Vecākā gadagājuma vīrieši atpūtā. Foto no arhīva

"Ko viņi pīpē": latviešus sadusmoja 1 700 eiro liela pensija

180
Pensija 1 700 eiro apmērā – kādēļ informācijas attēls ar jauno nodokļu aprēķinu sadusmoja Latvijas iedzīvotājus?

RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Finanšu ministrijas mājas lapā parādījās informatīvs attēls, kurš skaidro kā jaunajā gadā tiks sadalīti nodokļi pensionāriem. Taču latviešus sadusmoja, ka aprēķiniem tika paņemts pensijas apmērs, ko valstī saņem vien daži, — 1 700 eiro.

Sociālo tīklu lietotāji sāka paust savu neapmierinātību ne tikai zem Finanšu ministrijas publikācijas Twitter un Facebook, bet arī izplatīt attēlu kā feļetonu.

"Klau, Finanšu ministrija, kuras valsts iedzīvotājiem jūs šo skaidrojiet? Neticas, ka tikai dažiem turīgiem pensionāriem jūs izvēršat informatīvo kampaņu!" — uzrakstīja lietotājs ar segvārdu Uzvārds.

"Vienkārši kļūda ieviesusies — viena nullīte par daudz. Finanšu ministrijai jau tūkstotis šurp vai turp neko lielu nemaina," — ironizē lietotājs 5eris.

"Skaidri un gaiši parāda, ka izvērš aptuveni 5% no visiem pensionāriem. Nesaprotu, kam tērēt naudu šādām kampaņām, ja kampaņa ir maldinoša?" — izbrīnījās Andris.

Arī Facebook lietotāji nepalika stāvam malā un novērtēja Latvijas Finanšu ministrijas "humoru".

"Labs piemērs! Manai mammai pensija zem pensionāra neapliekamā minimuma, kaut visu dzīvi kārtīgi strādājusi! Šī jau ir ņirgāšanās!..laikam apskatījušies kā izskatīsies viņu pensijas!" — atzīmēja Jana Šteimane.

"Nopietni? Mans dievs, ko viņi tur pīpē? Man radiem pensija 300 eur, un dažiem 600 — tie uzskata, ka laimējies, ka 600 ir liela…. Kas tas par murgu 1700? Vienkārši gribās aiziet un sadot tiem šmurguļiem pa purnu…johaidī! Ņirgāšanās!" — pauda sašutumu Signe Krišjāne.

Atzīmēsim, ka Latvijā pensiju ik mēnesi vidēji saņem 457 270 cilvēki. Pērn vidējā vecuma pensija sastādīja 296,15 eiro. Jūnijā vislielāko procentu, jeb 53% pensiju, veidoja 200-300 eiro. Pensiju 300-500 eiro apmērā saņēma 27,4% cilvēku, 12,2% saņēma mazāk nekā 200 eiro, savukārt 7,3% iedzīvotāju saņem pensiju, kura pārsniedz 500 eiro. Pensiju, kas ir lielāka par 1500 eiro mēnesī, pērnā gada jūnijā saņēma vien 1 680 cilvēki, savukārt visvairāk, jeb 41 768 cilvēki saņēma pensiju 250-260 eiro apmērā.

Finanšu ministrija savā Facebook lapā vakar centās izskaidrot, kādēļ piemēram tika izvēlētas tieši šādas pensijas (izņemot 1 700 eiro, bija vēl arī attēls ar pensijas aprēķinu 400 eiro apmērā).

 

"Šādas divas pensijas izvēlētas, lai salīdzinātu, kā abos gadījumos mainīsies pensija, ko saņem "uz rokas". Ar 2018. gada 1. janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, maksās arī mazākus nodokļus, bet tie, kas ir turīgāki, maksās vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēros 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667 eiro piemēros 23% likmi. Ja pensija nepārsniedz 1667 eiro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) mēnesī tiks piemērota 20% likme."

Taču šī atbilde, izskatās, daudzus neapmierināja: zem Finanšu ministrijas paskaidrojuma jau parādījušies jauni komentāri, kuri aicina pārtraukt ņirgāšanos par tautu.

180
Pēc temata
Latvijas iedzīvotājiem nāksies strādāt vairāk, vai pensionāriem – mazāk ēst
Latvijā vairāk nekā 70% vientuļo pensionāru ir nabagi
Saeimā atteicās paaugstināt ar nodokli neapliekamo pensiju minimumu
Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

13
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

13
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk
Saeimas darbs. Foto no arhīva

Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro

25
(atjaunots 19:29 12.08.2020)
Obligātā veselības apdrošināšana, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 350 eiro, tabakas akcīžu celšana, mikrouzņēmumu režīma reorganizācija, nekustamā īpašuma nodokļa likmju maiņa: kādas izmaiņas piedāvā Finanšu ministrija un Tieslietu ministrija.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Finanšu ministrija atklāja nodokļu izmaiņu detaļas, kuras tā piedāvā sarīkot valstī trijos posmos. Savukārt premjerministrs Krišjānis Kariņš paskaidroja kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas reformas sarīkošanas principus sasaistē ar nekustamā īpašuma nodokļa izmainīšanu, vēsta tvnet.lv.

