Vecākā gadagājuma vīrieši atpūtā. Foto no arhīva

"Ko viņi pīpē": latviešus sadusmoja 1 700 eiro liela pensija

185
Pensija 1 700 eiro apmērā – kādēļ informācijas attēls ar jauno nodokļu aprēķinu sadusmoja Latvijas iedzīvotājus?

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Finanšu ministrijas mājas lapā parādījās informatīvs attēls, kurš skaidro kā jaunajā gadā tiks sadalīti nodokļi pensionāriem. Taču latviešus sadusmoja, ka aprēķiniem tika paņemts pensijas apmērs, ko valstī saņem vien daži, — 1 700 eiro.

Sociālo tīklu lietotāji sāka paust savu neapmierinātību ne tikai zem Finanšu ministrijas publikācijas Twitter un Facebook, bet arī izplatīt attēlu kā feļetonu.

"Klau, Finanšu ministrija, kuras valsts iedzīvotājiem jūs šo skaidrojiet? Neticas, ka tikai dažiem turīgiem pensionāriem jūs izvēršat informatīvo kampaņu!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu Uzvārds.

"Vienkārši kļūda ieviesusies — viena nullīte par daudz. Finanšu ministrijai jau tūkstotis šurp vai turp neko lielu nemaina," — ironizē lietotājs 5eris.

"Skaidri un gaiši parāda, ka izvērš aptuveni 5% no visiem pensionāriem. Nesaprotu, kam tērēt naudu šādām kampaņām, ja kampaņa ir maldinoša?" — izbrīnījās Andris.

Arī Facebook lietotāji nepalika stāvam malā un novērtēja Latvijas Finanšu ministrijas "humoru".

"Labs piemērs! Manai mammai pensija zem pensionāra neapliekamā minimuma, kaut visu dzīvi kārtīgi strādājusi! Šī jau ir ņirgāšanās!..laikam apskatījušies kā izskatīsies viņu pensijas!" — atzīmēja Jana Šteimane.

"Nopietni? Mans dievs, ko viņi tur pīpē? Man radiem pensija 300 eur, un dažiem 600 — tie uzskata, ka laimējies, ka 600 ir liela…. Kas tas par murgu 1700? Vienkārši gribās aiziet un sadot tiem šmurguļiem pa purnu…johaidī! Ņirgāšanās!" — pauda sašutumu Signe Krišjāne.

Atzīmēsim, ka Latvijā pensiju ik mēnesi vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādīja 296,15 eiro. Jūnijā vislielāko procentu, jeb 53% pensiju, veidoja 200-300 eiro. Pensiju 300-500 eiro apmērā saņēma 27,4% cilvēku, 12,2% saņēma mazāk nekā 200 eiro, savukārt 7,3% iedzīvotāju saņem pensiju, kura pārsniedz 500 eiro. Pensiju, kas ir lielāka par 1500 eiro mēnesī, pērnā gada jūnijā saņēma vien 1 680 cilvēki, savukārt visvairāk, jeb 41 768 cilvēki saņēma pensiju 250-260 eiro apmērā.

Finanšu ministrija savā Facebook lapā vakar centās izskaidrot, kādēļ piemēram tika izvēlētas tieši šādas pensijas (izņemot 1 700 eiro, bija vēl arī attēls ar pensijas aprēķinu 400 eiro apmērā).

 

"Šādas divas pensijas izvēlētas, lai salīdzinātu, kā abos gadījumos mainīsies pensija, ko saņem "uz rokas". Ar 2018. gada 1. janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēros 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro piemēros 23% likmi. Ja pensija nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) mēnesī tiks piemērota 20% likme."

Taču šī atbilde, izskatās, daudzus neapmierināja: zem Finanšu ministrijas paskaidrojuma jau parādījušies jauni komentāri, kuri aicina pārtraukt ņirgāšanos par tautu.

185
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

26
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

26
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

43
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

43
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu