lauks

Latvijas lauksaimnieki paliks bez ES naudas

75
(atjaunots 11:42 14.02.2018)
Daudzi lauksaimnieki, kuri izdzirdēja, ka varētu saņemt dotācijas 90% apmērā no saviem tēriņiem, iesniedza Eiropas Savienībā pieteikumus, taču naudu nesaņems pat puse no viņiem.

RĪGA, 2. februāris – Sputnik. Vairums Latvijas lauksaimnieku, kuri iesniedza pieteikumus ES līdzfinansējumam, paliks bez Eiropas naudas, raksta avīze Dienas Bizness.

Investīciju projektu iesniegšanas posms Eiropas Savienības līdzfinansētajā lauku attīstības programmas projektā "Ieguldījumu atbalsts zemnieku lauksamniecībās" noslēdzās 2017. gada 7. decembrī, un jau tagad ir skaidrs, ka vairums lauksaimnieku investīcijas nesaņems.

Finansējums šajā posmā sastādīja 70 miljonus eiro, savukārt iesniegto projektu kopējā summa sastāda 152,6 miljonus eiro. Katrā kategorijā (lauksaimniecības ar apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem eiro un virs 70 tūkstošiem) ir finanšu deficīts, kas ir lielāks par 50%.

Kā izdevumam paziņoja lauksaimnieki un nozares eksperti, lielo interesi par pieteikumu iesniegšanu izraisīja informācija par to, ka šis posms ir pēdējais līdz 2020. gadam. Izrādījās, ka atsevišķi pretendenti var saņemt finansējumu līdz 90%, pašiem ieguldot vien 10%.

Eiropas Savienības dotāciju samazināšanas jautājums pēc 2020. gada uztrauc ne vien lauksaimniecības ražotājus, bet arī citu Latvijas ekonomikas nozaru pārstāvjus. Taču Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka Eiropas naudas ieplūšanas apjomu samazināšanās Latvijā ir neizbēgama sakarā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, kura nesa Savienības budžetam ievērojamus līdzekļus.

75
Pēc temata
Eiropas Komisija piešķīra Latvijai kompensāciju par plūdiem
Kučinskis: Latvija saņems no ES līdzekļus plūdu nodarīto zaudējumu kompensācijai
ES apžēlojusies par latviešu zemniekiem
Dūklavs: naudas zemnieku zaudējuma kompensācijai pietrūkst
Latvijas zemnieki gatavi sākt protesta akcijas
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

10
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

10
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

27
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

27
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Dīķis. Foto no arhīva

Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm

0
(atjaunots 15:32 03.07.2020)
Neskatoties uz to, ka glābēji aktīvi aicina ievērot piesardzību uz ūdens, cilvēki Latvijā turpina slīkt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sniegto informāciju, aizritējušajā diennaktī Latvijas ūdenstilpēs tika atrasti divu noslīkušo cilvēku līķi, vēsta Mixnews.lv.

Glābēji jau ne reizi vien ir brīdinājuši, ka noslīkt var vien nieka 20 sekundēs, un, ieejot ūdenī, ir jāievēro piesardzība.

Neraugoties uz to, viena noslīkušā līķis tika atrasts Alūksnes ezerā, bet otra noslīkušā līķis – upē Siguldā. Detaļas netiek ziņotas.

Vērts atgādināt, kā norādīja Latvijas VUGD, ka  tieši alkohola reibumā bieži rodas vēlme aizpeldēt tālāk par pārējiem, pārpeldēt pāri upei, ienirt ar galvu uz priekšu.

Visbiežāk cilvēks vairs nespēj adekvāti novērtēt to, cik tālu viņš ir aizpeldējis un cik spēka būs nepieciešams, lai aizpeldētu atpakaļ, jo alkohola mazina koordināciju un reakcijas ātrumu.

Glābēji uzsvēra, ka slīcēji parasti nepaspēj pasaukt palīgā, kā tas tiek rādīts filmās. Sākas panika, cilvēki aizrijas ar ūdeni un noslīkst 20 sekundēs. Ja viņiem izdodas nokļūt virs ūdens, viņi cenšas ieelpot, nevis sākt kliegt, jo fizioloģiski elpošana ir svarīgāka par runāšanu.

Ja jūs redzat slīcēju, jāizsauc glābēji pa tālruni 112 un pēc iespējas precīzāk jānorāda notikuma vieta un ceļš pie tās.

Tāpat atgādināsim, ka svētku laikā Latvijā noslīka 11 cilvēki. Taču ātrā palīdzība atzīmēja, ka tie ir tikai tie gadījumi, par kuriem mediķiem ir zināms.

0
Tagi:
ugunsdzēsēji
Pēc temata
Nedēļas laikā Latvijā likvidēti vairāk nekā 150 kūlas ugunsgrēku
Pieci sarunas temati ar bērniem par vasaras brīvlaiku