Eiropas centrālā banka

Bloomberg: Latvijas tests Eiropas Centrālajai bankai

60
(atjaunots 10:18 24.02.2018)
Eiropas Centrālā banka nevar ignorēt naudas atmazgāšanas skandālu, un pret Latvijas Bankas prezidentu vērstās aizdomas met ēnu uz eirozonas monetāro politiku.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Banku skandāls Latvijā liek apšaubīt Eiropas Centrālā bankas (ECB) spēju pildīt savas funkcijas un uzturēt augstus eirozonas standartus, raksta Bloomberg.

ASV Finanšu ministrija informēja, ka viena no lielākajām bankām Latvijā – ABLV, iespējams iejaukta naudas atmazgāšanā. Pie tam aizvadītajā nedēļā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs aizturēja Ilmāru Rimšēviču, Latvijas Bankas prezidentu un ECB valdes locekli aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu. 

Rimšēvičs tika izlaists pret ķīlas naudu. Viņš noliedz visas apsūdzības un stāsta par sazvērestību pret viņu. Grūti teikt, cik lielā mērā aizdomas par korupciju ir pamatotas: situācija ir ļoti tumša, un paziņojumi par to, ka lieta esot iejaukta Krievija, sarežģī to vēl vairāk. Taču ECB nevar atļauties ignorēt aizdomas pret Latvijas Banku. Dažu pēdējo gadu laikā Latvija ir pārcietusi vairākus banku skandālus, taču ECB viedokli šajā jautājumā nevar uzskatīt par viennozīmīgu.

Formāli pret naudas atmazgāšanu vajadzētu cīnīties valdībai, un ECB nav saistīta ar nacionālo centrālo banku vadītāju izvēli, taču viņiem ir jāpilda ECB izturēšanās kodekss. Tomēr problēmas pat tik mazās valstīs kā Latvija var nodarīt lielu kaitējumu.

ECB kontrolē eirozonas lielās bankas, tostarp arī ABLV. Lai arī naudas atmazgāšana ir jautājums, kas jārisina valstīm, Eiropas finanšu regulators nevar ignorēt situāciju. Turklāt centrālo banku vadītāji kopīgiem spēkiem pieņem lēmumus par eirozonas monetāro politiku, un kaitējums vienas valsts reputācijai met ēnu uz visu ECB.

Līdz šim ECB ir izdevies izvairīties no panikas finanšu tirgū, un investori ir pārliecināti, ka situācija nemainīsies. Taču ECB nevēlas komentēt pret Rimšēviču vērstās aizdomas. Tas nekur neder.

Protams, pārsteidzīgi slēdzieni būtu nevietā, tomēr ECB ir spiesta atzīt, ka skandāli neļaus tai pildīt savus pienākumus. Tā nepārprotami ziņo, ka seko notikumiem un darīs visu iespējamo, lai kliedētu aizdomas.

60
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Latvijas Banka aizdevusi ABLV 100 miljonus eiro
Ventspils mērs: uzbrukumu Latvijas bankām organizējušas ASV
"Latvijas iekšējā lieta": Eirogrupa nekomentē Rimšēviča lietu
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

17
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

17
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Pensionāri, nauda. Foto no arhīva

Ķērās pie vecā: Ministru kabinets izsvītroja no likumprojekta pabalstu aprēķina metodiku

25
(atjaunots 15:25 23.10.2020)
Satversmes tiesa nolēma, ka pabalstu apmērs nedrīkst būt noteikts politiskas tirgošanās rezultātā, un Labklājības ministrija piedāvāja MK iekļaut likuma tekstā aprēķina metodoloģiju, taču šī iniciatīva neizgāja, un ne tikai šī; ko par to domā tiesībsargs un deputāti.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Šovasar Satversmes tiesa uzstājās ar ļoti uzstājīgu Latvijas sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiku, uzsverot, ka nabadzības līmenim un pabalstu apmēram jābūt noteiktam nevis ar politisku lēmumu, bet ar skaidras un pamatotas metodikas palīdzību. Politiķi īsteno šo lēmumu visnotaļ dīvainā veidā, raksta Neatkarīgā.

Tā vietā, lai pārrakstītu sociālās aizsardzības likumus, viņi paslēpa jauno nabadzības līmeņa noteikšanas metodiku likumprojekta anotācijā, neiekļaujot to tekstā.

Likums un karikatūra

Otrdien, 20. oktobrī, Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalstīja likumprojektu paketi, kas saistīti ar 2021. gada valsts budžetu, tostarp grozījumus Invaliditātes likumā, Pensiju likumā un citos. Kopumā visiem šiem grozījumiem ir jānostiprina jauns minimālais ienākumu līmenis – līmenis, pie kura cilvēks vai ģimene tiek atzīti par trūcīgiem.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece pastāstīja, ka likumos noteiktas konkrētas summas, kuras būs spēkā 2021. gadā sociālās palīdzības piešķiršanas gadījumos.  Taču jaunā minimālā ienākumu līmeņa noteikšanas metodika aprakstīta anotācijā. No Muižnieces paziņojuma izriet, ka Labklājības ministrija plānoja aprakstīt šo metodiku pašā likumā par sociālo aizsardzību, taču pēc izskatīšanas valdībā tajā palika tikai skaitļi.

Piemēram, par minimālo ienākumu robežu sociālās aizsardzības likumā teikts, ka tā apmēru nosaka attiecīgi normatīvie akti, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus un ka minimālā ienākumu robeža sastāda ne zemāk par 109 eiro. Par to, kā šis skaitlis tiek aprēķināts, likumprojektā nav neviena vārda.

Šobrīd tikai tā anotācijā ir aprakstīta un izskaidrota metodika, ar kuras palīdzību plānots noteikt nabadzības līmeni: "Minimālo ienākumu sliekšņu apmērs nedrīkst būt zemāks par 109 eiro, kas atbilstoši relatīvajai metodei ir 20 procenti no aktuālās (2018. gada) ienākumu mediānas. Ar šo normu tiks noteikts zemākais iespējamais slieksnis, pie kura iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir sniedzams atbalsts no publiskajiem resursiem."

Anotācija ir tikai skaidrojošs teksts, tai nav juridiska spēka.

Uz deputātu jautājumu par to, vai var teikt, ka šāds likumprojekts izpilda Satversmes tiesas lēmumu par to, ka attiecas uz minimālā ienākumu līmeņi valstī un tā atbilstību Satversmei, Labklājības ministrijas pārstāve atbildēja: "Mēs neesam tādi eksperti, lai izvērtētu, vai Satversmes tiesas spriedums tiek izpildīts."

Tiesa, pēc viņas teiktā, likumprojektu izmainīja Ministru kabinetā, un tas nav vienīgais Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš tika pārrakstīts.

Iejaucās deputāti

Tiesībsargs Juris Jansons uzskata par nepieņemamu to, kā valdība izpilda Satversmes tiesas lēmumu. Viņš minēja vēl kādu problemātisku lietu, kura neatbilst tiesnešu lēmumam, – normu par to, cik bieži valdība pārskatīs minimālo ienākumu līmeni. Gan tiesībsargs, gan citi eksperti norādīja, ka tas ir jādara katru gadu, taču likumprojektā, kuru valdība iesniedza Saeimā, aprakstīts, ka tas tiks darīts ne retāk par vienu reizi trīs gados.

Deputāts Andrejs Klementjevs pavaicāja, kāpēc Labklājības ministrija izvirzīja šādu normu, un, uzklausot atbildi, piedāvāja Sociālo un darba lietu komisijai iekļaut savu labojumu, lai šis līmenis tomēr tiek pārskatīts katru gadu.

"Ekonomiskā situācija mainās pietiekami strauji, lai mēs nesēdētu un negaidītu trīs gadus, lai mainītu nabadzības slieksni, jo sanāk, ka nākamreiz šo līmeni teorētiski pārskatītu tikai 2024. gadā," paziņoja Klementjevs.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece atzina, ka iestāde sākotnēji piedāvāja pārskatīt šo līmeni katru gadu, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju valstī, taču likumprojektu pārstrādāja, ņemot vērā valdības lēmumus.

"Mēs vienlaikus paudām savas bažas par šādu punktu," paziņoja Muižniece.

Viņa norādīja, ka valdības lēmuma iemesli ir jāmeklē Finanšu ministrijā.

Tiesībsarga biroja eksperte Ineta Rezevska uzsvēra, ka minimums ir jāpārskata katru gadu.

"Vēl viens būtisks jautājums, ko mēs, iespējams, nenoprotestētu, ja vien likumprojekts uz Saeimu ietu sākotnējā variantā, taču tagad tas ir jāpasaka. Mēs jautājam, kāpēc minimālo ienākumu slieksnis ir noteikts vien 20 procentu apmērā no mediānas un ne 25 vai 30 procenti? Jābūt skaidriem un zinātniski, pētījumos pamatotiem argumentiem, bet mēs šo pamatojumu neredzam!" uzsver Rezevska.
25
Tagi:
pabalsts
Pēc temata
Sociālās garantijas nepārvēlēšanas gadījumā: bijušo mēru pabalstiem iztērēs 11 milj. eiro
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ
Atlaidi darbiniekus – atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām
Kodolieroču izmēģinājum

ASV kodola spēlē iesaistās Vācija: KF Aizsardzības ministrijā paziņoja par rupju pārkāpumu

0
(atjaunots 11:59 24.10.2020)
Mācībās ar taktisko kodolieroču pielietošanas apgūšanu ASV ievilkušas "ne kodola" alianses valstis, kas rupjš Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas informāciju, Vācija, kura nav kodola valsts, tika iesaistīta NATO mācībās Steadfast Noon un Resilient Guard, kuru gaitā tika apgūti Amerikas taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, vēsta RIA Novosti.

Krievijas Aizsardzības ministrijā asi nosodīja Vācijas dalību, norādot uz to, ka ne kodola valstu iesaistīšana šāda rakstura mācībās, kuru gaitā tiek apgūti amerikāņu taktisko kodolieroču pielietošanas elementi, ir rupjākais Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpums.

Iestādē uzsvēra, ka šādu soļi "ved pie kodolieroču pielietošanas sliekšņa pazemināšanas, provocē tālāku spriedzes pieaugumu uz saskarsmes līnijas Krievija – NATO un negatīvi ietekmē uzticības līmeni Eiropā".

Šajā sakarā 23. oktobrī Vācijas vēstniecības Maskavā atašejs aizsardzības jautājumos tika izsaukts uz KF Aizsardzības ministru. Viņam tika izklāstīta Maskavas pozīcija šajā asajā jautājumā.

Iepriekš KF ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīfingā paziņoja, ka Maskava pievērsa uzmanību informācijai medijos par NATO mācību Steadfast Noon aizvadīšanu Vācijas teritorijā oktobra otrajā dekādē.

Zaharova atzīmēja, ka izvietotie ASV kodola līdzekļi turpina būt ne tikai VFR, bet arī Beļģijā, Nīderlandē, Itālijā un Turcijā, turklāt amerikāņi modernizē savas kodola aviācijas bumbas, savukārt NATO Eiropas dalībvalstis – lidmašīnas, kuras spēj nest šādus ieročus.

Maskavā uzsver, ka krīzes situācijas apstākļos ieroču kontroles jomā neierobežota savu militāro potenciālu palielināšana, ko rosina atsevišķas valstis un to sabiedrotie, un izaicinošā kodola misiju apgūšanas prakse nodara kaitējumu starptautiskajai drošībai, destabilizē situāciju pasaulē un spēj novest pie katastrofālām sekām.

Šajā sakarā KF ĀM oficiālā pārstāve vērsās pie NATO struktūrām, kuras nodarbojas ar "pretošanos kaut kādiem Krievijas informācijas draudiem", ar piedāvājumu izmantot savus resursus, lai pastāstītu Eiropas iedzīvotājiem plašāk par aizritējušajām mācībām, lai eiropieši saprastu, kādas mācības notiek viņu teritorijā un virs viņu galvām.

0
Tagi:
kodolieroči, Krievija, NATO, Vācija, ASV
Pēc temata
Eksperts: Krievija norāda kodolieroču pielietošanas noteikumus, lai "ienaidnieks" dzirdētu
Bild paziņoja par slepenām NATO mācībām Vācijā kodolkara gadījumam
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
Ukraiņu ģenerālis nolēmis pabiedēt Rietumus ar iedomātiem kodolieročiem