Radītāju grafiks

Davosas forums tic Latvijai: reitingā apsteigusi Čīli un Panamu

59
(atjaunots 14:49 23.01.2018)
Latvijas nav attīstītas ekonomikas valstu sarakstā, kā arī starp augošas ekonomikas valstu reitinga līderiem.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Latvija ierindojas ceturtajā vietā augošas ekonomikas valstu reitingā, ko sastādīja Pasaules ekonomikas foruma Davosā (PEF) eksperti.

Pēdējais Iekļaujošās attīstības indekss (Inclusive Development Index; IDI) ir publicēts PEF vietnē

Ikgadējais reitings vērtē ekonomisko situāciju 103 pasaules valstīs, ņemot vērā 12 indikatorus. Starp tiem ir tādi faktori kā IKP pieaugums, iedzīvotāju nodarbinātības un produktivitātes pieaugums, mājsaimniecību vidējie ieņēmumi, kā arī uzkrājumu un demogrāfiskās slodzes apjoms, valsts parāda dinamika un vides piesārņojuma pakāpe. PEF eksperti uzsver, ka šāds aptverošs novērtējums labāk atspoguļo valsts ekonomiskās attīstības dinamiku nekā IKP.

Sakarā ar atšķirībām nabadzības līmeņa noteikšanā PEF eksperti sadalīja valstis divās grupās. Valstu ar attīstītu ekonomiku saraksta līderos ir Norvēģija, Islande un Luksemburga. Tām seko Šveice, Dānija, Zviedrija, Nīderlande, Īrija, Austrālija un Austrija.

Par attīstošos valstu līderi kļuvusi Lietuva. Otro vietu ieņēmusi Ungārija, trešo — Azerbaidžāna. Latvija ieņem ceturto vietu reitingā, turklāt republika parādīja aktīvāku dinamiku piecu gadu laikā starp visām indeksā minētajām valstīm. Tai seko Polija, Panama, Urugvaja, Čīle, Horvātija un Rumānija. Attīstības valstu sarakstu noslēdz Mozambika.

Starptautiskās ekonomiskās organizācijas pēdējos gados piešķir īpašu vērtību iekļaujošajai vai sociāli orientētai ekonomikai. Būtībā valsts vietu reitingā IDI korelē ar nacionālā IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, taču vienīgi ekonomikas izaugsme nedrīkst dominēt pār iedzīvotāju dzīves kvalitātes jautājumiem un to ekonomisko aizsardzību, uzskata PEF eksperti.

Pasaules ekonomikas forums ar devīzi "Jaunas kopīgas nākotnes veidošana sadragātā pasaulē" tiks atklāta šodien Šveices pilsētā Davosā.

59
Pēc temata
Aftenposten: Eiropas ekonomika attīstās teicami
Dana Reizniece-Ozola sola Latvijai ekonomisko izaugsmi
Standard&Poor's prognozē strauju ekonomikas izaugsmi Latvijā
Eiropa 2050: demogrāfiska pašnāvība un ekonomiskā izaugsme
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

41
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

41
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

36
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

36
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu
Ledājs un jūra, foto no arhīva

Mūžīgā sasaluma kušana var novest pie spēcīgiem cunami

0
(atjaunots 18:38 29.11.2020)
Zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Zinātnieki apgalvo, ka mūžīgā sasaluma kušanas rezultātā Aļaskā iespējami graujoši cumani, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz publikāciju izdevumā The Guardian.

Eksperti brīdina par saikni starp ātro temperatūras pieaugumu un noslīdeņiem, kas tagad apdraud dažādas pilsētas un kultūras pieminekļus. Jaunie pētījumi liecina, ka ledus kušana Aļaskā var izraisīt kalnu iežu noslīdēšanu, kas savukārt izprovocēs cunami.

Viena no problēmātiskajām zonām ir Barrija Arma fjorda nogāze, no kuras paveras ainava uz kruīzu kuģu populāru marštutu. Noslīdeņi kalna nogāzē netālu no Barrija ledāja sākušies pagājušā gadsimta sākumā. Pirms desmit gadiem šie procesi būtiski paātrinājušies. Šogad problēma tika fiksēta ar satelīta fotouzņēmumu palīdzību.

Ja noslīdenis nogāzīsies fjordā, vilnis var trāpīt kuģiem šajā rajonā, sasniegt simtiem metru tuvējos kalnos un noslīcināt populāru tūrisma maršrutu, sasniedzot 10 metru augstumu virs Vitieras pilsētas.

Šogad 14 ģeologi jau brīdināja, ka liels nogruvums iespējams tuvākā gada laikā un ticams tuvāko 20 gadu laikā.

2015. gadā līdzīgs noslīdzenis nogāzē, kas tāpat slīdēja lejup gadu desmitu laikā, radīja cunami, kas iznīcināja mežu 193 metru attālumā uz augšu pa Tāna fjorda nogāzēm Aļaskā.

"Kad klimats mainās, ainavai vajadzīgs laiks, lai pielāgotos. Ja ledājs atkāpjas ļoti ātri, tas var "pēkšņi pārsteigt" apkārtējās nogāzes un tās iebruks," konstatēja ģeologs Bretvuds Higmans pēc ilgstoša darba pie Tāna un Barrija Arma fjordiem.

Ģeoloģe Erīna Besseta-Kirtone, iepazinusies ar satelītu fotogrāfijām, kas tapušas 30 gadu laikā, konstatēja, ka noslīdeņi Svētā Iļjas un Gleišerbeja kalnos Aļastā notikuši siltākajos gados. Viņa piezīmēja, ka pagaidām zinātnieki vēl nav pietiekami labi izpētījuši noslīdeņu rašanās mehānismus. "Mēs zinām par korelāciju, taču pagaidām vēl neesam izpētījuši virzošo spēku," viņa paskaidroja.

Pēdējā gadsimta laikā 10 no 14 augstākajiem reģistrētajiem cunami notikuši apledojušos kalnu rajonos. 1958. gadā noslīdeņa radītais vilnis Lituijas līcī Aļaskā sasniedza 524 metrus – tas bija augstākais jebkad reģistrētais cunami. Zemestrīces laikā Aļaskā 1964. gadā lielākā daļa nāvju notikušas stihisko katastrofu rezultātā, ko radījuši zemūdens noslīdeņi.

Pateicoties detektoriem, eksperti cer prognozēt, kad nogāzes, ļoti ticams, nobruks bīstamākajās vietās. Tie varēs fiksēt tikko manāmas pārmaiņas, kas var kļūt par noslīdeņa prologu.

0
Tagi:
klimata pārmaiņas
Pēc temata
Arktikā fiksēts temperatūras pieaugums, kāds nav redzēts pēdējos 3000 gadus
Zinātnieki fiksējuši neparasti karstu punktu Antarktīdā
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Nāvējoši atradumi. Zinātnieki atklājuši seno ledāju noslēpumus