidrojuma jau parādījušies jauni komentāri, kuri aicina pārtraukt ņirgāšanos par tautu.

178
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

37
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

37
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

12
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

12
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs

Austrijā mīkstinās ar koronavīrusu saistītos ierobežojumus

0
(atjaunots 14:06 30.05.2020)
Situācija ar infekcijas izplatību valstī tiek kontrolēta, jaunu inficēšanās gadījumu ir ļoti maz, tādēļ valdība nolēmusi sākt mīkstināt profilakses pasākumus.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Austrijas varasiestādes no 15. jūnija mīkstinās koronavīrusa izplatības novēršanas profilakses pasākumus, tai skaitā obligāto sejas masku nēsāšanas režīmu, paziņoja piektdien Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs, vēsta RIA Novosti.

Kurcs atzīmēja, ka situācija ar infekcijas izplatību valstī tiek kontrolēta, jaunu inficēšanās gadījumu ir ļoti maz, tādēļ valdība nolēmusi sākt mīkstināt profilakses pasākumus dažās jomās.

"No 15. jūnija deguna un mutes aizsegi būs jānēsā tikai trīs gadījumos: sabiedriskajā transportā, veselības aprūpes nozarē, tai skaitā aptiekās, un pakalpojumu nozares uzņēmumos, kur nav iespējams ievērot minimālo distanci. Piemēram, frizieriem un sabiedriskās ēdināšanas nozares darbiniekiem. Skolās, tirdzniecības nozarē, sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma iestāžu klientiem sejas maska nebūs jānēsā," paziņoja preses konferencē Kurcs.

Kopš 14. aprīļa Austrija sākusi mīkstināt koronavīrusa dēļ ieviestos ierobežojošos pasākumus ar divu nedēļu soli. Kārtējais posms iestājies 29. maijā, kad kopā ar viesnīcām atļauts atvērt fitnesa centrus un citus sporta klubus, kā arī tiek pieļauta pasākumu rīkošana ar dalībnieku skaitu līdz 100 cilvēkiem.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir reģistrēti vairāk nekā 6 miljoni saslimšanas gadījumu, vairāk nekā 367 tūkstoši ir miruši, izveseļojušies, vairāk nekā 2,6 miljoni cilvēku.

0
Tagi:
Austrija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Nosaukta koronavīrusa bīstamākā īpašība
Reuters: koronavīruss licis itāļu vecmāmiņām šķirties no mazbērniem
Apgāzts mīts par koronavīrusu, kas varētu novest pie katastrofas