Metināšana

Latviešus aicina mainīt profesiju

76
(atjaunots 10:41 16.01.2018)
Vislielākais pieprasījums ir īsajām apmācības programmām informāciju un komunikāciju tehnoloģijās, kas nemaksā vairāk par 35 eiro.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Pagājušajā nedēļā Latvijas tehnikumos notika pirmās kvalifikācijas paaugstināšanas vai profesijas maiņas programmas nodarbības. Valsts iztērēs projekta īstenošanai 25 miljonus eiro no ES fondiem, vēsta Latvijas Televīzijas programma "Segodņa večerom"

Kursiem var pieteikties personas, vecākas par 25 gadiem, turklāt nav obligāti jābūt bezdarbniekam – pietiek ar vēlēšanos mainīt profesiju. Kursus līdzfinansē valsts, tādēļ daļa izdevumu būs jāsedz studējošajiem. 

Īsākais — Google Analytics izmantošanas kurss, interesentiem izmaksās četrus eiro, savukārt jaunas profesijas apgūšana – apmēram 150 eiro. Nodarbības notiek vakaros un brīvdienās.

Pirmajā posmā Izglītības attīstības aģentūra saņēma vairāk nekā piecus tūkstošus pieteikumus. Vislielākais pieprasījums ir īsajām programmām, kas nemaksā vairāk par 35 eiro.

"Vispopulārākās bija informācijas un komunikāciju tehnoloģijas… Kā arī celtniecības programmas, vismazāk pieteikumu saņemts kokapstrādes jomā," — paziņoja Ingus Zitmanis, Valsts izglītības attīstības aģentūras Pieaugušo izglītības nodaļas vadītājs.

Rīgas Valsts tehnikums piedāvā 36 programmas, vairākums no kurām ir īsas — 80 stundas. Tehnikuma pārstāvis Guntars Bernāts pastāstīja, ka cilvēkiem, kuri atnākuši mācīties, ir vidējā vai vidējā profesionālā izglītība.

Jelgavas tehnikumā izdevies savākt trīs grupas, katrā no tām ir 12 cilvēki. Sestdienās tur apmācīs metinātājus, automehāniķus un galdniekus.

Pavasarī kvalifikācijas paaugstināšanas projektā parādīsies astoņas jaunas programmas. Latvijas iedzīvotāji varēs iegūt iemaņas ķīmijas nozarē, pārtikas produktu ražošanā un citās jomās, kur ir jūtams darba roku trūkums.

Saskaņā ar pēdējiem Eurostat datiem, kuri publicēti pagājušajā nedēļā, novembrī bezdarbs Latvijā sastādīja 8,1%, vidēji eirozonā – 8,7%, savukārt ES – 7,3%. mēneša laikā bezdarbs Latvijā samazinājies par 0,1 procentpunktu, savukārt gada laikā – par 1,3 procentpunktiem.

76
Pēc temata
Iesalnieks: Latvijai vajadzīgi intelektuāļi, zivis bundžās varam sabāzt paši
Latvija saglabā astoto vietu ES pēc bezdarbnieku skaita
Oficiālie dati par bezdarbu sarūk rekorda ātrumā
Bezdarba vērtējumā Eiropas statistika atšķiras no Latvijas datiem
Latvijā bezdarbnieku vidū vīriešu skaits ir lielāks

Minimālās sociālās iemaksas neatcels: kādas izmaiņas gaidāmas no 1. jūlija

15
(atjaunots 18:04 14.05.2021)
Darba ņēmējiem, kas strādā mazāk nekā pilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu, sociālās iemaksas būs jāveic no pilnas minimālās algas, kas sastāda 500 eiro.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Neskatoties uz uzņēmēju organizāciju iebildumiem, no šī gada 1. jūlija tiks ieviestas minimālās sociālās iemaksas, apstiprināja finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, raksta laikraksts Diena.

Pagājušā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas paredz samazināt sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, kā arī nosaka minimālās iemaksas personām, kuru alga nesasniedz minimumu, arī pašnodarbinātajiem.

Saskaņā ar apstiprināto likumprojektu, sākot ar 1. jūliju, minimālais obligātais sociālais nodoklis būs 170 eiro mēnesī no minimālās algas 500 eiro apmērā. Ja darba ņēmēja reālie ienākumi būs zemāki par minimālo algu, starpību starp faktiski samaksāto sociālo nodokli un summu 170 euro nāksies piemaksāt darba devējam (vai pašnodarbinātajam – par sevi). Ja pašnodarbinātā ienākumi nesasniedz minimālo algu, viņam jāsamaksā sociālais nodoklis 10% apmērā no gūtajiem ienākumiem.

No minimālās sociālās iemaksas samaksas ir atbrīvotas dažas darbinieku kategorijas, tostarp tie, kuri sasnieguši pensijas vecumu, kuriem ir bērni vecumā līdz 3 gadiem, 1. un 2. kategorijas invalīdi, kā arī tie, kuri strādā pie ārvalstu darba devēja.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020. gada decembrī 6% no visiem darba ņēmējiem saņēma atalgojumu līdz 200 eiro, bet 8% – no 200 eiro līdz 400 eiro.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūta Saeimas Tautsaimniecības komisijai vēstuli ar aicinājumu atlikt šo jauninājumu. LTRK vadītājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka jaunā sociālo iemaksu veikšanas kārtība sarežģīs uzņēmēju stāvokli, kas cietuši no pandēmijas Covid-19.

Taču finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis uzsver, ka tāda "pareizā" laika, kad ieviest minimālās sociālās iemaksas, nebūs nekad, līdz ar to nav pamata atlikt to spēkā stāšanos no 1. jūlija.

15
Tagi:
apdrošināšana, Uzņēmēji, iemaksas
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Latvijas Ekonomikas ministrija var turpināt īpaši cietušo uzņēmumu atbalstu
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus
Eiro

Ierēdņu algas pieaugs: premjers saņems 5216 eiro, FKTK darbinieka maksimums - 10 300 eiro

29
(atjaunots 13:52 13.05.2021)
Nākamajā gadā premjera alga pārsniegs 5200 eiro mēnesī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieka maksimāli iespējamā mēnešalga ir 10 300 eiro.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Nākamajā gadā atkal pieaugs Latvijas ierēdņu algas, Valsts kanceleja iesniegusi jaunus aprēķinus, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Nākamgad ierēdņu bāzes alga vispārējā sektorā būs 1058,10 eiro, elektronisko sakaru un enerģētikas sektorā – 1536,09 eiro, finanšu un apdrošināšanas sektorā – 2093,90 eiro, tas ir par aptuveni 2-3% vairāk nekā šīm gadam noteiktais bāzes līmenis.

Tādējādi nākamajā gadā pēc attiecīgā koeficienta piemērošanas Latvijas ministru prezidenta alga būs 5216 eiro pirms nodokļu iekasēšanas, ministru alga – 4952 eiro, neskaitot reprezentācijas izdevumiem paredzēto naudu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) darbinieka maksimāli iespējamā alga ir 10 300 euro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas), Finanšu izlūkošanas dienesta ierēdņa - 8480 euro.

13. Saeimas deputātu mēneša atalgojums nākamgad nemainīsies un sastādīs 2963 euro pirms nodokļu nomaksas, neskaitot piemaksas par amatu pildīšanu, un kompensācijas par transporta un dzīvokļa īri. Atgādinām, ka vēl 2018. gadā Saeimas deputāti nolēma iesaldēt sev algu līdz pilnvaru beigām.

Tomēr 14.Saeimas deputāti jau var rēķināties ar būtisku algas pieaugumu. Pēc Valsts kancelejas aplēsēm parlamentārieši saņems 3386 eiro mēnesī, kas ir par 423 eiro jeb par 14%, vairāk nekā tagad.

Pašvaldību vadītāji nākamgad saņems 3851 eiro, savukārt plānotais pašvaldības deputātu atalgojums ir 1270 eiro, proti, par 3% vairāk nekā šogad.

Vēl straujāk palielināsies Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu atalgojums. Pirmajā lasījumā Saeima jau ir atbalstījusi viņu algu pieaugumu par 60 –80%. Šo struktūru vadītāju alga pieaugs no 2850,31 eiro līdz 4593,30 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Pagaidām nav zināms, vai tiks paaugstināta valsts vadītāja alga. Patlaban tā ir 5960 eiro "uz papīra" un vēl 1192 eiro prezidents saņem reprezentācijas izdevumiem.

29
Tagi:
alga, deputāti, Saeima
Pēc temata
Mājokļu cenas Latvijā tikai augs: ekonomists par situāciju tirgū
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
 Tallink

Prāmja maršrutā Rīga-Stokholma šogad nebūs

0
(atjaunots 19:30 14.05.2021)
Iespējams, šogad tiks atsākta kuģu satiksme starp Rīgu un Helsinkiem, taču maršrutā Rīga-Stokholma tā netiks nodrošināta.

RĪGA, 14. maijs — Sputnik. Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šogad nenodrošinās pārvadājumus maršrutā Rīga-Stokholma, ziņo Mixnews.lv.

Kā skaidroja "Tallink Grupp", tas galvenokārt ir saistīts ar esošajiem ceļošanas ierobežojumiem abās valstīs. Pandēmijas dēļ apturētie regulārie reisi starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām pagaidām nav atjaunoti, veikti tikai speciālie reisi.

Kas attiecas uz Rīga-Helsinki maršruta atsākšanu, uzņēmums cer uz epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kā arī abu valstu valdību lēmumiem par ceļošanas ierobežojumiem.

"Lēmumiem būtu jābūt skaidriem līdz jūnija sākumam, citādi maršruta Helsinki-Rīga atjaunošana šovasar varētu būt ļoti sarežģīta," uzskata "Tallink Grupp" pārstāvji.

Satiksmi starp Rīgu un Stokholmu "Tallink Grupp" aizsāka 2006. gadā. No 2014. gada augusta kursē viens prāmis – 1989. gadā būvētā "Isabelle". 2016. gada decembrī tam pievienojās prāmis "Romantika", kas būvēts 2002. gadā.

0
Tagi:
prāmis
Pēc temata
Uzreiz pēc prāmjiem Tallink zaudē savas viesnīcas: Rīgā slēgs vēl vienu viesnīcu