Lauku darbs. Foto no arhīva.

Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas

78
(atjaunots 14:56 23.12.2017)
Darba roku trūkums laukos liks fermeriem algot cilvēkus no ārvalstīm, domājams, – no Baltkrievijas un Ukrainas, uzskata biedrības "Zemnieku Saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.

RĪGA, 23. decembris — Sputnik. Latvijas lauksaimniekiem neizbēgami nāksies piesaistīt darba spēku no ārvalstīm, un tas, iespējams, notiks jau nākamgad. Lielāko daļu viesstrādnieku, domājams, veidos Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi, telekanāla LNT pārraidē "900 sekundes" pastāstīja biedrības "Zemnieku Saeima" vadītājs Juris Lazdiņš.

Iedzīvotāju skaits laukos turpina kristies, tāpēc darba spēka trūkums fermeriem sagādā aizvien lielākas grūtības. Lazdiņš prognozēja, ka meklēt darba spēku citās valstīs nāksies jau pavasarī. Par galvenajiem darba roku piegādātājiem varētu kļūt Latvijas tuvākie kaimiņi – Ukraina un Baltkrievija. Tiesa, "Zemnieku Saeimas" vadītājs nevarēja sniegt konkrētu vērtējumu tam, kāds strādnieku skaits fermeru saimniecībām būs nepieciešams.

Pēdējo gadu desmitu laikā Latvijā vērojams darbspējīgo iedzīvotāju skaita kritums, un dažās nozarēs darbā tiek aktīvi piesaistīti ārvalstnieki, taču lielākoties tas ir maz apmaksāts fizisks darbs. Piemēram, 2016. gada vasarā lauksaimnieki norādīja, ka ir spiesti iesaistīt sezonas darbos ukraiņus, jo Latvijas iedzīvotāji atteikušies tos veikt.

Tāpat Latvijas uzņēmumi pieņem darbā tālbraucējus šoferus no Ukrainas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Moldovas un pat Filipīnām. Smagais darbs, nepieciešamība nakšņot un bieži vien arī pusdienot mašīnā, nelielā alga un uzbrukumu risks padara tālbraucēja profesiju aizvien nepopulārāku.

No intelektuālo un labi apmaksāto profesiju pārstāvjiem Latvijā ierodas tikai IT speciālisti.

Vairākus gadus Latvijas sabiedrībā rit diskusijas par nepieciešamību piesaistīt strādniekus no ārvalstīm, taču domas dalās – daudzi uzņēmumi ir gatavi pieņemt darbā viesstrādniekus, taču šis viedoklis sastopas arī ar iebildumiem. Piemēram, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā ielaižami tikai kvalificēti viesstrādnieki, bet zivis bundžās pakot var arī latvieši.

"Ja mēs šādās (mazkvalificētās – red.) profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," — skaidroja Iesalnieks.

Arī Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) direktore Evita Simsone uzskata, ka Latvijai nevajadzētu piesaistīt darbaspēku ārzemēs. Viņa norāda, ka šobrīd bezdarbs Latvijā nav sasniedzis dabisko līmeni. Dabiskais bezdarba līmenis, kura apstākļos iedzīvotāji maina darbu, meklējot citas iespējas vai karjeras izaugsmi, — 5%. Tas ir vērojams Rīgā un sastāda 4,2%. Taču Latvijā, pēc Simsones vārdiem, bezdarba līmenis sasniedz 6,7%, jeb 62 tūkstošus bezdarbnieku, kas ņemti NVA uzskaitē.

78
Pēc temata
Latviešu viesstrādnieki sūta miljoniem eiro, lai palīdzētu savām ģimenēm
Viesstrādnieki uz starta: Ukrainu, Gruziju un Moldovu aicina uz Šengenu
Uzņēmēji nav pārliecinājuši Kučinski ielaist Latvijā viesstrādniekus