Veselības apdrošināšana un neapliekamais minimums

Latvijas Finanšu ministrija piedāvā uzsākt nodokļu reformu 2021. gadā ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Iemaksa sastādīs 5%, pārdalot obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ienākumu nodokli un solidaritātes nodokli. Tādējādi, kopējais darbaspēka nodokļu slogs netiks palielināts.

Lai novērstu nodokļa sloga palielinājumu personām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, diferencētais neapliekamais minimums tiks palielināts no 300 līdz 350 eiro mēnesī. Turklāt Finanšu ministrija piedāvā ieviest minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas darbiniekiem, kuri izmanto speciālos nodokļu režīmus un kuru ienākumi nesasniedz minimālo algu. Mikrouzņēmuma nodokļa režīms tiks reorganizēts.

Otrais nodokļu izmaiņu posms sāksies 2022. gadā. Tas paredz, ka ikviens, kura saimnieciskās darbības ienākumi sastāda vairāk  nekā 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī), būs jāmaksā sociālās iemaksas no visa ienākumu apjoma.

Trešais posms ir ieplānots uz 2023. gadu un paredz prasību visiem veikt obligātas sociālās apdrošināšanas iemaksas no faktiskajiem ienākumiem, taču ne mazāk par minimālo iemaksas apjomu.

Visos nodokļu reformas posmos paredzēta pakāpeniska tabakas izstrādājumu akcīzes paaugstināšana. Mainīsies arī transportlīdzekļu nodoklis pie noteikta CO2 izmešu līmeņa, savukārt vecu mašīnu ievešanas Latvijā novēršanai paredzēts atjaunot nodokli par vieglo automobiļu reģistrāciju.

Kadastrs

Premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja saprātīgus nekustamā īpašuma nodokļus, kad no 2022. gada tiks ieviesta jaunā kadastrālās vērtības aprēķina metodika. "Galvenais uzdevums ir sakārtot sistēmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka neatbalstīs jaunās kadastrālās vērtības projektu, ja netiks veikti aprēķini ar mērķi nepieļaut nekustamā īpašuma nodokļa likmju kāpumu.

Atgādināsim, ka Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests izstrādājuši un nodevuši sabiedrības apspriešanai jauno kadastrālās vērtības aprēķina projektu, kurš paredz tās palielināšanos daudziem objektiem. Plānots, ka jaunā kadastrālā vērtība tiks pielietota no 2022. gada 1. janvāra.

Tiek gaidīts, ka lauksaimniecības jomā gaidāms kadastrālās vērtības pieaugums zemei visā valstī.  Lauksaimniecības būvju vērtība praktiski nemainīsies vai var pat kristies amortizācijas pārrēķina dēļ.

Pieaugs kadastrālā vērtība dzīvokļiem jaunbūvēs, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās Latvijas pilsētās. Gaidāms pieaugums arī sērijveida mājokļiem, kas būvēti pirms 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē.

Kadastrālās vērtības pieaugums gaida arī privātmājas, kas celtas pēc 2000. gada Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās pilsētās, kā arī vecākas privātmājas Rīgā un Jūrmalā. Savukārt privātmājām, kuras tika uzbūvētas reģionos līdz 2000. gadam, kur nav cenu kāpuma, kadastrālā vērtība samazināsies.

Kadastrālā vērtība palielināsies industriālās apbūves zemei, "lētai" apbūves zemei teritorijās, kur ir apbūves zemju vērtības līmenis ir ļoti tuvs zemes vērtībai, kā arī jaunām ražošanas ēkām, kuras tika uzbūvētas pēc 2000. gada. Taču ražošanas objektu kadastrālā vērtība samazināsies 45 pašvaldībās.

Gaidāms komercobjektu kadastrālās vērtības kāpums, kuri tika uzbūvēti pēc 2000. gada, Rīgā, Pierīgā, Jūrmalā un citās republikas nozīmes pilsētās, kā arī ēkām, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam, teritorijās, kur ir pieaudzis nekustamo īpašumu tirgus (pārsvarā Rīgā, Pierīgā, Valmierā, Jelgavā un Ogrē). Tai pat laikā samazināsies komercobjektu kadastrālā vērtība, kuras tika uzbūvētas līdz 2000. gadam ēkās reģionos, kur nav noticis tirgus cenu kāpums.

Tāpat Tieslietu ministrija nosūtīja Finanšu ministrijai piedāvājumus par nekustamā īpašuma nodokļa reformu, kuri paredz neapliekamā minimuma ieviešanu par nekustamo īpašumu līdz 100 tūkstošiem eiro apmērā par katru deklarēto cilvēku un zemes nodokļa ar dzīvojamo apbūvi samazināšanu par piecām reizēm – no 1,5% uz 0,3%.

Nekustamā īpašuma atlikušajai vērtībai pēc neapliekamā minimuma piemērošanas Tieslietu ministrija piedāvā piemērot samazināto koeficientu 0,2. Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība sastāda 80 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēts viens cilvēks, nodoklis par to netiks iekasēts. Ja mājokļa vērtība sastāda 300 tūkstošus eiro un tajā ir deklarēti divi cilvēki, tad nodoklis tiks aprēķināts no 20 tūkstošiem eiro. Šādu koeficientu Tieslietu ministrija piedāvā piemērot tikai mājokļiem, kuru vērtība nepārsniedz 500 tūkstošus eiro.

25
Tagi:
kadastrs, novadu reforma, nodokļi
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

0
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

0
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem