Eiropas centrālā banka

Bloomberg: Latvijas tests Eiropas Centrālajai bankai

59
(atjaunots 10:18 24.02.2018)
Eiropas Centrālā banka nevar ignorēt naudas atmazgāšanas skandālu, un pret Latvijas Bankas prezidentu vērstās aizdomas met ēnu uz eirozonas monetāro politiku.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Banku skandāls Latvijā liek apšaubīt Eiropas Centrālā bankas (ECB) spēju pildīt savas funkcijas un uzturēt augstus eirozonas standartus, raksta Bloomberg.

ASV Finanšu ministrija informēja, ka viena no lielākajām bankām Latvijā – ABLV, iespējams iejaukta naudas atmazgāšanā. Pie tam aizvadītajā nedēļā Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs aizturēja Ilmāru Rimšēviču, Latvijas Bankas prezidentu un ECB valdes locekli aizdomās par kukuļa izspiešanu un saņemšanu. 

Rimšēvičs tika izlaists pret ķīlas naudu. Viņš noliedz visas apsūdzības un stāsta par sazvērestību pret viņu. Grūti teikt, cik lielā mērā aizdomas par korupciju ir pamatotas: situācija ir ļoti tumša, un paziņojumi par to, ka lieta esot iejaukta Krievija, sarežģī to vēl vairāk. Taču ECB nevar atļauties ignorēt aizdomas pret Latvijas Banku. Dažu pēdējo gadu laikā Latvija ir pārcietusi vairākus banku skandālus, taču ECB viedokli šajā jautājumā nevar uzskatīt par viennozīmīgu.

Formāli pret naudas atmazgāšanu vajadzētu cīnīties valdībai, un ECB nav saistīta ar nacionālo centrālo banku vadītāju izvēli, taču viņiem ir jāpilda ECB izturēšanās kodekss. Tomēr problēmas pat tik mazās valstīs kā Latvija var nodarīt lielu kaitējumu.

ECB kontrolē eirozonas lielās bankas, tostarp arī ABLV. Lai arī naudas atmazgāšana ir jautājums, kas jārisina valstīm, Eiropas finanšu regulators nevar ignorēt situāciju. Turklāt centrālo banku vadītāji kopīgiem spēkiem pieņem lēmumus par eirozonas monetāro politiku, un kaitējums vienas valsts reputācijai met ēnu uz visu ECB.

Līdz šim ECB ir izdevies izvairīties no panikas finanšu tirgū, un investori ir pārliecināti, ka situācija nemainīsies. Taču ECB nevēlas komentēt pret Rimšēviču vērstās aizdomas. Tas nekur neder.

Protams, pārsteidzīgi slēdzieni būtu nevietā, tomēr ECB ir spiesta atzīt, ka skandāli neļaus tai pildīt savus pienākumus. Tā nepārprotami ziņo, ka seko notikumiem un darīs visu iespējamo, lai kliedētu aizdomas.

59
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Latvijas Banka aizdevusi ABLV 100 miljonus eiro
Ventspils mērs: uzbrukumu Latvijas bankām organizējušas ASV
"Latvijas iekšējā lieta": Eirogrupa nekomentē Rimšēviča lietu
Elektroenerģijas skaitītāji, foto no arhīva

Latvijas valdība apstiprinājusi OIK samazināšanu par 23%

1
(atjaunots 08:31 23.09.2020)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas ierosinājumu samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK) līdz 17,51 eiro par megavatstundu no pašreizējiem 22,68 eiro, jeb par 23%, vēsta tvnet.lv.

OIK samazināšanai no "Latvenergo" dividendēm tiks atvēlēti 20 miljoni eiro.

2022. gadā OIK likmi plānots samazināt līdz 16,38 eiro par MWh, 2023. gadā – līdz 13,25 eiro.

Ministrija plānosaja samazināt OIK mazliet ātrāk – līdz 16,78 eiro par MWh 2021. gadā, tas ir, par 26%.

OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vēja parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamajiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms Latvijā tika izstrādāts no 2008. gada.

2017. gada beigās izcēlās skandāls ap "zaļās" enerģijas ražošanas atļauju izsniegšanu. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumus, bija jānoslēdz tā saucamo zaļo elektrostaciju būvdarbi. Noskaidrojās, ka daudzi uzņēmumi nav noslēguši projektus, tomēr licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par ievērojami lielākām cenām.

Valdība sāka diskusiju par OIK sistēmas atcelšanu.

Šī gada 27. februārī Tautsaimniecības komisijai tika iesniegts likumprojekts par OIK atcelšanu. Dokuments paredz, ka valsts atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem avotiem tiks izmaksāts tikai no valsts budžeta, tāpēc elektrības patērētājiem – mājsaimniecībām un uzņemumiem OIK tiks atcelts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka, atceļot OIK, eklektroenerģijas maksājums mājsaimniecībām samazināsies vidēji par 15%, uzņēmēju peļņa varētu pieaugt apmēram par 0,44%, bet produktu un pakalpojumu ražošas cenas samazināsies apmēram par 0,2%.

Likumprojektu iesniedza partijas KPV LV frakcija, kuras pārstāvis Ralfs Nemiro tolaik ieņēma ekonomikas ministra posteni. Vēlāk viņš Saeimā ieņēma Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja posteni.

18. septembrī Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas atceļ OIK. Tomēr pret grozījumiem nobalsoja lielākā daļa koalīcijas deputātu. Kuluāros politiķi pauda šaubas par to, vai dokumentu izdosies pieņemt nākamajos lasījumos.

1
Tagi:
Latvenergo, OIK, Latvija
Pēc temata
Kariņu sarūgtināja Nemiro mēģinājums atcelt OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK

Mājokļi padomju laika ēkās kļūst lētāki. Eksperts pastāstīja, kas sagaidāms

6
(atjaunots 07:50 23.09.2020)
Dzīvokļu cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos krītas, tomēr cenu sabrukums nav gaidāms, ir pārliecināti eksperti.

RĪGA, 23. septembris — Sputnik. Augustā bija vērojama dzīvokļu cenu krišanās padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgā, tomēr eksperti uzskata, ka tuvāko 2-3 gadu laikā būtiska cenu lejupslīde nav sagaidāma, tomēr var kristies darījumu skaits, vēsta programma "Doma laukums" Latvijas radio 4.

Augustā cenas padomju laikā būvētajos daudzstāvu namos Rīgas mikrorajonos vidēji kritās līdz 807 eiro par kvadrātmetru. Šī cena ir aptuveni divreiz zemāka nekā 2007. gada jūlijā, kad pat neizremontētu sērijveida dzīvokļu cena sasniedza rekordu – 1620 eiro par kvadrātmetru.

Tomēr eksperti uzskata, ka būtiska dzīvokļu cenu lejupslīde nav sagaidāma.

"Cenu izmaiņas pusgada laikā sastāda tikai 1,5%. To var nosaukt pat par korekciju vai matemātisku kļūdu. Protams, cenu krišanās tendence pastāv, taču situācija tirgū ik mēnesi mazliet mainās," konstatēja kompānijas Arco Real Estate vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Viņš prognozēja, ka tuvāko divu vai triju gadu laikā iespējama tikai apjoma, ne cenas lejupslīde.

Vienlaikus pēdējo gadu laikā jūtami pieaugušas cenas jaunajos projektos – pirmajā pusgadā dzīvokļu vidējā cena galvaspilsētas mikrorajonos pieaugusi līdz 1580 eiro par kvadrātmetru, lai arī pērnā gada pirmajā pusgadā tā sastādīja 1455 eiro.

Koronavīrusa pandēmijas fonā tendences nekustamo īpašumu tirgū mazliet mainījušās, atklāja eksperts. "Šajā pusgadā galvenā izvēle – istabu skaits. Koronavīrusa epidēmija ir ietekmējusi stāvokli: tagad cilvēki vēlas lielāku skaitu istabu, ne īpaši palielinot kopējo platību," pastāstīja Laukalējs.

6
Tagi:
nekustamais īpašums, Rīga
Pēc temata
Gluži kā Tenerifē: sociālajos tīklos skan pārsteigums par mājokļa nomas cenām Jūrmalā
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Reirs pastāstīja, kāda būs nekustamā nodokļa likme pēc kadastra reformas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk